Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta
2001.gada darbības pārskats



SATURS


1. Ievads

2. Zinātniskās pētniecības darbs

3. Publikācijas

4. Tiesības iegūt izglītību par cilvēktiesībām

5. Konferences, semināri, lekcijas

6. Viesi un kontakti

7. Dokumentācijas centrs

8. Konsultatīvā padome

9. Personāls

10. Publikācijas



1. Ievads

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts (saīsināti - Cilvēktiesību institūts) tika dibināts 1995.gada septembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ietvaros. Tas bija vēl viens solis juridiskās izglītības reformā Latvijā, kuras mērķis ir sagatavot juristus, kuri spētu attīstīt nacionālo tiesību sistēmu saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Tas arī sasaucās ar 1993.gada Pasaules Cilvēktiesību konferences un ANO Cilvēktiesību izglītības dekādes (1995-2004) aicinājumiem.

Trīs svarīgākie Institūta politiskie mērķi ir:

1) izskolot jaunu mācībspēku un ekspertu paaudzi, kuri būtu sagatavoti darbam cilvēktiesību jomā demokrātiskā Latvijā;
2) atbalstīt nacionālos cilvēktiesību ekspertus, iesaistot viņus institūta aktivitātēs; un
3) piedāvāt valsts institūcijām iespēju izmantot vietējos ekspertus.

Institūta galvenie darbības veidi ir:

1) pētījumu veikšana par cilvēktiesību jautājumiem un problēmām Latvijā;
2) kvalitatīvas izglītības sniegšana cilvēktiesību jomā gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, gan citu fakultāšu studentiem;
3) Cilvēktiesību Žurnāla izdošana;
4) mācību materiālu, monogrāfiju un rakstu publicēšana par cilvēktiesību jautājumiem;
5) cilvēktiesību bibliotēkas izveidošana un regulāra papildināšana Latvijas Universitātes mācību procesa kā arī ārpus universitātes apmācības procesa vajadzībām;

Institūts ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes struktūrvienība. Cilvēktiesību institūts saņem finansējumu no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, kā arī ārvalstu donoriem. 2001.gadā galvenie donori bija Eiropas Padome, Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūts, Sorosa fonds-Latvija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs Varšavā, Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs Rīgā.


2. Zinātniskās pētniecības darbs

2.1. Tika veikts pētījums "Īstenojot Eiropas anti-diskriminācijas standartus: Latvija", pētnieki - Gita Feldhūne, Dr.jur.cand.(Centrāleiropas universitāte) un Mārtiņš Mits, Dr.jur.cand.(Rīgas Juridiskā augstskola). Sadarbības partneris šī pētījuma veikšanā bija
Migration Policy Group (Beļģija). Pētījuma pamatmērķis – analizēt Latvijas tiesību sistēmas gatavību izpildīt Eiropas Savienības Rasu direktīvas prasības. Šāds pētījums tiek veikts par katru Eiropas Savienības dalībvalsti un kandidātvalsti. Pētījums pieejams institūta mājas lapā.

2.2. Turpinās 2000.gadā uzsāktais pētījums "Vārda brīvības robežas Latvijā", kuru veic pētnieki Mārtiņš Mits, Dr.jur.cand.( Rīgas Juridiskā augstskola) un Gita Feldhūne, Dr.jur.cand. (Centrāleiropas universitāte). Uz šī pētījuma bāzes tiks izstrādāti ieteikumi grozījumiem Latvijas tiesību aktos un tiesību normu piemērošanai goda un cieņas aizsardzības, rasu diskriminācijas un privātās dzīves aizsardzības jomās. Pētījums tiks publicēts, kā arī ievietots institūta mājas lapā.

2.3. Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas lūguma Cilvēktiesību institūtam tika sniegts atzinums par Latvijas Republikas regulārā ziņojuma Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejai “Par Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu” izpildi Latvijā.

2.4. Pēc Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes lūguma Cilvēktiesību institūta pārstāvji piedalījās darba grupā, kas tika izveidota, lai izpētītu Latvijas iespējas pievienoties Eiropas Konvencijai par pilsonību un sagatavotu ar ratifikāciju saistītos dokumentus.

2.5. Pēc Valsts prezidentes lūguma Cilvēktiesību institūta pārstāvji piedalījās darba grupā, kas tika izveidota ar mērķi izpētīt vēlēšanu tiesību ierobežojumu atbilstību LR Satversmei un starptautiskajiem tiesību aktiem un sniegt rekomendācijas.

2.6. Pēc masu mēdiju lūguma Cilvēktiesību institūts ir sniedzis atzinumus par dažādiem cilvēktiesību juridiskajiem aspektiem, t.sk. aptuveni 30 interviju presē un 15 - radio un televīzijā.


3. Publikācijas

2001.gadā ir turpinājusies Cilvēktiesību Žurnāla izdošana, kā arī iznākusi publikācija sērijā "Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta bibliotēka".

3.1. Cilvēktiesību Žurnāls "Policija un cilvēktiesības. Eiropas aktualitātes" (latviešu valodā)


Cilvēktiesību Žurnāla A daļā "Raksti" ir publicēti autoru Anhelitas Kamenskas, Ivetas Skrastiņas, Ilzes Bērziņas un Anitas Hāzenbergas raksti par dažādiem cilvēktiesību aspektiem policijas darbā; B daļā "Dokumenti" ir publicēti ANO un Eiropas Padomes ietvaros izstrādātie cilvēktiesību instrumenti, no kuriem daudzi latviešu valodā ir pieejami pirmoreiz; C daļa "Tiesu spriedumi" satur Latvijas tiesu spriedumus ar speciālistu komentāriem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu apskatus; D daļā "Informācija" ievietoti atzītu ārvalstu speciālistu, tai skaitā Luciusa Vildhābera, Endrjū Džemčevska, Meinharda Hilfa raksti, kuri iezīmē cilvēktiesību attīstības tendences Eiropas Padomes un Eiropas Savienības ietvaros.

3.2.
Publikāciju sērijā "Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta bibliotēka" ir izdota monogrāfija "Mazākumgrupu (minoritāšu) integrācijas aspekti Latvijā". Šis pētījums, kura autori ir Ineta Ziemele, Aina Antāne, Boriss Cilēvičs, Ilmārs Mežs un Nils Muižnieks, ir daļa no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Norvēģijas Cilvēktiesību institūta sadarbības projekta. Pētījuma sagatavošanu finansiāli atbalstīja Norvēģijas Zinātņu padome, publicēšanu - EDSO demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs Varšavā. Pievienojot Asbjorna Eides, ANO Diskriminācijas izskaušanas un mazākumtiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētēja, ievadrakstu, pētījums ir sagatavots kā mācību līdzeklis.


4. Cilvēktiesību izglītība

2001./2002.m.g. rudens semestrī Cilvēktiesību institūts noturēja Cilvēktiesību pamatkursu Latvijas Universitātes Humanitārā institūta studentiem, un interneta kursu Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība Juridiskās fakultātes 4.kursa studentiem.

Cilvēktiesību pamatkurss
bija izvēles priekšmets Latvijas Universitātes Humanitārā institūta studentiem rudens semestrī. Kursa mērķis - sniegt vispārēju sapratni par cilvēktiesībām, to lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā arī iepazīstināt ar katru tiesību atsevišķi. Kurss sastāv no 16 lekcijām un semināriem. 2001./2002.m.g. gada rudens semestrī kursu noklausījās 20 studenti.

Interneta kurss Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība norisinājās Somijas - Baltijas sadarbības projekta ietvaros starp Abo Akadēmiskās Universitātes Cilvēktiesību institūtu (Somija), Tartu Universitātes Juridisko fakultāti (Igaunija), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu, Viļņas universitātes Juridisko fakultāti (Lietuva) un Lietuvas Juridiskās Universitātes Cilvēktiesību centru. Kursa norisinājās angļu valodā.

Ņemot vērā kursa ievērojamo apjomu - nedēļas laikā studentam jāizstudē aptuveni 100 lapaspušu materiāls no mācību grāmatas un starptautisko institūciju nolēmumiem - pēc sekmīgas kursa prasību izpildes students var saņemt 7,5 ECTS (Eiropas kredītpunktus). Šo kursu ir izstrādājis Abo Akadēmiskās universitātes Cilvēktiesību institūts, kursa pasniedzējs ir šī institūta direktors un ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis Dr.Martins Šeinins (Martin Scheinin). Vietējais pasniedzējs Latvijā ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktora p.i. Mārtiņš Mits. Dalībnieku skaits kursā ir ierobežots - 10 studenti no katras universitātes. Latvijas Universitātē šis kurss tiek piedāvāts kā izvēles mācību priekšmets (B daļā) Juridiskās fakultātes 4.kursa studentiem, piešķirot tā sekmīgajiem beidzējiem 2 kredītpunktus.

Kursa mērķis ir padziļināt cilvēktiesību izpratni, starptautisko cilvēktiesību un nacionālās likumdošanas attiecību izpratni, kā arī paplašināt zināšanas starptautisko un nacionālo cilvēktiesību standartu piemērošanā praksē. Mācību process noris, individuāli apgūstot mācību materiālus un apspriežot tos ar pārējiem studentiem un pasniedzējiem. Kursā tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, vārda brīvību, tiesībām uz taisnīgu tiesu, diskriminācijas aizliegumu un mazākumtautību tiesībām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām uz personas brīvību un drošību.


Katram no šiem kursiem institūts sagatavo mācībām nepieciešamos materiālus, kuri sastāv no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, attiecīgajiem Latvijas tiesību aktiem, izvilkumiem no svarīgām publikācijām un tiesu lietām.


5. Konferences, semināri, lekcijas

Konferences un semināri ir papildus līdzeklis cilvēktiesību izglītības pilnveidošanā Latvijā. 2001.gadā Cilvēktiesību institūts ir rīkojis vai bijis rīkotāju vidū šādiem pasākumiem:

5.1. Starptautiskā konference "Eiropas Konvencija par pilsonību - kopīgās problēmas un risinājumi pilsonības jomā"

Konferenci rīkoja Cilvēktiesību institūts sadarbībā LR Naturalizācijas pārvaldi un Eiropas Padomi. Konference norisinājās 2001.gada 7. un 8.maijā, un tajā piedalījās aptuveni 50 dalībnieku, tai skaitā no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Šveices, Eiropas Padomes un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja.

5.2. Konference "Cilvēka tiesības un valodu likumdošanas īstenošana"

Konferenci rīkoja Cilvēktiesību institūts sadarbībā ar Eiropas Padomi un Rīgas Juridisko augstskolu. Konference norisinājās Rīgas Juridiskajā augstskolā 2001.gada 21. un 22.jūlijā, un tajā piedalījās aptuveni 50 dalībnieku - galvenokārt Valsts valodas centra darbinieki. Kā lektori uzstājās Džeremijs Makbraids (Birmingemas universitāte), Migels Strubels (Katalonijas universitāte), Dace Kavasa (Rīgas Juridiskā augstskola) un Mārtiņš Mits.

5.3. Vasaras skola "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze"

Laikā no 2000.gada 30.jūlija līdz 8.augustam Cilvēktiesību institūts rīkoja otro vasaras skolu “Cilvēktiesības un to īstenošana: Baltijas un Eiropas pieredze“, kuras dalībnieki bija praktizējoši Neatkarīgo valstu sadraudzības un Baltijas valstu juristi. Septiņpadsmit dalībnieku vidū bija pārstāvji no Krievijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas, Lietuvas un L
atvijas. Mācības norisinājās krievu valodā, un šo vasaras skolu atbalstīja Eiropas Padome un Obu akadēmijas Cilvēktiesību institūts (Somija).

Vasaras skolas laikā tās dalībnieki iepazinās ar cilvēktiesību pamatnostādnēm, Latvijas praksi cilvēktiesību jautājumu risināšanā, kā arī dalījās pieredzē par problēmām un sasniegumiem cilvēktiesību jomā savās valstīs. Nodarbības vadīja Latvijas cilvēktiesību speciālisti (Mārtiņš Mits, LU Cilvēktiesību institūta direktora p.i., Ineta Ziemele, Eiropas Padomes Cilvēkti
esību Ģenerāldirektorāta programmu padomniece, Kristīne Krūma, Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas universitātes lektore), kā arī profesors Gudmundurs Alfredsons, R.Vallenberga Cilvēktiesību institūta direktors (Zviedrija).

5.4. Tiesnešu apmācības programma cilvēktiesībās

Programma izstrādāta un realizēta sadarbībā ar Latvijas tiesnešu apmācības centru un Eiropas Padomi. Programmā piedalījās 15 tiesnieši no dažādām Latvijas tiesām. Apmācība norisinājās 2001.gada 25. un 26.oktobrī. Kā pasniedzēji šajā apmācībā piedalījās Mārtiņš Mits un Ineta Ziemele.

