Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā


Parakstīta 1985. gada 10. decembrī

Šās konvencijas dalībvalstis,

atsaukdamās
uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem, kuros visas locekļvalstis apņemas veikt kopīgus un šķirtus pasākumus sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai panāktu cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirībām,

ievērodamas
Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā pasludinātos principus, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā pašcieņā un tiesībās un ka katram cilvēkam jābūt visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas Deklarācijā, bez jebkādām rases, ādas krāsas vai nacionālās izcelsmes atšķirībām,

atzīmēdamas
, ka atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par visu rasu diskriminācijas formu likvidēšanu konvencijas dalībvalstis īpaši nosoda rasu segregāciju un aparteīdu un apņemas novērst, aizliegt un izskaust jebkādu šāda rakstura praksi visās jomās,

atzīmēdamas
, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas nosoda aparteīda praksi sportā, un apliecinājusi savu apņēmību noteikti atbalstīt olimpisko principu par jebkādas uz rasi, reliģiju vai politisko piederību balstītas diskriminācijas nepieļaujamību un par to, ka vienīgajam kritērijam, kas nosaka līdzdalību sporta pasākumos, jābūt sporta rādītājiem,

ievērodamas
to, ka Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā, kuru Ģēnerālā Asambleja pieņēmusi 1977.gada 14.decembrī, svinīgi apliecināta nepieciešamība drīzāk likvidēt aparteīdu sportā,

atsaukdamās
uz Starptautiskajā konvencijā par aparteīda nozieguma likvidēšanu un sodīšanu par to ietvertajiem noteikumiem un arī atzīdamas, ka līdzdalība sporta apmaiņās ar komandām, kas izraudzītas, balstoties uz aparteīda principu, tieši musina un stimulē izdarīt aparteīda noziegumu, kā tas definēts minētajā konvencijā,

cieši apņēmušās
darīt visu nepieciešamo, lai izskaustu aparteīda praksi sportā, un veicināt starptautiskos sporta kontaktus, kas balstās uz olimpisko principu,

atzīdamas
, ka sporta kontakti ar jebkuru valsti, kas piekopj aparteīda politiku sportā, stimulē un nostiprina aparteīdu, pārkāpjot šo olimpisko principu, un tādējādi izraisa visu valdību pamatotas bažas,

censdamās
realizēt principus, kas ietverti Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā un nodrošināt praktisku pasākumu drīzāku veikšanu šajos nolūkos,

būdamas
pārliecinātas, ka Starptautiskās konvencijas pret aparteīdu sportā pieņemšana izraisīs efektīvākus pasākumus starptautiskajā un nacionālajā līmenī nolūkā likvidēt aparteīdu sportā,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Šajā konvencijā:
a) ar terminu "aparteīds" apzīmē tādu par likumisku atzītas rasu segregācijas un diskriminācijas sistēmu nolūkā nodibināt un uzturēt vienas cilvēku rases grupas kundzību pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātisku apspiešanu, kāda tiek realizēta Dienvidāfrikā, bet ar terminu "aparteīds sportā" apzīmē šādas sistēmas politikas un prakses īstenošanu sporta darbībā tiklab profesionāļu, kā arī amatieru vidū;
b) ar terminu "nacionālās sporta būves" apzīmē jebkādas sporta būves, kas funkcionē sporta programmas ietvaros, kuru realizē nacionālās valdības virsvadībā;
c) ar terminu "olimpiskais princips" apzīmē principu, saskaņā ar kuru nav pieļaujama nekāda uz rasi, reliģiju vai politisko piederību balstīta diskriminācija;
d) ar terminu "sporta kontrakti" apzīmē jebkādus kontraktus, ko noslēdz nolūkā organizēt un sarīkot jebkurus sporta pasākumus un uzstāties tajos vai realizēt ar tiem saistītās tiesības, arī apkalpošanu;
e) ar terminu "sporta organizācijas" apzīmē jebkuras organizācijas, kas izveidotas sporta pasākumu rīkošanai nacionālajā līmenī, arī nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās sporta federācijas vai nacionālās vadošās sporta komitejas;
f) ar terminu "komanda" apzīmē sportistu grupu, kas organizēti, lai piedalītos sporta pasākumos nolūkā rīkot sacensības ar citām tādām pašām organizētām grupām;
g) ar terminu "sportisti" apzīmē vīriešus un sievietes, kas piedalās sporta pasākumos individuāli vai komandu sastāvā, kā arī administratorus, trenerus, instruktorus un citas oficiālas personas, kas komandā pilda svarīgas funkcijas.

2. pants

Dalībvalstis kategoriski nosoda aparteīdu un apņemas nekavējoties ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem realizēt politiku, kas paredz likvidēt aparteīda praksi sportā visās tās formās.

3. pants

Dalībvalstis nepieļauj sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot, lai to sporta organiācijas, komandas un atsevišķi sportisti nestātos šādos kontaktos.

4. pants

Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un gādā par to, lai funkcionētu efektīvs mehānisms šādu pasākumu realizēšanai.

5. pants

Dalībvalstis atsakās sniegt finansiālo vai citu palīdzību, kas ļautu to sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem piedalīties sporta pasākumos valstī, kas piekopj aparteīda politiku, vai sporta pasākumos ar komandām vai atsevišķiem sportistiem, kas izraudzīti, balstoties uz aparteīda principu.

6. pants

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz savām sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumos valstī, kas praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumos ar komandām, kuras pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu. Šādos pasākumos, piemēram, paredzēts:
a) atteikties sniegt finansiālo vai citu palīdzību jebkādā nolūkā šādām sporta organizācijām, komandām vai atsevišķiem sportistiem;
b) ierobežot šādu sporta organizāciju, komandu vai atsevišķu sportistu iekļūšanu nacionālajās sporta būvēs;
c) neizpildīt visus sporta kontraktus, kuri paredz sporta pasākumu rīkošanu valstī, kas praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumu rīkošanu ar komandām vai atsevišķiem sportistiem, kas izraudzīti, balstoties uz aparteīda principiem;
d) atteikties sniegt nacionālos sporta pagodinājumus vai pasniegt sporta balvas šādām komandām vai atsevišķiem sportistiem un atņemt viņiem šādus pagodinājumus un balvas;
e) atteikties rīkot oficiālas pieņemšanas par godu šādām komandām vai sportistiem.

7. pants

Dalībvalstis atsakās izsniegt vīzas un/vai atļaut iebraukšanu sporta organizāciju pārstāvjiem, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri pārstāv šādu valsti, kas praktizē aparteīdu.

8. pants

Dalībvalstis veic visus pienācīgos pasākumus, nodrošinot, lai valsts, kas praktizē aparteīdu, tiktu izslēgta no starptautiskajām un reģionālajām sporta organizācijām.

9. pants

Dalībvalstis veic visus pienācīgos pasākumus nolūkā nepieļaut, lai starptautiskās sporta organizācijas uzliktu finansiālos sodus vai citus sodus to sastāvā ietilpstošajām organizācijām, kuras saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, šās konvencijas noteikumiem un olimpiskā principa garu atsakās piedalīties sporta pasākumos ar valsti, kas praktizē aparteīdu.

10. pants

1. Dalībvalstis maksimāli pūlas nodrošināt, lai universāli tiktu ievērots olimpiskais nediskriminācijas princips un šās konvencijas noteikumi.

2. Šai nolūkā dalībvalstis aizliedz iebraukšanu savās zemēs komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas piedalās vai ir piedalījušies sporta sacensībās Dienvidāfrikā, un aizliedz iebraukšanu savās zemēs sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas pēc savas iniciatīvas uzaicina sporta organizācijas, komandas un sportistus, kuri oficiāli pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās ar tās karogu. Dalībvalstis var arī aizliegt iebraukšanu savā zemē sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem vai atsevišķiem sportistiem, kas uztur sporta kontaktus ar sporta organizācijām, komandām vai sportistiem, kuri pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās ar tās karogu. Iebraukšanas aizliegšana nedrīkst skart attiecīgo sporta federāciju noteikumus, kuras iestājas par aparteīda likvidēšanu sportā, un to piemēro tikai attiecībā uz piedalīšanos sporta pasākumos.

3. Dalībvalstis ieteic saviem nacionālajiem pārstāvjiem starptautiskajās sporta federācijās veikt visus iespējamos un praktiskos pasākumus, lai nepieļautu 2. punktā minēto sporta organizāciju, komandu un sportistu piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās, un ar savu starptautiskajās sporta organizācijās esošo pārstāvju starpniecību dara visu iespējamo nolūkā:
a) nodrošināt Dienvidāfrikas izslēgšanu no visām federācijām, kuru locekle tā vēl ir, kā arī nepieļaut, lai tiktu atjaunota Dienvidāfrikas piederība pie jebkādas federācijas, no kuras tā tikusi izslēgta; un
b) gadījumā, ja kādas nacionālās federācijas pieļauj sporta apmaiņas ar valsti, kas praktizē aparteīdu, lietot sankcijas pret šādām nacionālajām federācijām, ja nepieciešams, arī izslēgt no attiecīgajām starptautiskajām sporta organizācijām un nepieļaut to pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās.

4. Kad rupji tiek pārkāpti šās konvencijas noteikumi, dalībvalstis pēc sava ieskata veic attiecīgos pasākumus, ja nepieciešams, arī pasākumus, kuru mērķis ir izslēgt atbildīgās nacionālās sporta vadošās organizācijas, nacionālās sporta federācijas vai attiecīgo valstu sportistus no starptautiskajām sporta sacensībām.

5. Šā panta noteikumu darbība, kuri konkrēti attiecas uz Dienvidāfriku, izbeigsies, kad šajā valstī būs likvidēta aparteīda sistēma.

11. pants

1. Tiek nodibināta Komisija pret aparteīdu sportā (tālāk sauksies "komisija") piecpadsmit locekļu sastāvā, kuriem ir cildenas morālās īpašības un kuri ir uzticīgi cīņai pret aparteīdu, turklāt īpaša uzmanība tiek veltīta to personu līdzdalībai, kam ir pieredze sporta administrācijas jomā un ko dalībvalstis ievēlējušas no savu pilsoņu vidus, raugoties, lai tiktu ievērots maksimāli taisnīgs ģeogrāfiskais princips un būtu pārstāvētas galvenās tiesiskās sistēmas.

2. Komisijas locekļus ievēlē, aizklāti balsojot, no sarakstā ietverto personu vidus, kuras izvirzījušas dalībvalstis. Katra dalībvalsts var izvirzīt vienu kandidatūru no savu pilsoņu vidus.

3. Sākotnējās vēlēšanas rīko pēc sešiem mēnešiem kopš šās konvencijas stāšanās spēkā. Vismaz trīs mēnešus pirms kārtējo vēlēšanu dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta dalībvalstīm vēstules ar priekšlikumu iesniegt to kandidatūras divu mēnešu laikā. Ģenerālsekretārs gatavo sarakstu, kurā alfabētiskā kārtībā ieraksta visas tādējādi izvirzītās personas, norādot dalībvalstis, kas tās izvirzījušas, un iesniedz šo sarakstu dalībvalstīm.

4. Komisijas locekļus ievēlē dalībvalstu apspriedēs, ko rīko ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organiācijas centrālajās iestādēs. Šajās apspriedēs, kuru kvorumu veido divas trešdaļas dalībvalstu, komisijā ievēlētās personas ir kandidāti, kas saņēmuši vislielāko balsu skaitu un dalībvalstu klātesošo un balsošanā piedalījušos pārstāvju absolūto balsu vairākumu.

5. Komisijas locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Taču deviņu pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš izbeidzas pēc divu gadu perioda; tūlīt pēc pirmajām vēlēšanām šo deviņu locekļu vārdus lozējot nosaka komisijas priekšsēdētājs.

6. Lai aizpildītu neparedzētās vakantās vietas, dalībvalsts, kuras pilsonis izbeidz pildīt komisijas locekļa pienākumus, ieceļ citu personu no savu pilsoņu vidus, ja to apstiprina komisija.

7. Dalībvalstis uzņemas segt komisijas locekļu izdevumus laikā, kad viņi pilda pienākumus komisijā.

12. pants

1. Dalībvalstis apņemas iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram izskatīšanai komisijā ziņojumu par likumdošanas, juridiskajiem, administratīvajiem vai citādiem pasākumiem, ko tās veikušas šās konvencijas noteikumu realizēšanai, viena gada laikā kopš tās spēkā stāšanās dienas un pēc tam katrus divus gadus. Komisija var pieprasīt no dalībvalstīm papildu informāciju.

2. Komisija ik gadus ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai ar ģenerālsekretāra starpniecību par savu darbību un var iesniegt priekšlikumus un dot vispārēja rakstura ieteikumus, pamatojoties uz ziņojumu un informācijas izskatīšanu, kuri saņemti no dalībvalstīm. Minētie priekšlikumi un ieteikumi tiek paziņoti Ģenerālajai Asamblejai reizē ar attiecīgo dalībvalstu piezīmēm, ja tādas ir.

3. Komisija izskata arī šās konvencijas 10. panta noteikumu realizēšanu un dod ieteikumus par pasākumu veikšanu.

4. Pēc vairākuma dalībvalstu lūguma ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu apspriedi, lai izskatītu tālākus pasākumus attiecībā uz šās konvencijas 10. panta noteikumu realizēšanu. Ja rupji tiek pārkāpti šās konvencijas noteikumi, ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu apspriedi pēc komisijas lūguma.

13. pants

1. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā paziņot, ka tā atzīst komisijas kompetenci saņemt un izskatīt sūdzības par šās konvencijas noteikumu pārkāpumiem, kuras iesniegušas dalībvalstis, kas arī ir izdarījušas šādu paziņojumu. Komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgajiem pasākumiem, kas veicami sakarā ar pārkāpumiem.

2. Dalībvalstīm, par kurām iesniegta sūdzība saskaņā ar šā panta 1.punktu, ir tiesības nosūtīt pārstāvi līdzdalībai komisijas debatēs.

14. pants

1. Komisija rīko sēdes ne retāk kā vienu reizi gadā.

2. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

3. Komisijas sekretariātapkalpošanu nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

4. Komisijas sēdes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs.

5. Ģenerālsekretārs sasauc pirmo komisijas sēdi.

15. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir šās konvencijas depozitārijs.

16. pants

1. Šo konvenciju var parakstīt visas valstis Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs pirms tās stāšanās spēkā.

2. Šī konvencija jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina valstīm, kas to parakstījušas.

17. pants

Šai konvencijai var pievienoties visas valstis.

18. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram nodots glabāšanā divdesmit septītais dokuments par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos.

2. Katrai valstij, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tās stāšanas spēkā, konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc attiecīgā dokumenta nodošanas glabāšanā.

19. pants

Jebkurš dalībvalstu strīds par šās konvencijas interpretēšanu, piemērošanu vai izpildīšanu, kas nav noregulējams sarunu ceļā, pēc valstu - strīda pušu lūguma un ar to savstarpēju piekrišanu tiek nodots Starptautiskajai tiesai, izņemot gadījumus, kad strīda puses vienojušās par citādu tā noregulēšanas veidu.

20. pants

1. Jebkura dalībvalsts var ierosināt labojumu vai grozījumu šajā konvencijā un iesniegt to depozitārijam. Apvienoto Nāciju Organizāciju ģenerālsekretārs pēc tam nosūta ierosināto labojumu vai grozījumu dalībvalstīm ar lūgumu paziņot viņam, vai tās ir par dalībvalstu konferences sasaukšanu nolūkā izskatīt šos ierosinājumus un sarīkot balsošanu par tiem. Ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu izteiksies par šādu konferenci, ģenerālsekretārs sasauc konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Jebkurš labojums vai grozījums, ko pieņēmis šajā konferencē klātesošo un balsošanā piedalījušos dalībvalstu vairākums, tiek iesniegts apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai.

2. Labojumi vai grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un pieņēmis dalībvalstu vairākums - divas trešdaļas - saskaņā ar to attiecīgajām konstitūcionālajām procedūrām.

3. Kad labojumi vai grozījumi stājas spēkā, tie ir obligāti dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, bet citām dalībvalstīm ir obligāti šās konvencijas noteikumi un jebkuri iepriekšējie labojumi vai grozījumi, ko tās bija pieņēmušas.

21. pants

Dalībvalsts var izstāties no šās konvencijas, rakstveidā paziņojot depozitārijam. Šāda izstāšanās stājas spēkā pēc viena gada kopš dienas, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu.

22. pants

Šī konvencija sastādīta angļu, arābu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodās, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski.