Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā

Satura rādītājs


Tekstā un avotu norādēs lietotie saīsinājumi

Lietu rādītājs

Ievads

I DAĻA. CILVĒKTIESĪBU JĒDZIENA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA

1. Cilvēktiesību jēdziens

1.1. Cilvēktiesību ideja filozofu tekstos
1.1.1. Antīkais laikmets
1.1.2. Jaunie laiki un apgaismība
a) Dabisko tiesību jeb sabiedriskā līguma teorijas
b) Attīstības teorijas
1.2. Pirmie dokumenti, kas ietver cilvēktiesību idejas
1.3. Starptautiskās cilvēktiesību sistēmas aizsākumi pēc Pirmā pasaules kara
1.4.Cilvēktiesību jēdziena attīstība un juridiskā regulējuma pilnveidošanās mūsdienu starptautiskajā sabiedrībā
1.4.1. Starptautiskās organizācijas
a) Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)
b) Reģionālās organizācijas
c) Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)
1.5. Kopsavilkums
1.6. Indivīda statuss starptautiskajās tiesībās
1.7. Cilvēktiesību funkcijas demokrātiskā valstī
1.7.1. Cilvēktiesību subjektīvi tiesiskā funkcija
a) Cilvēktiesības kā indivīda aizsardzības tiesības pret valsti
b) Cilvēktiesības kā juridisks pamats pozitīvai prasībai pret valsti
c) Tiesības uz taisnīgu līdzdalību
d) Tiesības pret valsti uz aizsardzību no citiem indivīdiem
e) Pret citiem indivīdiem tieši vērstas tiesības
1.7.2. Cilvēktiesību objektīvi tiesiskā funkcija
a) Cilvēktiesības kā demokrātiskas iekārtas pamatvērtību atspoguļojums
b) Cilvēktiesību pašrealizācija kā valsts darbības organizācijas pamatprincips
1.7.3. Cilvēktiesības kā institucionālās garantijas


II DAĻA. CILVĒKTIESĪBAS STARPTAUTISKAJĀ APRITĒ

2. Starptautisko cilvēktiesību avoti

2.1. Starptautiskās tiesas Statūtu 38.pants
2.1.1. Starptautiskās paražas
2.1.2. Starptautisko tiesību vispārējie principi
2.1.3. Starptautiskie līgumi
2.1.4. Tiesu nolēmumi un speciālistu doktrīnas
2.1.5. Starptautisko organizāciju lēmumi
2.2. Universālie un reģionālie dokumenti
2.2.1. Starptautiskā cilvēktiesību harta
a) Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
b) Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām
c) Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām
2.3.Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēma
2.3.1. Eiropas Cilvēktiesību pamatbrīvību aizsardzības konvencija
2.3.2. Eiropas Sociālā harta
2.4. Amerikas cilvēktiesību aizsardzības sistēma
2.4.1. Amerikas Cilvēka tiesību deklarācija
2.4.2. Amerikas Cilvēktiesību konvencija
2.5. Āfrikas cilvēktiesību aizsardzības sistēma
2.5.1. Āfrikas Cilvēka un tautu tiesību harta

