Konvencija par apatrīdu skaita samazināšanu


Pieņemta 1961. gada 30. augustā
Stājusies spēkā 1975. gada 13. decembrī.


Līgumslēdzējas valstis,

rīkodamās
sakaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1954. gada 4. decembrī pieņemto rezolūciju 896 (IX),

ievērodamas
apatrīdu skaita samazināšanas vēlamību starptautiskas vienošanās ceļā,

vienojās
par sekojošo:

1. pants

1. Līgumslēdzējas valsts pilsonība tiek piešķirta personai, kas dzimusi tās teritorijā un citādā ceļā pilsonību nebūtu ieguvusi. Šādi pilsonībā uzņem:
a) uz likuma pamata, piedzimstot vai
b) ieinteresētai personai pašai vai tās valsts vārdā iesniedzot lūgumu kompetentām valsts iestādēm un saskaņā ar valsts likumu. Šādi lūgumi ievērojot šī panta 2. punkta noteikumus, kas nav noraidāmi.

Līgumslēdzēja valsts, kas paredz uzņemšanu savā pilsonībā atbilstoši šī punkta b) apakšpunktam, var uzņemt pilsonībā tādā vecumā un ievērot tādus noteikumus, kādus nosaka valsts likums.

2. Līgumslēdzēja valsts var uzņemšanu savā pilsonībā atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktam saistīt ar vienu vai vairākiem tālāk minētajiem noteikumiem:
a) lūgums jāiesniedz laika periodā, kuru nosaka Līgumslēdzēja valsts, sākot ne vēlāk kā no astoņpadsmit gadu vecuma un beidzot ne agrāk kā divdesmit viena gada vecumā, bet tā, lai ieinteresētajai personai būtu vismaz viens gads laika pašai iesniegt lūgumu bez nepieciešamības saņemt uz to likumīgu atļauju;
b) to laika periodu, kāds ieinteresētajai personai jānodzīvo Līgumslēdzējas valsts teritorijā, nosaka šī valsts ar noteikumu, ka periods tieši pirms lūguma iesniegšanas nav ilgāks par pieciem gadiem vai kopumā desmit gadi;
c) ieinteresētā persona nav bijusi notiesāta par tiesībpārkāpumu, kas vērsts pret valsts drošības interesēm, vai sodīta kriminālā kārtā ar brīvības atņemšanu uz pieciem vai vairāk gadiem;
d) ieinteresētā persona vienmēr bijusi apatrīds.

3. Neatkarīgi no šā panta 1.b un 2. punkta bērns, kurš piedzimis laulībā Līgumslēdzējas valsts teritorijā mātei, kurai ir šās valsts pilsonība, piedzimstot iegūst šīs Konvencijas dalībvalsts pilsonību, ja citādā ceļā viņš pilsonību neiegūtu.

4. Līgumslēdzēja valsts uzņem savā pilsonībā personu, kurai citādi nebūtu pilsonības un kurai nav iespējams iegūt Līgumslēdzējas valsts pilsonību, kuras teritorijā persona piedzimusi, tāpēc, ka viņa jau pārsniegusi to vecumu, kādā nepieciešams iesniegt lūgumu, vai arī nav izpildījusi nepieciešamos noteikumus par dzīvošanu tās teritorijā, ja vienam no šīs personas vecākiem, viņai piedzimstot, ir bijusi Līgumslēdzējas valsts (sākumā minētās) pilsonība. Ja vecākiem bērna dzimšanas brīdī ir dažāda pilsonība, tad jautājumos par to, vai ieinteresētajai personai būs tēva vai mātes pilsonība, izšķir, vadoties no Līgumslēdzējas valsts likuma. Ja tādas pilsonības iegūšanai nepieciešams iesniegt lūgumu, ar to pie kompetentām valsts iestādēm saskaņā ar likuma prasībām griežas ieinteresētā persona vai viņas pārstāvis. Šādi lūgumi, ņemot vērā šī panta 5. punkta noteikumus, nebūtu noraidāmi.

5. Līgumslēdzējas valstis var saistīt savas pilsonības piešķiršanu atbilstoši 4. punktam ar šādiem ( vienu vai vairākiem) noteikumiem:
a) lūgums, jāiesniedz, nepārsniedzot to vecumu, kādu nosaka Līgumslēdzēja valsts, taču tas nevar būt mazāks par divdesmit trīs gadiem;
b) ieinteresētā persona pirms lūgums iesniegšanas pastāvīgi dzīvo Līgumslēdzējas valsts teritorijā tādu laika periodu, kādu nosaka šī valsts, taču tas nevar būt ilgāks par trim gadiem;
c) ieinteresētā persona visu laiku bija apatrīds (bezpavalstnieks).

2. pants

Bērns, kas atrasts (atradenis) Līgumslēdzējas valsts teritorijā, tā kā viņa dzimšanas vieta nav zināma, tiek uzskatīts par dzimušu šīs valsts teritorijā vecākiem, kuriem ir šās valsts pilsonība.

3. pants

Lai noteiktu Līgumslēdzēju valstu saistības saskaņā ar šo Konvenciju, bērna piedzimšana uz kuģa vai gaisa satiksmes līdzeklī tiek uzskatīta par notikušu tās valsts teritorijā, ar kuras karogu kuģis peld, vai tās valsts teritorijā, kurā gaisa satiksmes līdzeklis ir reģistrēts, atkarībā no apstākļiem.

4. pants

1. Līgumslēdzēja valsts uzņem savā pilsonībā personu, kas nav dzimusi Līgumslēdzējas valsts teritorijā un kam citādi nebūtu pilsonība, ja ieinteresētās personas dzimšanas brīdī vienam no tās vecākiem ir bijusi Līgumslēdzējas valsts pilsonība. Ja vecākiem šās personas dzimšanas brīdī ir bijusi dažāda pilsonība, tad jautājumu par to, vai šai personai būs tēva vai mātes pilsonība, izšķir saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts likumiem. Vadoties no šī punkta nosacījumiem, pilsonība iegūstama:
a) saskaņā ar likumu, piedzimstot vai
b) ieinteresētai personai vai viņas pārstāvim iesniedzot lūgumu kompetentām valsts iestādēm, pamatojoties uz valsts likumu. Tādi lūgumi, ņemot vērā šī panta 2. punkta noteikumus, nebūtu noraidāmi.

2. Līgumslēdzējas valstis savas pilsonības piešķiršanu saskaņā ar šī panta 1. punkta noteikumiem var noteikt atkarībā no tālāk minētajiem nosacījumiem:
a) lūgumam jābūt iesniegtam, līdz iesniedzējs sasniedz noteiktu vecumu, kuru nosaka valsts, taču šim vecumam jābūt ne mazākam par divdesmit trim gadiem;
b) ieinteresētā persona tieši pirms lūguma iesniegšanas pastāvīgi dzīvo Līgumslēdzējas valsts teritorijā tādu laika periodu, kādu nosaka šī valsts, bet kas nepārsniedz trīs gadus;
c) ieinteresētā persona nav bijusi tiesāta par tiesībpārkāpumu, kas vērsts pret valsts drošību;
d) ieinteresētā persona vienmēr bijusi apatrīds.

5. pants

1. Ja Līgumslēdzējas valsts likums nosaka pilsonības zaudēšanu sakarā ar izmaiņām personiskajā statusā, piemēram, stāšanās laulībā, llaulība izbeigšana, leģitimācija, atzīšana vai adopcija, tādos gadījumos pilsonības zaudēšana saistāma ar nosacījumu par citas valsts pilsonības iegūšanu.

2. Ja ar Līgumslēdzējas valsts likumu noteikts, ka ārlaulībā dzimušais bērns zaudē šīs valsts pilsonību sakarā ar viņa radniecības saišu atzīšanu, viņam šo pilsonību iespējams atjaunot, iesniedzot rakstisku lūgumu kompetentām valsts iestādēm; noteikumi, kas reglamentē lūguma iesniegšanas kārtību, nedrīkst būt stingrāki kā tie, kas minēti šās Konvencijas 1. panta 2. punktā.

6. pants

Gadījumos, kad Līgumslēdzējas valsts likums nosaka, ka personas pilsonības zaudēšanas vai atņemšanas gadījumā pilsonību zaudē arī tā laulātais vai bērni, tad tāda pilsonības zaudēšana saistāma ar noteikumu par citas valsts pilsonības iegūšanu.