5.5. Dažādi pasākumi


Institūta darbinieki ir nolasījuši referātus šādos pasākumos:

1. Mārtiņš Mits

  • 2001.gada 6.marts. Starptautisks seminārs "Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē"; referāts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tiešā piemērošana nacionālajās tiesu instancēs. Semināru organizē LR Ārlietu ministrija un Eiropas Padomes ģenerāldirektorāts.
  • 2001.gada 8.marts. Rīgas Juridiskās augstskolas starptautisks inaugurācijas seminārs "Diskriminācija: jaunas iezīmes Eiropas tiesiskajā struktūrā"; referāts Diskriminācijas aizliegums Latvijas tiesību aktos un atsevišķas tā piemērošanas problēmas.
  • 2001.gada 7.-8.maijs. Starptautiskā konference "Eiropas Konvencijas par pilsonību - kopīgās problēmas un risinājumi pilsonības jomā"; referāts Svarīgākās precedentu tiesības attiecībā uz pilsonību Latvijā. Konferenci rīko Eiropas padome, LR Naturalizācijas pārvalde un Cilvēktiesību institūts.
  • 2001.gada 21.-22.jūnijs. Starptautiska konference "Cilvēka tiesības un valodu likumdošanas īstenošana"; referāti Valodu lietošanas juridiskā bāze Latvijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas vieta Latvijas tiesību sistēmā un tās praktiskā piemērošana. Konferenci rīko Eiropas Padome, Cilvēktiesību institūts un Rīgas juridiskā augstskola.
  • 2001.gada 30.jūlijs - 2.augusts. Vasaras skola "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze". Nodarbību vadīšana par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem.
  • 2001.gada 18.septembris. Apaļais galds "Eiropas Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas problēmas Latvijā"; referāts Mazākumtautību tiesības Latvijā reģionālā aspektā. Apaļo galdu rīko Eiropas Padomes informācijas un dokumentācijas centrs.
  • 2001.gada 25.-26.oktobris. Seminārs "Tiesnešu apmācība cilvēktiesību programmas ietvaros". Nodarbību vadīšana par starptautisko cilvēktiesību līgumu piemērošanu praksē. Semināru rīko Latvijas tiesnešu apmācības centrs.
  • 2001.gada 9.novembris. Starptautisks seminārs "Pamattiesību aizsardzība konstitucionālajā tiesā"; referāts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija Latvijas tiesu praksē. Semināru rīko LR Satversmes tiesa un Vācijas Fonds starptautiskajai juridiskajai sadarbībai.
  • 2001.gada 26.novembris. Starptautisks seminārs "Nacionālo tiesībsargu institūciju loma cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā"; referāts Latvijas pieredze ombūda institūcijas izveidošanā. Semināru rīko Raula Vallenberga Cilvēktiesību institūts (Lundā, Zviedrijā).

    2. Gita Feldhūne
  • 2001.gada 7.-8.maijs. Konference "Eiropas Konvencija par pilsonību - kopīgās problēmas un risinājumi pilsonības jomā"; referāts Latvijas likumdošanas atbilstība Eiropas Konvencijas par pilsonību prasībām. Konferenci rīko Eiropas padome, LR Naturalizācijas pārvalde un Cilvēktiesību institūts.
  • 2001.gada 18.oktobris. Lekcija Jēkabpils cilvēktiesību atbalsta centrā "Kā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā".

    3. Aivars Vidžups
  • 2001.gada 28.maijs-1.jūnijs. Mācību kursi "Vēlēšanu novērošana un cilvēktiesību pārraudzība", Turku, Somija.


    6. Viesi un kontakti

    Institūts uztur ciešas saiknes ar citām akadēmiskajām organizācijām, juristiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas cilvēktiesību jomā gan Latvijā, gan ārpus tās. Šie kontakti tiek uzturēti, gan strādājot pie zinātniskiem projektiem, gan veicot mācību darbu, organizējot konferences, seminārus (sk. iepriekš).

    Vasaras skolas "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze" ietvaros lekcijas lasīja Dr.iur. G.Alfredsons ("Mazākumtautību aizsardzība universālā līmenī un Eiropā").


    7. Dokumentācijas centrs

    Institūts pastāvīgi papildina Institūtā pieejamo dokumentu un grāmatu krājumus. Tie satur starptautiskos un nacionālos cilvēktiesību dokumentus; Eiropas Komisijas un Cilvēktiesību tiesas spriedumus, zinātniskas publikācijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, dažādu starptautisku, valsts un nevalstisko organizāciju ziņojumus, kā arī periodiskus izdevumus. Institūts regulāri saņem ANO, Eiropas Padomes, EDSO dokumentus.


    8. Konsultatīvā padome

    Tās locekļi ir:
    Gudmundurs Alfredsons
    - Lundas universitātes profesors (Zviedrija), Raoul Wallenberg institūta direktors,
    Arie Blūds
    - Konstitucionālo tiesību un likumdošanas politikas institūta direktors (Ungārija),
    Asbjorns Eide
    - profesors, Norvēģijas Cilvēktiesību institūts,
    Mortens Kjaerums
    - Dānijas Cilvēktiesību centra direktors,
    Egils Levits
    - Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis
    Martins Šeinins
    - profesors, Abo Akadēmijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktors (Somija), ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis,
    Ineta Ziemele
    - Lundas Universitātes (Zviedrija) un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore.


