Cilvēktiesību Žurnāls


  Latvijas Cilvēktiesību institūts izdeva Cilvēktiesību Žurnālu laikaposmā no 1996.gada līdz 2002.gadam. Savulaik tas bija viens no nedaudziem juridiska rakstura periodiskiem izdevumiem Latvijā, kā arī vienīgais šādas tematikas izdevums Baltijā. Žurnāls bija domāts kā specializēts un profesionāls izdevums Latvijā praktizējošiem juristiem, studentiem, zinātniskiem darbiniekiem un citu specialitāšu pārstāvjiem, kuru darbs vai intereses saistītas ar cilvēktiesībām.Sākot ar 1997.gadu Cilvēktiesību Žurnāls tika publicēts arī angļu valodā (Latvian Human Rights Quarterly).

  Žurnāls pamatā pievērsās cilvēktiesību problemātikai Latvijā un to risinājumam starpvalstu un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības institūcijās, kā arī citās valstīs, kurām ir lielāka pieredze šajā jomā. Žurnāls bija aicināts palielināt LU, īpaši tās Juridiskās fakultātes ieguldījumu cilvēktiesību problemātikas teorētiskā un praktiskā risinājumā Latvijā. Žurnāls deva iespēju LU speciālistiem un plašai Latvijas sabiedrībai piekļūt nacionālajiem un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, daudziem no kuriem tas bija pirmpublicējums kvalitatīvā un korektā latviešu valodā.

  Žurnāla darbību raksturoja tā autoritatīvā redakcijas kolēģija, kurā bija pārstāvēti Latvijas izcilākie teorētiķi un praktiķi cilvēktiesību jomā. Arī autoru vidū bija Latvijas aktīvākie cilvēktiesību jomas speciālisti, virkne starptautiski pazīstamu augstas kvalifikācijas speciālistu, īpaši no Ziemeļvalstīm. Žurnāla ilglaicīgs galvenais redaktors kopš tā dibināšanas bija Oskars Galanders, bet tā noslēguma fāzē - Gita Feldhūne.

  Žurnāls tika izdots kvalitatīvā un mūsdienīgā poligrāfiskā izpildījumā. To raksturoja laba latviešu valoda un profesionāla latviska terminoloģija. Žurnālu veidoja četri bloki. A blokā "Raksti" bija autoru raksti par dažādām tēmām, kas tieši saistītas ar cilvēktiesībām. B blokā "Dokumenti" tika publicēti starptautiskie dokumenti un normatīvie akti, kas bija aktuāli un būtiski Latvijā un pasaulē. C bloks "Tiesu spriedumi" saturēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu apskatus, kā arī Latvijas tiesu spriedumus, kas skāra cilvēktiesību jautājumus. D blokā "Informācija" bija lasāmi grāmatu apskati un informācija par konferencēm, publiskām lekcijām, cilvēktiesību kursiem, semināriem u.c. aktivitātēm cilvēktiesību jomā. Katrā žurnāla latviskajā numurā tiek ievietots kopsavilkums angļu un krievu valodā, savukārt angļu numurā ievietoti kopsavilkumi franču un vācu valodā.

  Žurnāls ar savu darbību deva nopietnu un augstākā mērā vajadzīgu ieguldījumu Latvijas atpakaļceļā uz Eiropu laikā, kad citu vaduguņu, vismaz cilvēktiesību jomā valstī nebija. Atgriešanās pasaules civilizēto valstu saimē nav iedomājama bez cilvēktiesību risinājuma globālo standartu mērogā. Lai tajā paceltos no padomju totalitārās atmosfēras, veicams vēl ļoti liels un sarežģīts darbs (ko arī ne reizi vien norādījis cienījamais Egils Levits) gan valdošo un plašu sabiedrības slāņu, gan profesionālu juristu vidū. Šis ceļš nav iedomājams bez tāda augsti profesionāla un vienlaicīgi praktiski ievirzīta un populāra izdevuma kā Cilvēktiesību Žurnāls.
Ņemot vērā, ka Cilvēktiesību Žurnāls ir pārstājis iznākt (un nekas cits vietā nav likts), Latvija tā arī apstājusies savā attīstības ceļā uz demokratizāciju un civilizētu cilvēktiesību izpratni, par ko liecina gan masveidīgie pieteikumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan visaptverošs tiesiskais nihilisms bērna tiesību aizsardzības jomā visos līmeņos. Patiešām skumjš veiksmes stāsts.

Patiesā cieņā,
Cilvēktiesību Žurnāla redakcija