7. pants

1. a) Ja Līgumslēdzējas valsts likums pieļauj atteikšanos no pilsonības, tad šāda atteikšanas nedrīkst kļūt par pamatu pilsonības zaudēšanai, ja persona neiegūst citas valsts pilsonību.

b) Šī punkta a) apakšpunkta noteikumi nav piemērojami tajos gadījumos, kad tas neatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembrī akceptētās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 13. un 14. panta principiem.

2. Līgumslēdzējas valsts pilsonis, kas griezies ar lūgumu par naturalizāciju kādā ārvalstī, nezaudē savu pilsonību, ja viņš neiegūst šās ārvalsts pilsonību vai atbilstošu apstiprinājumu tam.

3., 4. un 5.punkta noteikumu gadījumā Līgumslēdzējas valsts pilsonis nezaudē savu pilsonību un nekļūst par apatrīdu sakarā ar izbraukšanu no valsts, uzturēšanos ārvalstīs, nereģistrēšanos vai kāda cita līdzīga iemesla dēļ.

4. Persona naturalizācijas ceļā var zaudēt savu pilsonību, ja tā dzīvo ārvalstīs nepārtraukti ne mazāk kā septiņus gadus un nepaziņo kompetentām valsts iestādēm par vēlēšanos saglabāt savu pilsonību, kā tas noteikts Līgumslēdzējas valsts likumdošanā.

5. Ja Līgumslēdzējas valsts pilsonis dzimis ārpus tās teritorijas robežām, šīs valsts likums var noteikt, ka viņam saglabājas pilsonība, ja gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas viņš apmetīsies šajā valstī vai arī reģistrēsies kompetentās iestādēs.

6. Izņemot tos nosacījumus, kas minēti šajā pantā, persona saglabā Līgumslēdzējas valsts pilsonību, ja pilsonības zaudēšana padarītu personu par bezpavalstnieku neatkarīgi no tā, ka citi šās Konvencijas panti tiešu aizliegumu šādai pilsonības zaudēšanai neparedz.

8. pants

1. Līgumslēdzēja valsts neatņems personai pilsonību, ja tas padara šo pilsoni par apatrīdu.

2. Neņemot vērā šī panta 1. punkta noteikumu, Līgumslēdzēja valsts var atņemt pilsonību personai:
a) pastāvot apstākļiem, kuros saskaņā ar 7. panta 4. un 5. punkta nosacījumiem persona var zaudēt pilsonību;
b) tajos gadījumos, kad pilsonība iegūta nepareizas interpretācijas dēļ vai viltus ceļā.

3. Pretēji šī panta 1. punktam Līgumslēdzēja valsts var saglabāt tiesības atņemt personai pilsonību, ja, ratificējot, parakstot vai pievienojoties Konvencijai, valsts paziņo par šādu tiesību saglabāšanu, norādot kā iemeslus vienu vai vairākus tālāk minētos pamatus, ar nosacījumu, ka tajā laikā tie ir noteikti valsts nacionālajā likumdošanā:
a) pretēji savam uzticības pienākumam pret Līgumslēdzēju valsti, persona:
i) ignorējot līgumslēdzējas valsts tiešo aizliegumu, sniegusi vai turpinājusi sniegt pakalpojumus citai valstij, saņēmusi vai turpinājusi saņemt citas valsts atlīdzību vai

ii) viņas izturēšanās nopietni apdraudējusi valsts vitālās intereses,
b) devusi zvērestu vai oficiāli paziņojusi par uzticību citai valstij vai arī iesniegtu noteiktus pierādījumus par savu apņēmību atteikties no uzticības Līgumslēdzējai valstij.

4. Līgumslēdzējai valstij nav jārealizē vara pilsonības atņemšanā, kā tas paredzēts šī panta 2. un 3. punktā, izņemot gadījumus, kad tā rīkojas saskaņā ar likumu, kurā ir jābūt noteiktām arī personas tiesībām uz objektīvu jautājumu izskatīšanu tiesā vai citās neatkarīgās valsts iestādēs.

9. pants

Līgumslēdzēja valsts nedrīkst atņemt pilsonību nevienai personai vai personu grupai rases, nacionālās izcelšanās, reliģiskās pārliecības vai politisko principu dēļ.

10. pants

1. Katrā līgumā, kuru noslēgušas Līgumslēdzējas valstis par teritoriju nodošanu, jābūt ietvertiem noteikumiem, kas garantētu, ka neviena persona nekļūs par apatrīdu šāda līguma rezultātā. Līgumslēdzējai valstij jādara viss iespējamais, lai garantētu, ka jebkurš līgums, kuru tā slēgs ar valsti, kas nav šās Konvencijas dalībniece, ietvertu šādus noteikumus.

2. Ja šādi noteikumi nav paredzēti, Līgumslēdzēja valsts, kurai tiek nodota teritorija vai kura citādā veidā iegūst teritoriju, dāvā savu pilsonību tām personām, kuras citādi šīs teritorijas nodošanas vai iegūšanas ceļā kļūtu par apatrīdiem.

11. pants

Līgumslēdzējas valstis, tiklīdz tas būs iespējams pēc sestā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, veicinās tāda orgāna nodibināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, kur persona, kas pretendē uz šajā Konvencijā paredzētajām tiesībām, varēs griezties, lai viņas pieprasījums tiktu izskatīts un lai viņa saņemtu palīdzību pieprasījuma pieteikšanai kompetentos orgānos.

12. pants

1. Līgumslēdzējā valstī, kurā neuzņem pilsonībā personu ar tās dzimšanas brīdi likuma kārtībā, kā tas paredzēts šās Konvencijas 1. panta 1. punktā vai 4. pantā, šie 1. panta 1. punkta vai 4. panta noteikumi atkarībā no apstākļiem piemērojami personām, kas dzimušas gan pirms šās Konvencijas spēkā stāšanās, gan pēc tam, kad Konvencija stājas spēkā šajā valstī.

2. Šās Konvencijas 1. panta 2. punkta nosacījumi tiek piemēroti personām, kas dzimušas gan pirms Konvencijas spēkā stāšanās, gan pēc Konvencijas stāšanās spēkā.

3. Šās Konvencijas 2. panta noteikumi piemērojami tikai atradeņiem, kas atrasti Līgumslēdzējas valsts teritorijā pēc Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.

13. pants

Šī Konvencija nav interpretējama tādā veidā, ka tā skartu jebkurus noteikumus, kas vēl lielākā mērā veicina apatrīdisma samazināšanos, ja šādus noteikumus ietver jebkuras Līgumslēdzējas valsts spēkā esošie vai pieņemtie likumi, kā arī jebkuras citas Konvencijas līgumi vai vienošanās, kas ir spēkā vai stājas spēkā starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm.

14. pants

Visi strīdi, kas rodas starp Līgumslēdzējām valstīm par šās Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu un ko nevar izšķirt citādā veidā, pēc jebkuras strīda puses pieprasījuma nododami Starptautiskajai Tiesai.

15. pants

1. Šī Konvencija piemērojama visās teritorijās, kurās nav savas pašpārvaldes, aizbilstamajās, koloniālajās un citās nepatstāvīgajās teritorijās, kas nav metropoles tieša sastāvdaļa, par kuru starptautiskajām attiecībām atbild kāda no Līgumslēdzējām valstīm; katra Līgumslēdzēja valsts, pamatojoties uz šī panta 2. punkta noteikumiem, Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā paziņo par nepatstāvīgām teritorijām, kuras nav metropoles tiešā sastāvdaļa, vai par teritorijām, attiecībā uz kurām parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās rezultātā Konvencija piemērojama automātiski.

2. Ja attiecībā uz pilsonību nav vienāds stāvoklis metropolē un teritorijā, kas nav metropoles tieša sastāvdaļa, kā arī tajos gadījumos, kad Līgumslēdzējas valsts vai šādas teritorijas konstitucionālie likumi vai prakse nosaka šīs teritorijas iekšējās piekrišanas nepieciešamību Konvencijas piemērošanai, Līgumslēdzējai valstij jāgarantē šādas piekrišanas saņemšana divpadsmit mēnešu laikā no Konvencijas parakstīšanas; pēc piekrišanas saņemšanas Līgumslēdzēja valsts par to nosūta paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Konvencija piemērojama attiecībā uz šādu teritoriju vai teritorijām, kas norādīts paziņojumā, no tā brīža, kad paziņojumu saņēmis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

3. Pēc šī panta 2. punktā minētā divpadsmit mēnešu termiņa izbeigšanās attiecīgās Līgumslēdzējas valstis informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par savu konsultāciju rezultātiem un tām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tās ir atbildīgas un kuras atteikušās piekrist Konvencijas piemērošanai.