    9. Personāls


    Ineta Ziemele, Dr.iur. (Kembridža, Lielbritānija),
    starptautisko tiesību zinātņu maģistre (Lunda, Zviedrija), tiesību zinātņu bakalaure (Latvijas Universitāte, Latvija),
    Padomniece

    Specializējas starptautiskajās publiskajās tiesības, publiskajās Eiropas tiesībās un cilvēktiesībās. Profesore starptautiskajās publiskajās tiesībās un cilvēktiesībās Raoul Wallenberg institūtā Zviedrijā un Rīgas juridiskajā augstskolā. Daudzu publikāciju autore par starptautisko
    publisko tiesību un cilvēktiesību jautājumiem Latvijā un ārzemēs.

    Mārtiņš Mits,
    Dr.jur.cand. (Lundas universitāte, Zviedrija),
    cilvēktiesību zinātņu maģistrs (Notingema, Lielbritānija),
    tiesību zinātņu bakalaurs (Latvijas Universitāte, Latvija),
    Direktora p.i. / Cilvēktiesību Žurnāla redaktors

    Specializējas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas jautājumos. Pasniedz cilvēktiesības Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Lektors dažādām mērķgrupām Latvijā rīkotajās cilvēktiesību apmācības programmās. Ir publikāciju autors par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem.

    Gita Feldhūne,
    Dr.jur.cand. (Centrāleiropas universitāte, Ungārija),
    konstitucionālo tiesību zinātņu maģistre (Centrāleiropas universitāte, Ungārija),
    tiesību zinātņu bakalaure (Latvijas Universitāte, Latvija),
    Pētniece / Direktora vietniece

    Specializējas cilvēktiesību konstitucionālajos jautājumos. Pasniedz cilvēktiesības un konstitucionālās tiesības Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Publikāciju autore par konstitucionālo un cilvēktiesību jautājumiem.

    Mārtiņš Pujats,
    Mag.jur.cand. (Rīgas juridiskā augstskola, Latvija),
    tiesību zinātņu bakalaurs (Latvijas Universitāte, Latvija)
    Cilvēktiesību Žurnāla redaktors (līdz 01.09.2001)

    Organizēja un vadīja ar žurnāla izdošanu saistītos darbus. Specializējas vārda brīvības jautājumos.

    Irēna Makare,
    tiesību zinātņu studente (Latvijas Universitāte, Latvija)
    Vecākā lietvede (līdz 19.03.2001) / Vasaras skolas koordinatore

    Nodrošināja projekta vasaras skolas "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze" dalībnieku atlasi. Koordinēja vasaras skolas ikdienas norisi.

    Aivars Vidžups,
    tiesību zinātņu students (Latvijas Universitāte, Latvija)
    Vecākais lietvedis / Cilvēktiesību Žurnāla redaktora palīgs / Vasaras skolas koordinators

    Atbildīgs par Cilvēktiesību institūta ikdienas darba organizēšanu, gādā par Institūta tehnisko aprīkojumu, koordinē Institūta projektus. Veic tehniska rakstura uzdevumus žurnāla izdošanas procesā. Koordinēja vasaras skolas "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze" organizēšanu.


    10. Publikācijas

    Mārtiņa Mita publikācijas 2001.gadā:

    1. "Komentārs Bauskas rajona tiesas spriedumam", Cilvēktiesību Žurnāls, Nr.13-14, 2000.

    2. "Latvijas rasisma stereotipi", intervija interneta portālā politika.lv, 05.09.2001.

    3. "Juridisks skats uz mazākumtautību konvenciju Latvijas kontekstā", Pilsoniskā līdzdalība un integrācija, Nr.2, 2001.

    4. "Par mazākumtautību tiesībām Latvijā reģionālā aspektā", Latvijas Vēstnesis, 23.10.2001.


    Gitas Feldhūnes publikācijas 2001.gadā:

    1. Salīdzinošās Konstitucionālās tiesības: atsauces pamattiesībām (sadarbībā ar H.J.Vildbergu), Rīga, Latvijas Universitāte, 2001. 110.lpp.

    2. "Mentzen vs. Mencena", aktuālais raksts portālā politika.lv, 28.11.2001.


    Aivara Vidžupa publikācijas 2001.gadā:

    1. "Par jaunu speciālistu mācībām cilvēktiesībās", Latvijas Vēstnesis, 15.08.2001.