Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta

2002.gada darbības pārskats


1. Ievads

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts (saīsināti - Cilvēktiesību institūts) tika dibināts 1995.gada septembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ietvaros. Tas bija vēl viens solis juridiskās izglītības reformā Latvijā, kuras mērķis ir sagatavot juristus, kuri spētu attīstīt nacionālo tiesību sistēmu saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Tas arī sasaucās ar 1993.gada Pasaules Cilvēktiesību konferences un ANO Cilvēktiesību izglītības dekādes (1995-2004) aicinājumiem.

Trīs svarīgākie Cilvēktiesību institūta politiskie mērķi ir:

1) izskolot jaunu mācībspēku un ekspertu paaudzi, kuri būtu sagatavoti darbam cilvēktiesību jomā demokrātiskā Latvijā;
2) atbalstīt nacionālos cilvēktiesību ekspertus, iesaistot viņus institūta aktivitātēs; un
3) piedāvāt valsts institūcijām iespēju izmantot vietējos ekspertus.

Institūta galvenie darbības veidi ir:

1) pētījumu veikšana par cilvēktiesību jautājumiem un problēmām Latvijā;
2) kvalitatīvas izglītības sniegšana cilvēktiesību jomā gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, gan citu fakultāšu studentiem;
3) Cilvēktiesību Žurnāla izdošana;
4) mācību materiālu, monogrāfiju un rakstu publicēšana par cilvēktiesību jautājumiem;
5) cilvēktiesību bibliotēkas izveidošana un regulāra papildināšana Latvijas Universitātes mācību procesa, kā arī ārpus universitātes apmācības procesa vajadzībām.

Cilvēktiesību institūts ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes struktūrvienība. Cilvēktiesību institūts saņem finansējumu no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, kā arī ārvalstu finansētājiem. 2002.gadā galvenie finansētāji bija Sorosa Fonds - Latvija, Rīgas Juridiskā augstskola, Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūts (Turku, Somija) un Eiropas Padome.


2. Zinātniski pētnieciskais darbs

Pētījums "Tiesu spriedumu kvalitāte Latvijā"

Pētījums "Tiesu spriedumu kvalitāte Latvijā" analizē jautājumus, kas saistīti ar likuma prasību ievērošanu tiesas spriedumu aprakstošajās un motivācijas daļās. Papildus, pētījumā aplūko citos faktorus, kas ietekmē tiesas spriedumu kvalitāti Latvijā, īpaši analizējot juridiskās izglītības lomu, prasību tiesneša amata kandidātam pēc juridiskā darba pieredzes, tiesnešu apmācību un tiesneša darba kontroles mehānismu. Pētījumu veic Cilvēktiesību institūta pētniece Vineta Skujeniece. Finansiālu atbalstu šim pētījumam sniedz Sorosa fonds - Latvija. Pētījums tiks publicēts monogrāfijas veidā.

Pētījums "Latvijas saistību starptautisko humanitāro tiesību jomā īstenošana"

Pētījums veikts pēc Starptautiskā sarkanā krusta komitejas reģionālās delegācijas lūguma. Šī pētījuma mērķis bija akcentēt jomas, kurās nepieciešama valdības rīcība, lai panāktu pilnīgu saistību īstenošanu, kā arī dotu ieteikumus turpmākajai rīcībai. Plānots, ka pētījuma rezultāti tiks prezentēti šim nolūkam paredzētā konferencē 2003.gada sākumā. Pētījuma autores bija Gita Feldhūne un Ineta Tāre. Šobrīd sagatavošanā ir pētījuma latviešu versija.


3. Publikācijas

Cilvēktiesību Žurnāls Nr. 13-14 "Policija un Cilvēktiesības. Eiropas Aktualitātes"

Cilvēktiesību Žurnāla numurs 13-14 tika izdots 2002.gada janvārī. Žurnālam ir divas pamattēmas. Viena no tām skar jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, uz ko norāda arī starptautiskās institūcijas, otra - cilvēktiesību standartu ievērošana policijas darbā. Šajā numurā ietverti arī vairāki universāla un reģionāla rakstura cilvēktiesību dokumenti, daži no tiem latviski tiek publicēti pirmo reizi, piemēram, Eiropas Padomes "Deklarācija par policiju" un Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Žurnāla "C" daļā ietverti Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu apskati, kā arī daži Latvijas tiesu spriedumi, kas attiecas uz tiesību sargājošo institūciju darbinieku veiktajām darbībām. Žurnāla "D" daļā ievietoti dažādi analītiski un informatīvi raksti, tai skaitā raksti par Eiropas Cilvēktiesību tiesas iekšējo struktūru un par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanu dalībvalstīs.

