Grāmata "Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā"

Lasītājam ir nodota mācību grāmata "Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā". Šī ir pirmā tāda satura grāmata Latvijā un latviešu valodā, domāta gan augstskolu studentiem, gan speciālistiem, gan vienkārši interesentiem. Grāmatas veidošanā piedalījās Sandra Garsvāne, Anhelita Kamenska, Ieva Leimane, Egils Levits, Mārtiņš Mits, Nils Muižnieks, Ineta Tāre un Ineta Ziemele - autoru kolektīvs, kas pārstāv samērā plašu sociālo zinātņu spektru.


Grāmatai ir trīs daļas. Pirmajā daļā ieskicēts cilvēktiesību jēdziens. Tiek parādīts šī jēdziena daudzdimensionālais raksturs, ja jēdziena veidošanos aplūkota ar vēsturiskās metodes palīdzību. Līdz ar to - cilvēktiesības kā filozofijas tēma, kā konstitucionālo tiesību priekšmets un starptautisko tiesību priekšmets - šāda secība samērā precīzi rāda šā jēdziena attīstības ceļu. Otrā daļa sniedz lasītājam ieskatu atsevišķās cilvēktiesībās. Tiek analizēts šo tiesību saturs un robežas un aprakstīti arī dažādie starptautiskie un reģionālie cilvēktiesību mehānismi. Šī nodaļa var kļūt par ievērojamu palīgu Latvijas iedzīvotājiem, ja rodas aizdomas par cilvēktiesību pārkāpumiem no publisko tiesību subjektu puses. Atsevišķa nodaļa atvēlēta Eiropas Savienībai un cilvēktiesību jautājumam tajā. Eiropas reģiona norisēm, protams, ir īpaša nozīmē arī Latvijā. Eiropas Savienības un cilvēktiesību jautājums var izrādīties par vienu no nopietnākajiem pārbaudījumiem Eiropas integrācijas procesiem un Eiropas organizāciju nākotnei, par ko būtu vērts domāt arī Latvijā. Grāmatas trešā daļa ir veltīta Latvijas un cilvēktiesību jautājumam. Tā aptver vēsturiskus, sociālus, politiskus un juridiskus aspektus, parādot, ka cilvēktiesību jautājumam ir jāpievērš vispusīga un nopietna uzmanība un jāmeklē objektīvi un racionāli modeļi cilvēktiesību nodrošināšanai visiem bez jebkādas diskriminācijas.


Grāmatas tapšanu finansiāli atbalstīja EDSO misija Latvijā, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs Varšavā un tās izplatīšanu SOROSA fonds - Latvija, bet pajumti visiem organizatoriskajiem un tehniskajiem darbiem sniedza Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūts.