Cilvēktiesību kurss Latvijas Universitātē



Interneta kurss "Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība" Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem

Cilvēktiesību kurss Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļas studentiem

Cilvēktiesību pamatkurss Latvijas Universitātes studentiem, kas nemācās Juridiskajā fakultātē




Interneta kurss "Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība" Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem


Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 4.kursa studentiem piedāvā interneta kursu "Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība" mācību gada rudens semestrī. Kurss norisinās Somijas - Baltijas sadarbības projekta ietvaros starp Obu Akadēmiskās Universitātes Cilvēktiesību institūtu (Somija), Tartu Universitātes Juridisko fakultāti (Igaunija), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu, Viļņas universitātes Juridisko fakultāti (Lietuva) un Lietuvas Juridiskās Universitātes Cilvēktiesību centru. Kursa valoda ir angļu valoda.

Ņemot vērā kursa ievērojamo apjomu - nedēļas laikā studentam jāizstudē aptuveni 100 lapaspušu materiāls no mācību grāmatas un starptautisko institūciju nolēmumiem - pēc sekmīgas kursa prasību izpildes students var saņemt 7,5 ECTS (Eiropas kredītpunktus). Šo kursu ir izstrādājis Obu Akadēmiskās universitātes Cilvēktiesību institūts, kursa pasniedzējs ir šī institūta direktors un ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis Dr.Martins Šeinins (Martin Scheinin). Vietējais pasniedzējs Latvijā ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktora p.i. Mārtiņš Mits. Dalībnieku skaits kursā ir ierobežots - 10 studenti no katras universitātes. Latvijas Universitātē šis kurss tiek piedāvāts kā izvēles mācību priekšmets (B daļā) Juridiskās fakultātes 4.kursa studentiem, piešķirot tā sekmīgajiem beidzējiem 2 kredītpunktus.

Kursa mērķis ir padziļināt cilvēktiesību izpratni, starptautisko cilvēktiesību un nacionālās likumdošanas attiecību izpratni, kā arī paplašināt zināšanas starptautisko un nacionālo cilvēktiesību standartu piemērošanā praksē. Mācību process noris individuāli apgūstot mācību materiālus un apspriežot to ar pārējiem studentiem un pasniedzējiem. Kursā tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, vārda brīvību, tiesībām uz taisnīgu tiesu, diskriminācijas aizliegumu un mazākumtautību tiesībām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām uz personas brīvību un drošību.

Kurss sastāv no sekojošām daļām:

  • vienas dienas ievada seminārs ar pasniedzēju no Somijas,
  • individuālās studijas un mājasdarbu sagatavošana,
  • interneta diskusijas,
  • regulāras tikšanās ar vietējo pasniedzēju,
  • gala darbs un noslēguma seminārs ar vietējo pasniedzēju.

    Iepazīšanās seminārs ietver sevī ievadu kursā un tā darba metodēs, ievadu starptautiskajās cilvēktiesībās, cilvēktiesību dokumentu apskatu, valsts pienākumu un ierobežojumu apskatu, dokumentu interpretācijas metodes, uzraudzības un sūdzību mehānismu apskati.

    Lai iegūtu detalizētāku informāciju par šo kursu, lūdzam griezties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtā.



    Cilvēktiesību kurss Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļas studentiem

    Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Jūras tiesību katedra


    Programmu sastādījis LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību zinātņu katedras asistents Oskars Galanders


    Metodiski norādījumi

    Mācību kurss "Cilvēktiesības" 32 stundu apjomā nodrošina cilvēktiesību pamatjautājumu apguvi 90-to gadu nogales līmenī. Kurss ietver cilvēktiesību aizsardzības un realizācijas (iedzīvināšanas, uzraudzības un kontroles) metodoloģijas, teorijas un praktiskās tehnoloģijas jautājumus. Tas aptver sekojošu problemātiku: mūsdienu cilvēktiesību rašanās un attīstības vēsture, cilvēktiesību vieta un loma totalitāras un demokrātiskas sabiedrības dzīvē, cilvēktiesību starptautisko un nacionālo aspektu attiecības, cilvēktiesību vieta nacionālajā tiesībaizsardzības sistēmā, galvenie starptautiskie cilvēktiesību dokumenti, cilvēktiesību katalogs, svarīgākās cilvēktiesību aizsardzības institūcijas, to realizācijas starptautiskie un nacionālie mehānismi, situācija cilvēktiesību jomā Latvijā - panākumi, problēmas, uzdevumi un perspektīvas.

    Mācību kurss sastāv no desmit lekcijām un sešiem semināriem. Adaptēts juridisko fakultāšu vecāko kursu studentiem, kas apguvuši patstāvīgā mācību darba iemaņas un izgājuši tradicionālos tiesību zinātņu kursus.

    Par pamatu kursa apguvei izmantojami starptautiskie un nacionālie cilvēktiesību dokumenti. Literatūra par kursa problemātiku norādīta metodiskajā materiālā "Mācību kursa "Cilvēktiesības" semināru plāni. Rīga, 1998."
    "Cilvēktiesības" ir A grupas jeb obligātais mācību kurss un noslēdzas ar mutvārdu eksāmenu.


    Kursa saturs

    I Cilvēktiesību īsa vēsture, metodoloģija un teorija

    1. Cilvēktiesības kā tiesību nozare, zinātne un mācību priekšmets.

    2. Starptautisko tiesību, humanitāro tiesību un cilvēktiesību attiecības.

    3. Cilvēktiesības un sabiedriskais progress. Tiesības un pienākumi.

    4. Globalizācijas process XX gs. un cilvēktiesības.

    5. Cilvēktiesības totalitārā un demokrātiskā sabiedrībā.

    6. Nacionālo cilvēktiesību rašanās un attīstība Anglijā, ASV un Francijā.

    7. Nacionālo cilvēktiesību vēsture Austrumeiropā un Latvijā.

    8. Starptautisko cilvēktiesību attīstība līdz 1945.gadam.

    9. Starptautisko cilvēktiesību attīstība pēc 1945.gada.

    10. Starptautisko cilvēktiesību klasifikācija un "paaudzes".

    11. Cilvēktiesību vieta un loma attīstīto rietumvalstu nacionālo tiesību sistēmās.

    12. Demokrātija un cilvēktiesības.

    13. Latvijas nacionālā tiesību hierarhija un cilvēktiesību vieta tajā.


    II Cilvēktiesību aizsardzība un realizācija (iedzīvināšana, uzraudzība un kontrole)

    1. Pāreja no pasīvas aizsardzības uz aktīvu realizāciju - būtisks pavērsiens cilvēktiesību jomā.

    2. Cilvēktiesību realizācijas specifika un tās dažādie mehānismi.

    3. ANO cilvēktiesību aizsardzības un realizācijas sistēma. Vispārējās un specializētās ANO institūcijas.

    4. ANO Cilvēktiesību komiteja.

    5. ANO Cilvēktiesību komisija.

    6. Cilvēktiesību aizsardzības un realizācijas reģionālie mehānismi. Starpamerikāniskais cilvēktiesību realizācijas mehānisms.

    7. Eiropas Padomes darbība cilvēktiesību jomā.

    8. EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) cilvēktiesību realizācijas mehānisms.

    9. Valstisko institūciju vieta un loma cilvēktiesību realizācijā Latvijā.

    10. Sociālās grupas un NVO kā cilvēktiesību realizācijas mehānisma sastāvdaļa pasaulē un Latvijā. "Starptautiskā amnestija".

    11. Individuālo sūdzību mehānisms cilvēktiesību realizācijā.

    12. Cilvēktiesību realizācijas mehānisms Latvijā pārejas periodā (4.V 1990. - 27.VI 1997.).

    13. Cilvēktiesību realizācijas mehānisms Latvijā pēc 27.VI 1997.

    14. Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenti un Latvijas tiesu prakse cilvēktiesībās.


    III Galvenie starptautiskie un nacionālie cilvēktiesību dokumenti

    1. ANO Statūtu normas par cilvēktiesībām un Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (UDHR).

    2. Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR). Interpretācijas ierobežojumi un atkāpšanās no paredzētajām saistībām (ICCPR 4., 5.p.).

    3. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR). Interpretācijas un tiesību ierobežojumi (ICESCR 4., 5.p.).

    4. Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECHR).

    5. Eiropas Sociālā harta (ESC).

    6. 1993.gada Vīnes deklarācija un rīcības programma.

    7. LR Satversme un Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".

    8. Vienota cilvēktiesību kataloga problēma.


    IV Konkrētās cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības - nosacījumi, ierobežojumi, panākumi un problēmas

    1. Tiesības uz dzīvību (UDHR 3.p., ICCPR 6.p., ECHR 2.p.), nāvessoda aizliegums un nāvessods kara laikā (ECHR 6.protokola 1. un 2.p.).

    2. Tiesības uz personības brīvību un drošību (ICCPR 9.p., ECHR 5.p.), brīvību un vienlīdzību (UDHR 1., 2. un 3.p., ICCPR 2., 16.p.).

    3. Tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesisko aizsardzību (ICCPR 15.p., ECHR 6., 7., 13.p.).

    4. Tiesības uz personas, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību, goda un reputācijas aizskāruma aizliegums (UDHR 3., 12.p., ICCPR 9., 10.p.). Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (ICCPR 17.p., ECHR 8.p.).

    5. Tiesības uz laulības noslēgšanu un laulāto partneru līdztiesību (UDHR 17.p., ICCPR 23.p., ICESCR 10.p., ECHR 12.p. un tās 7.protokola 5.p.). Ģimenes tiesības uz aizsardzību (ICESCR 11.p., ESC 16.p.).

    6. Tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu, uz nevainīguma prezumpcijas piemērošanu, patvaļīga aresta un aizturēšanas aizliegums (UDHR 9., 10., 11.p., ICCPR 14.p.).

    7. Tiesības uz īpašumu un tā aizsardzību (UDHR 17.p., ECHR 1.protokola 1.p.). Aizliegums atņemt brīvību parādu dēļ (ICCPR 11.p., ECHR 4.protokola 1.p.).

    8. Tiesības uz līdzdalību valsts pārvaldē un tiesības uz brīvām vēlēšanām (UDHR 21.p., ICCPR 25.p., ECHR 1.protokola 3.p.) un ārvalstnieku politiskās darbības ierobežojumi (ECHR 16.p.).

    9. Procesuālās garantijas, tiesības uz pārsūdzību krimināllietās, atlīdzību kļūdainu spriedumu gadījumos un netikt sodītam otrreiz par to pašu nodarījumu (ICCPR 14.p., ECHR 7.protokola 3., 4.p.).

    10. Mātes un bērna tiesības uz aizsardzību (UDHR 25.p., ICESCR 10.p., ESC 17.p.).

    11. Bērnu un jauniešu tiesības, to aizsardzība (ICCPR 10., 24.p., ICESCR 10.p., ESC 7.p., 1989.gada Konvencija par bērna tiesībām).

    12. Vīriešu un sieviešu vienlīdzība (ICCPR 3.p., ICESCR 3.p., 1979.gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu). Nodarbināto sieviešu tiesības uz aizsardzību (ESC 8.p.), vienlīdzīgām iespējām, vienādu apiešanos un nodarbošanos (ESC papildprotokola 1.p.).

    13. Tiesības uz izglītību (UDHR 26.p., ICESCR 13., 14.p., ECHR 1.protokola 2.p.). Tiesības uz pārliecību un uzskatu paušanas brīvība (UDHR 19.p., ICCPR 19.p.).

    14. Domu, apziņas un reliģijas brīvība (UDHR 18.p., ICCPR 18.p., ECHR 9.p. 1981.gada deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu).

    15. Vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība (UDHR 19., 20.p., ICCPR 19., 21., 22.p., ECHR 10., 11.p.).

    16. Kara, naida, varmācības propagandas un diskriminācijas aizliegums (ICCPR 20., 26.p., ICESCR 2.p., ECHR 14.p.) un vienlīdzība tiesībās (UDHR 6., 7. un 8.p.).

    17. Necilvēcīgas izturēšanās un spīdzināšanas aizliegums (UDHR 5.p., ICCPR 7.p., ECHR 3.p., 1984.gada Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu).

    18. Tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselīgiem darba apstākļiem un taisnīgu atalgojumu (UDHR 23.p., ICESCR 6., 7.p., ESC 1., 2., 3., 4.p.), uz informāciju un konsultāciju uzņēmumā (ESC papildprotokola 2.p.).

    19. Tiesības apvienoties organizācijās un izvirzīt kolektīvas prasības (UDHR 23.p., ICCPR 22.p., ICESCR 8.p., ESC 5., 6.p.), tiesības uz arodorientāciju un arodapmācību (ESC 9., 10.p.), piedalīties darba apstākļu uzlabošanā (ESC papildprotokola 3.p.).

    20. Verdzības un piespiedu darba aizliegums (UDHR 4.p., ICCPR 8.p., ECHR 4.p.), tiesības uz darbadienas ierobežojumu, atpūtu, brīvo laiku un apmaksātu atvaļinājumu (UDHR 24.p.).

    21. Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības (1951.gada Konvencija par bēgļa statusu, 19.06.97. likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā").

    22. Tiesības uz tautību (UDHR 15.p., ICCPR 24.p.). Pilsonība un bezvalstnieku statuss (1961.gada Konvencija par apatrīdisma samazināšanu).