Monogrāfija "Mazākumgrupu (minoritāšu) integrācijas aspekti Latvijā"

Otrā publikācija sērijā "Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta bibliotēka" - "Mazākumgrupu (minoritāšu) integrācijas aspekti Latvijā" - tika publicēta 2002.gada janvārī. Šis pētījums ir daļa no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Norvēģijas Cilvēktiesību institūta sadarbības projekta. Pētījumu izstrādāja autoru kolektīvs - Ineta Ziemele, Aina Antāne, Boriss Cilēvičs, Ilmārs Mežs un Nils Muižnieks. Pētījuma sagatavošanu finansiāli atbalstīja Norvēģijas Zinātņu padome, savukārt publicēšanu - EDSO demkrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs Varšavā. Pētījums tika sagatavots kā mācību līdzeklis.


Sagatavošanā
ir trešā publikācija sērijā "Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta bibliotēka" - "Cilvēktiesības: Tiesnešu apmācības rokasgrāmata". Rokasgrāmatu izstrādā Gita Feldhūne, Vineta Skujeniece and Artūrs Kučs. Publikācijas sagatavošanas un publicēšanas izdevumus sedz Abo akadēmijas Cilvēktiesību institūts (Turku, Somija).


4. Cilvēktiesību izglītība

Cilvēktiesību pamatkurss, 2002.gada Pavasara semestris

"Cilvēktiesību pamatkurss" ir izvēles priekšmets Latvijas Universitātes nejuridisko zinātņu studentiem. Kursa mērķis - sniegt vispārēju sapratni par cilvēktiesībām, to lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā arī iepazīstināt ar katru cilvēktiesību atsevišķi. Kurss sastāv no 32 lekcijām un semināriem.

Kurss "Eiropas Cilvēktiesību tiesa", 2002.gada Pavasara semestris

Izvēles mācību kurss Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras maģistratūras studentiem. Kurss ir salīdzinoši neliela apjoma un koncentrējas uz noteiktām Eiropas Cilvēktiesību konvencijā iekļautajām cilvēktiesībām - tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz brīvību un drošību, diskriminācijas aizliegumam, kā arī atsevišķiem taisnīgas tiesas aspektiem.

Kurss "Salīdzinošās konstitucionālās tiesības", 2002.gada Pavasara semestris

Obligāts mācību kurss Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras un Tiesību teorijas un vēstures katedras maģistratūras studentiem. Kurss aptver atsevišķus salīdzinošo konstitucionālo tiesību aspektus, kas ir būtiski Latvijai, piemēram, ekonomisko un sociālo tiesību īstenojamību tiesās, jautājumus, kas saistīti ar lustrāciju, cilvēka godu un cieņu un atsevišķus vārda brīvības aspektus.

Interneta kurss "Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība", 2002.gada Rudens semestris

Interneta kurss "Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība" tika piedāvāts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 4.kursa studentiem. Kurss norisinājās Somijas - Baltijas sadarbības projekta ietvaros starp Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūtu (Turku, Somija), Tartu Universitātes Juridisko fakultāti (Igaunija), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu, Viļņas universitātes Juridisko fakultāti (Lietuva), Lietuvas Juridiskās Universitātes Cilvēktiesību centru, Kaļiņingradas valsts universitātes Juridisko fakultāti (Krievija) un Petrozavodskas valsts universitātes Juridisko fakultāti (Krievija). Kurss norisinājās angļu valodā.

Kursa mērķis ir padziļināt cilvēktiesību izpratni, starptautisko cilvēktiesību un nacionālās likumdošanas attiecību izpratni, kā arī paplašināt zināšanas starptautisko un nacionālo cilvēktiesību standartu piemērošanā praksē. Mācību process noris, individuāli apgūstot mācību materiālus un apspriežot tos ar pārējiem studentiem un pasniedzējiem. Kursā tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, vārda brīvību, tiesībām uz taisnīgu tiesu, diskriminācijas aizliegumu un mazākumtautību tiesībām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām uz personas brīvību un drošību.