3. Tiesību katalogs

3.1. Pilsoniskās un politiskās tiesības
3.1.1. Diskriminācijas aizliegums
3.1.2. Tiesības uz dzīvību
3.1.3. Verdzības aizliegums
3.1.4. Spīdzināšanās aizliegums
3.1.5. Tiesības uz personas brīvību un drošību
3.1.6. Tiesības uz taisnīgu tiesu
3.1.7. Tiesības uz likuma nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku un citas krimināltiesību garantijas
3.1.8. Tiesības uz privāto dzīvi
3.1.9. Tiesības stāties laulībā
3.1.10. Reliģijas brīvība
3.1.11. Vārda brīvība
3.1.12. Pulcēšanās un biedrošanās brīvība
3.1.13. Tiesības uz īpašumu
3.1.14. Pārvietošanās brīvība
3.1.15. Politiskās tiesības
3.1.16. Tiesības uz pilsonību
3.2.Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības
3.3. Solidaritātes tiesības
3.4. Atsevišķu cilvēktiesību saturs
3.4.1. Bērnu tiesības
a) Bērna definīcija starptautiskajās tiesībās
b) Cilvēktiesību instrumenti, kas aizsargā bērnu tiesības
c) Citi cilvēktiesību instrumenti, kas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzību
3.4.2. Sieviešu tiesības
a) Vēsturisks ieskats sieviešu tiesību attīstībā
b) Starptautiskie sieviešu tiesību dokumenti
c) Tendences un perspektīvas sieviešu tiesību jomā
3.4.3. Slēgta tipa iestāžu iemītnieki
a) Cietumu pirmsākumi
b) Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti par apiešanos ar ieslodzītajiem
c) Policijas izolatori
d) Psihoneiroloģiskās slimnīcas
3.4.4. Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības
a) Pirmsākumi
b) Pamatprincipi
c) Mazākumgrupu (minoritāsu) tiesības ANO ietvaros
d) Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības EDSO ietvaros
e) Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības Eiropas Padomes (EP) ietvaros
3.4.5. Bēgļu tiesības
a) Vēsturisks apskats
b) Bēgļa definīcija starptautiskajos un reģionālajos dokumentos
c) Patvēruma politika Eiropas Savienības ietvaros
d) Patvēruma politika Eiropas Padomes ietvaros
e) Citi dokumenti

4. Cilvēktiesību īstenošanas mehānismi. Procesuālās tiesības

4.1. Diskusijas ietvaru ieskicējums
4.2. Apvienoto Nāciju Organizācija
4.2.1. Rasu diskriminācijas izskaušanas un mazākumtiesību aizsardzības apakškomisija
4.2.2. Indivīdam pieejamās līgumos noteiktās institūcijas un procedūras
a) Cilvēktiesību komiteja
b) Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja
c) Spīdzināšanas izskaušanas komiteja
4.2.3. Indivīdam tieši nepieejamās līgumā noteiktās institūcijas un procedūras
a) Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja
b) Bērna tiesību komiteja
4.3. Starptautiskā Darba organizācija
4.4. Eiropas Padomes ietvaros izveidotās procedūras
4.4.1. Eiropas Cilvēktiesību tiesa
4.4.2. Kolektīvo sūdzību mehānisms Eiropas Sociālās hartas ietvaros
4.4.3. Citi Eiropas Padomes līgumi un to īstenošanas kontroles mehānismi
4.4.4. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs
4.5. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija
4.6. Baltijas jūras valstu komisārs cilvēktiesību, arī mazākumgrupām piederošu personu tiesību, un demokrātisko institūciju jautājumos
4.7. Amerikas cilvēktiesību aizsardzības mehānisms
4.7.1. Amerikas Cilvēktiesību komisija
4.7.2. Amerikas Cilvēktiesību tiesa
4.8. Āfrikas cilvēktiesību aizsardzības mehānisms
4.9. Latvijas iedzīvotājiem pieejamie starptautiskie tiesību aizsardzības mehānismi

5. Cilvēktiesības un Eiropas Savienība

5.1. Ievads
5.2. Indivīds kā Eiropas Savienības subjekts
5.2.1. Indivīda tiesības iekšējā tirgū
5.2.2. Indivīda kā ES pilsoņa tiesības
5.2.3. Indivīds un Eiropas Tiesa
5.3. Eiropas Savienības cilvēktiesību principi un Eiropas Cilvēktiesību konvencija
5.3.1. Eiropas Savienības cilvēktiesības kā vispārējie tiesību principi
5.3.2. Eiropas Savienības cilvēktiesību principu kritērijs - Eiropas Cilvēktiesību konvencija
5.3.3. Jautājums par Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
5.4. Eiropas Savienības cilvēktiesību režīma pilnveidošanās problēmas
5.5. Amsterdamas līgums
5.6. Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartas projekts
5.7. Latvija jaunajā Eiropas Savienības kontekstā

III DAĻA. CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ

6. Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība Latvijā no 1918. līdz 2000.gadam

6.1. Ievads
6.2. Demokrātijas un cilvēktiesību izpratne parlamentārā posmā (1918-1934)
6.2.1. Politiskā līdzdalība un tiesiskas valsts izveidošana
6.2.2. Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības
6.3. Cilvēktiesību ierobežojumi pēc autoritārā režīma nodibināšanas 1934.gadā
6.3.1. Politisko tiesību un brīvību ierobežojumi
6.3.2. Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesību ierobežojumi
6.4. Okupācijas režīmu ietekme uz cilvēktiesību stāvokli Latvijā
6.4.1. Pirmās padomju okupācijas laikā
6.4.2. Nacistu okupācijas laikā
6.4.3. Padomju vara Latvijā un cilvēktiesības no 1945. līdz 1985.gadam
a) Staļiniskais terors
b) Padomju kontroles mehānismi
c) Padomju nacionālā politika kā kontroles mehānisms
d) Padomju demokrātijas fasāde
e) Pretestība padomju varai
6.4.4. Cilvēktiesības atmodas laikā
6.5. Cilvēktiesības pēc neatkarības atgūšanas
6.5.1. Tiesiskuma atjaunošana un politiskā līdzdalība
6.5.2. Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības
6.5.3. Tendences un perspektīvas

7. Cilvēktiesību satura pamatjautājumi Latvijā

7.1. Ievads
7.2. Cilvēktiesību teorētiskie pamati
7.2.1. Tiesību teorija un tiesību dogmatika
7.2.2. Vispārējā cilvēktiesību teorija un dogmatika
7.3. Cilvēktiesību subjekts un objekts
7.3.1. Cilvēktiesību subjekts
a) Fiziska persona
b) Personu grupa vai apvienība
c) Juridiskā persona
aa) privāto tiesību juridiskā persona
bb) publisko tiesību juridiskā persona
7.3.2. Cilvēktiesību objekts
a) Valsts kā cilvēktiesību objekts
b) Privātpersona kā cilvēktiesību objekts
7.4. Cilvēktiesību konstitucionālais rangs
7.5. Cilvēktiesību tiešā piemērojamība
7.6. Cilvēktiesību kontrole tiesā
7.7. Cilvēktiesību normu interpretācija
7.7.1. Normas abstraktums un interpretācijas nepieciešamība
7.7.2. Interpretācijas pamatmetodes
a) Gramatiskā metode
b) Vēsturiskā metode
c) Sistēmiskā metode
d) Teleoloģiskā metode
e) Tiesību normu abstraktuma pakāpe un piemērojamās interpretācijas pamatmetodes
7.7.3. Interpretācijas palīgmetodes
a) Paplašinātā un sašaurinātā interpretācija
b) Konservatīvā un dinamiskā interpretācija
c) Tiesībkonformā interpretācija
d) Salīdzinošā interpretācija
7.8. Cilvēktiesību robežas
7.8.1. Cilvēktiesību normas saturs
7.8.2. Cilvēktiesību aizskārums
7.8.3. Tiesību aizskāruma attaisnojums
a) Likums kā tiesiskais pamats
b) Leģitīms mērķis
aa) Citu cilvēka tiesību aizsardzība
bb) Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība
cc) Sabiedrības drošība
dd) Sabiedrības labklājība
ee) Sabiedrības tikumība
c) Nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā
aa) Sociālā nepieciešamība
bb) Samērīgums

8. Cilvēktiesību procesuālā aizsardzība Latvijā

8.1. Ievads
8.2. Sūdzību izskatīšana administratīvajās iestādēs
8.3. Lietas izskatīšana tiesā
8.3.1. Administratīvās lietas
8.3.2. Civillietas
8.3.3. Krimināllietas
8.4. Pagasttiesas un bāriņtiesas
8.5. Īres tiesas/ darba tiesas
8.6. Satversmes tiesa
8.7. Valsts cilvēktiesību birojs
8.8. Nevalstiskās organizācijas

Terminu skaidrojošā vārdnīca

Latvijā pieejamās literatūras saraksts

Īsi par autoriem

Institūcijas un organizācijas, kas nodarbojas ar cilvēktiesībām Latvijā

Starptautisko cilvēktiesību dokumentu saraksts, kas Latvijai ir saistoši vai parakstīti

Pamatdokumentu teksti