    23. Pārvietošanās, atgriešanās un dzīves vietas izvēles brīvība (UDHR 13.p., ICCPR 12.p., ECHR 4.protokola 2.p.). Tiesības uz patvērumu (UDHR 14.p.).

    24. Izraidīšanas aizliegums (UDHR 9.p.). Savas valsts pilsoņu izraidīšanas aizliegums (ECHR 4.protokola 3.p.). Ārzemnieku izraidīšanas aizliegums (ICCPR 13.p., ECHR 4.protokola 4.p., ECHR 7.papildprotokola 1.p.).

    25. Tiesības uz attīstību (1993.gada Vīnes deklarācija un rīcības programma).

    26. Tautu pašnoteikšanās tiesības, nacionālā atbrīvošanās un vienlīdzība (ICCPR 1.p., ICESCR 1.p.).

    27. Mazākumtautības (nacionālās minoritātes), to tiesību aizsardzība (ICCPR 27.p., EP 1994.gada Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija).

    28. Tiesības uz nacionālajiem dabas resursiem un dabas bagātībām (UDHR 22.p., ICCPR 1.p., ICESCR 1.p.).

    29. Tiesības uz kultūras, mākslas, zinātnes bagātībām, to sasniegumiem un autortiesību aizsardzība (UDHR 27.p., ICESCR 15.p., 1972.gada Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencija).

    30. Tiesības uz sociālo aizsardzību, nodrošinājumu un apdrošināšanu (UDHR 22., 25.p., ICESCR 9.p., ESC 12.p.), uz sociālo palīdzību (ESC 13., 14.p.). Tiesības uz sociālo aizsardzību ikvienai vecākās paaudzes personai (ESC papildprotokola 4.p.).

    31. Tiesības uz veselības aizsardzību un medicīnisko palīdzību (UDHR 25.p., ICESCR 12.p., ESC 11., 13.p.).

    32. Tiesības uz mieru, starptautisko kārtību un drošību (UDHR 28.p., 1984.gada Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru, 1965.gada Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, cieņu un saprašanos starp tautām).

    33. Invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības (ESC 15.p., 1971.gada Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām, 1974.gada Konvencija par invalīdu tiesībām).

    34. Tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā (ESC 18.p.) un migrējošo un viņu ģimeņu aizsardzību (ESC 19.p.).



    Cilvēktiesību pamatkurss studentiem, kas nemācās Juridiskajā fakultātē

    Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts


    Programma


    1. Ievadlekcija; Starptautiskās tiesības un Cilvēktiesības
    M.Mits

    2. Starptautiskie līgumi
    M.Mits

    3. ANO Statūti; vēsture, principi, instiūciju sistēma
    I.Ziemele

    4. ANO Statūti; vēsture, principi, instiūciju sistēma
    I.Ziemele

    5. ANO cilvēktiesību aizsardzības mehanismi
    I.Ziemele

    6. Eiropas Savienība un cilvēktiesības
    I.Ziemele

    7. Eiropas Padome un cilvēktiesības
    E.Levits

    8. Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības institūcijas
    M.Mits

    9. EDSO: dokumenti un institūcijas
    M.Mits

    10. Seminārs
    M.Mits

    11. Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība
    M.Mits

    12. Demokrātija un cilvēktiesības
    I.Ziemele

    13. Cilvēktiesību konstitucionālā aizsardzība Zviedrijā
    K.Taube

    14. Pilsoniskās un politiskās tiesības
    M.Mits

    15. Pilsoniskās un politiskās tiesības
    M.Mits

    16. Pilsoniskās un politiskās tiesības
    M.Mits

    17. Seminārs
    M.Mits

    18. Ekonomiskās un sociālās tiesības
    M.Mits

    19. Ekonomiskās un sociālās tiesības
    I.Tāre

    20. Starptautiskā darba organizācija
    I.Tāre

    21. Kultūras tiesības
    M.Mits

    22. Solidaritātes tiesības
    I.Ziemele

    23. Administratīvais process un cilvēktiesības
    J.Briede

    26. Seminārs
    M.Mits

    27. Mazākumtautību tiesības
    N.Muiżnieks

    28. Bērnu tiesības
    M.Mits

    29. Sieviešu tiesības
    D.Āboliņa

    30. Bēgļu tiesības
    U.Zumente

    31. Cilvēktiesības Latvijā
    I.Ziemele

    32. Pirmsieskaites diskusija
    M.Mits