Seminārs "Eiropas Cilvēktiesību konvencija and Tiesu vara", 2002.gada Aprīlis, Oktobris, Decembris

Sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu apmācības centru un Eiropas Padomi, turpinājās apmācības programma, kas aizsākās 2001.gadā ar mērķi apmācīt tiesnešus, kas tālāk apmācītu pārējos tiesnešus cilvēktiesību jautājumos. Apmācības programmā darbojas 15 tiesneši. Kā lektori programmā piedalījās Gita Feldhūne, Vineta Skujeniece un Mārtiņš Mits.


5. Semināri, vasaras skola, lekcijas un dažādi pasākumi

Seminārs "Diskriminācija pēc etniskās pazīmes: Latvija un Eiropas Savienība", 2002.gada 31.janvāris

Seminārs "Diskriminācija pēc etniskās pazīmes: Latvija un Eiropas Savienība" tika organizēts sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru un Sorosa fondu - Latvija projekta pētījuma "Eiropas anti-diskriminācijas standartu īstenošana: Latvija", kura autori ir Gita Feldhūne un Mārtiņš Mits, rezultātu prezentācijas ietvaros. Galvenie jautājumi, par kuriem tika diskutēts šajā seminārā bija - Latvijas likumdošana diskriminācijas izskaušanas sfērā un tās atbilstība Eiropas Savienības standartiem, kā arī etnisko grupu pārstāvniecība valsts institūcijās un uzņēmumos.

Vasaras skola "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze", 2002.gada 12.augusts - 23.augusts

Sadarbībā ar Eiropas Padomi, Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūtu (Turku, Somija), Rīgas Juridisko augstskolu, Lundas Universitātes Raula Valenberga Cilvēktiesību institūtu (Lunda, Zviedrija) un Latvijas Universitāti Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts rīkoja trešo vasaras skolu "Cilvēktiesības un to īstenošana: Eiropas un Baltijas valstu pieredze". Divu nedēļu laikā vasaras skolas dalībnieki tika iepazīstināti ar cilvēktiesību pamatjautājumu tiesiskajiem aspektiem - starptautiskajiem standartiem un to īstenošanas mehānismiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajām tendencēm cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā, tai skaitā pilsonisko un politisko tiesību, ekonomisko un sociālo tiesību, kā arī mazākumtautību tiesību aizsardzībai Eiropas Padomes ietvaros. Vasaras skola paredzēta juristiem un tiesību zinātņu studentiem no NVS un Baltijas valstīm un darbs vasaras skolā norit krievu valodā. Deviņpadsmit dalībnieki pārstāvot 10 valstis piedalījās lekcijās un semināros, kurus vadīja Latvijas eksperti (SJD. Gita Feldhūne, LL.M Mārtiņš Mits, LL.M Vineta Skujeniece, LL.M Ilze Bērziņa, kā arī Rīgas Juridiskās augstskolas profesore un Lundas universitātes Raula Valenberga Cilvēktiesību institūta viesprofesore Dr. Ineta Ziemele) un uzaicinātie eksperti (Dr. Martins Šeinins no Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūta un Dr. Egidius Bieliunas, Lietuvas Republikas Augstākās tiesas tiesnesis). Nodarbības vasaras skolā sastāvēja no lekcijām un praktiskā darba grupās. Kā šīgada jauninājums vasaras skolas programmā tika iekļauta tiesas procesa Eiropas Cilvēktiesību tiesā izspēle, kas norisinājās Rīgas Juridiskās augstskolas telpās.

Papildus nodarbībām tika organizētas vizītes uz Saeimu, Ārlietu ministriju, Satversmes tiesu, Valsts cilvēktiesību biroju, Cilvēktiesību un etnisko studiju centru, Rīgas Juridisko augstskolu, kur vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja tikties ar šo institūciju darbiniekiem un iepazīties ar valstisko un nevalstisko institūciju praktisko darbību cilvēktiesību jomā.

Publiskā lekcija "Minoritāšu tiesības kā pamattiesības starptautiskajās tiesībās", 2002.gada 21.novembris

Publisko lekciju "Minoritāšu tiesības kā pamattiesības starptautiskajās tiesībās" 2002.gada 21.novembrī nolasīja Dr.iur. Fernand de Varennes (Murdoha Universitāte, Austrālija) Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Dažādi pasākumi

Cilvēktiesību institūta darbinieki ir piedalījušies un uzstājušies ar referātiem šādos pasākumos:

Gita Feldhūne:

2002.gada 5.novembris, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošana Augstākās Tiesas Senāta spriedumā lietā Laimonis Strujevičs pret a/s "Diena" un Aivaru Ozoliņu, referāts nolasīts konferencē "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses piemērošana Latvijas tiesās", Rīga, Latvija.

2002.gada 20.novembris, Latvija and Eiropas Savienības referendums, referāts angļu valodā nolasīts konferencē "The European referendum Challenge - Views from Scandinavia and the Baltics", Stoholma, Zviedrija.

2002.gada 22.novembris, Valodas ierobežojumi un starptautiskie cilvēktiesību standarti, referāts nolasīts konferencē "Elektroniskie saziņas līdzekļi un sabiedrības integrācija", Rīga, Latvija.

2002.gada 29.novembris, Antidiskriminācijas likumdošana un prakse Latvijā, ziņojums angļu valodā nolasīts seminārā "Implementation of the European anti-discrimination standards", Brisele, Beļģija.

Vineta Skujeniece:

2002.gada 4.aprīlis, Par likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" atsevišķu pantu tulkošanu no cilvēktiesību viedokļa, referāts nolasīts konferencē "Sabiedrības līdzdalība valsts un pašvaldību iepirkumu uzraudzībā", Rīga, Latvija.

2002.gada 5.novembris, Augstākās tiesas Senāta spriedums I.Muhinas lietā, referāts nolasīts konferencē "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses piemērošana Latvijas tiesās", Rīga, Latvija.

2002.gada 4.decembris, Jaunā Tiesu varas likumprojekta loma tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanā, referāts nolasīts konferencē "Tiesu vara Latvijā", Rīga, Latvija.


6. Cilvēktiesību institūta darbinieku publikācijas

Gita Feldhūne:

1. "Legal analysis of national and European anti-discrimination legislation", pētījums A comparison of the EU Racial Equality Directive and Protocol Nr.12 with anti discrimination legislation in Latvia, public. Migration Policy Group, Interights and European Roma Rights Center, 2002.gads.

2. "Likumu klusēšana un Satversmes tiesas kompetence": Likums un Tiesības, 2002.gada marts.

3. "Ko diktē Podkolzina": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 16.04.2002.

4. "Smaga ir Satversmes tiesas roka": Diena, 17.04.2002.

5. "Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prakse Augstākās Tiesas Senāta spriedumā lietā Laimonis Strujevičs pret a/s "Diena" un Aivaru Ozoliņu": Likums un Tiesības, 2002.gada oktobris.

6. "Vai Latvijā vēl būs viedokļi?": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 17.12.2002.

Vineta Skujeniece:

1. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Calvelli un Ciglio pret Itāliju: jauna pieeja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2.panta piemērošanā un tās sekas": Likums un Tiesības, 2002.gada aprīlis.

2. "Nabadzība neatbrīvo no cilvēktiesību ievērošanas": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 06.03.2002.

3. "Satversmes tiesas skola": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 27.03.2002.

4. "Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošana Augstākās tiesas Senāta spriedumā: Ingas Muhinas lieta": Likums un Tiesības, 2002.gada oktobris.

5. "Latvijas tiesām jāmācās atslogot Strasbūra": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 12.11.2002.

Artūrs Kučs:

1. "Minoritātes: prakse svarīgāka par definīcija": sabiedriskās politikas portāls politika.lv, 15.10.2002.

Aivars Vidžups:

1. "Par vasaras skolu cilvēktiesībās": Latvijas Vēstnesis, 24.09.2002.


7. Informācijas centrs

Institūts pastāvīgi papildina Institūtā pieejamo dokumentu un grāmatu krājumus. Tie satur starptautiskos un nacionālos cilvēktiesību dokumentus; Eiropas Komisijas un Cilvēktiesību tiesas spriedumus, zinātniskas publikācijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, dažādu starptautisku, valsts un nevalstisko organizāciju ziņojumus, kā arī periodiskus izdevumus. Institūts regulāri saņem ANO, Eiropas Padomes, EDSO dokumentus.