16. pants

1. Šo Konvenciju varēs parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālajās iestādēs no 1961. gada 30. augusta līdz 1962. gada 31. maijam.

2. Šo Konvenciju varēs parakstīt:
a) ikviena valsts - Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle;
b) ikviena valsts, kuru Apvienoto Nāciju Organizācija uzaicinājusi piedalīties Konferencē par apatrīdisma samazināšanu vai likvidēšanu nākotnē;
c) ikviena valsts, kurai Apvienoto Nāciju Organizācija var nosūtīt uzaicinājumu parakstīt Konvenciju vai pievienoties tai.

3. Šī Konvencija jāratificē. Ratifikācijas rakstu deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

4. Šai Konvencijai varēs pievienoties valstis, kas minētas šī panta 2. punktā. Lai pievienotos Konvencijai, dokuments par pievienošanos jādeponē pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra.

17. pants

1. Katra valsts, parakstot, ratificējot vai pievienojoties Konvencijai, var izdarīt atrunas šās Konvencijas 11., 14. un 15. pantam.

2. Nav pieļaujamas nekādas citas atrunas pie šīs Konvencijas.

18. pants

1. Šī Konvencija stāsies spēkā pēc diviem gadiem no dienas, kad deponēts sestais ratifikācijas raksts vai dokuments par pievienošanos.

2. Visās tajās valstīs, kas ratificējušas Konvenciju vai pievienojušās tai pēc sestā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā no dienas, kad attiecīgā valsts deponējusi savu ratifikācijas rakstu vai dokumentu par pievienošanos vai arī dienā, kad šī Konvencija stājusies spēkā saskaņā ar šī panta 1. punkta noteikumiem atkarībā no tā, kurš no datumiem ir vēlāks.

19. pants

1. Katra Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, paziņojot par to rakstiski Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā attiecīgajai valstij pēc viena gada no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

2. Tādos gadījumos, kad saskaņā ar 15. panta noteikumiem šī Konvencija tiek piemērota Līgumslēdzējas valsts teritorijā, kas nav metropoles tieša sastāvdaļa, šī valsts var jebkurā laikā pēc tam ar šās teritorijas piekrišanu paziņot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par Konvencijas denonsēšanu atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu. Ģenerālsekretāram jāziņo par to, kā arī saņemšanas dienu visām citām līgumslēdzējām valstīm.

20. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas Apvienoto Nāciju Organizācijas locekles valstis un valstis, kas nav ANO locekles, bet ir minētas 16. pantā, par sekojošo:
a) par parakstīšanu, ratificēšanu un pievienošanos atbilstoši 16. pantam;
b) par atrunām saskaņā ar 17. pantu;
c) par Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 18. pantu;
d) par denonsēšanu saskaņā ar 19. pantu.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ne vēlāk, kā pēc sestā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, izvirzīs jautājumu Ģenerālajā Asamblejā par 11. pantā minētā orgāna nodibināšanu.

21. pants

Konvencija jāreģistrē tās spēkā stāšanās dienā, reģistrāciju izdara Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

To apliecinot, apakšā parakstījušies pienācīgā kārtā pilnvarotiepārstāvji parakstīja šo Konvenciju.

Noslēgts Ņujorkā vienā eksemplārā tūkstoš deviņi simti sešdesmit pirmā gada trīsdesmitajā augustā, eksemplāra angļu, ķīniešu, krievu, spāņu un franču teksti ir vienlīdz autentiski; eksemplārs deponēts Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā, apliecinātus norakstus visām Apvienoto Nāciju Organizācijas loceklēm valstīm un valstīm, kas nav locekles, bet minētas šīs Konvencijas 16. pantā, nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.