8. Konsultatīvā padome

Konsultatīvās padomes locekļi ir:

Dr. Gudmundurs Alfredsons
- Lundas universitātes profesors (Lunda, Zviedrija), Raula Valenberga Cilvēktiesību institūta direktors (Lundas universitāte, Zviedrija);

Dr. Arie Blūds
- Konstitucionālo tiesību un likumdošanas politikas institūta izpilddirektors (Budapešta, Ungārija);

Dr. Asbjorns Eide
- Oslo universitātes profesors (Oslo, Norvēģija), Norvēģijas Cilvēktiesību institūta vecākais līdzstrādnieks un bijušais direktors;

Mortens Kjāerums
- Dānijas Cilvēktiesību centra direktors;

Egils Levits,
- Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis;

Dr. Martins Šeinins
- Abo Akadēmijas profesors (Turku, Somija), Abo Akadēmijas Cilvēktiesību institūta direktors (Turku, Somija), ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis;

Dr. Ineta Ziemele
- Raula Valenberga Cilvēktiesību institūta viesprofesore (Lundas universitāte, Zviedrija), Rīgas Juridiskās augstskolas profesore.


9. Darbinieki


Ineta Ziemele, Dr.iur. (Kembridža, Apvienotā Karaliste)
Cilvēktiesību institūta padomniece

Specializējas starptautiskajās publiskajās tiesībās, Eiropas tiesībās un cilvēktiesībās. Šobrīd Lundas Universitātes (Zviedrija) Raula Valenberga Cilvēktiesību institūta viesprofesore un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore starptautiskajās publiskajās tiesībās un cilvēktiesībās. Daudzu publikāciju autore starptautisko tiesību un cilvēktiesību jomā Latvijā un ārvalstīs. Izdevuma "Baltic Yearbook of International Law" [Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata] galvenā redaktore.



Mārtiņš Mits, LL.M (Notingema, Apvienotā Karaliste)
Cilvēktiesību institūta padomnieks

Specializējas ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju saistītos jautājumos. Rīgas Juridiskās augstskolas lektors. Sakarā ar doktora studijām, februārī atstāja Cilvēktiesību institūta direktora p.i. amatu. Šobrīd strādā pie Dr.iur darba izstrādes par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju Lundas Universitātē (Zviedrija). Daudzu publikāciju autors par Latvijas likumdošanas normu saskaņotību ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un citu starptautisko cilvēktiesību dokumentu prasībām.



Gita Feldhūne, SJD. (CentrālEiropas Universitāte, Budapešta, Ungārija)
Direktora p.i. / Cilvēktiesību Žurnāla galvenā redaktore

Specializējas konstitucionālajās tiesībās un cilvēktiesībās. Pasniedz cilvēktiesības un konstitucionālās tiesības Latvijas Universitātē. Publikācijs konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību jomā. Atbildīga par Cilvēktiesību institūta ikdienas darba organizēšanu un Cilvēktiesību Žurnālā publicēšanu. Sākot ar februāri ieņem Cilvēktiesību institūta direktora p.i. amatu. Gada sākumā aizstāvēja disertāciju par ārkārtas stāvokli un varu dalīšanu, iegūstot SJD. grādu Centrāleiropas universitātē Budapeštā (Ungārija).



Vineta Skujeniece, LL.M (Rīgas Juridiskā augstskola, Latvija)
Pētniece

Specializējas jautājumos, kas saistīti ar tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz brīvību un drošību un tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šobrīd strādā pie pētījuma "Tiesas spriedumu kvalitāte Latvijā", kurā tiek analizēts, kā tiek ievērotas likuma prasības attiecībā uz tiesas sprieduma aprakstošo un motīvu daļu.



Artūrs Kučs, Eiropas maģistrs cilvēktiesībās un demokratizācijā (Padujas Universitāte, Itālija)
Pētnieks

Specializējas cilvēktiesībās, īpaša interese par mazākumtautību tiesībām, bēgļu tiesībām un jautājumiem, kas saistīti ar vārda brīvību. Cilvēktiesību institūtā strādā kopš maģistra grāda iegūšanas 2002.gada rudenī.



Aivars Vidžups, tiesību zinātņu students
Vecākais lietvedis / Cilvēktiesību Žurnāla galvenās redaktores palīgs

Šobrīd Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 4.kursa students. Atbildīgs par Cilvēktiesību institūta budžetu, maksājumu veikšanu, tehnisko materiālu nodrošinājumu, Cilvēktiesību institūta projektu īstenošanu. Atbildīgs par praktiskā un tehniskā darba organizēšanu Cilvēktiesību Žurnāla sagatavošanas un publicēšanas gaitā.