Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu izkaušanu un sodu par to


Pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja 1973. gada 30. novembrī.
Stājusies spēkā 1976. gada 18. jūlijā.

Šās Konvencijas dalībvalstis,

atgādinādamas
, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumus, saskaņā ar kuriem visas locekļvalstis apņēmās veikt kopīgus un pastāvīgus pasākumus sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai panāktu cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirībām,

ievērodamas
Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, kurā teksts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās un katram cilvēkam jābūt visām tiesībām un brīvībām, kas pasludinātas Deklarācijā, bez jebkādām rases, ādas krāsas vai nacionālās piederības atšķirībām,

ievērodamas
Deklarāciju par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām, kurā Ģenerālā Asambleja paziņoja, ka atbrīvošanās process nav apturams un pagriežams atpakaļ un ka cilvēka pašcieņas, progresa un taisnības interesēs koloniālisms un jebkura ar to saistītā segregācijas un diskriminācijas prakse jālikvidē,

atzīmēdamas
, ka atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par visu rasu diskriminācijas veidu likvidēšanu valstis īpaši nosoda rasu segregāciju un aparteīdu un apņemas novērst, aizliegt un izskaust jebkādu šāda veida praksi to jurisdikcijā esošajās teritorijās,

atzīmēdamas
, ka Konvencijā par genocīda novēršanu un sodīšanu par genocīdu daži akti, kurus var kvalificēt arī kā aparteīdu, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir noziegums,

atzīmēdamas
, ka Konvencijā par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci "necilvēcīgas darbības, kas ir aparteīda politikas sekas", kvalificēts kā noziegums pret cilvēci,

atzīmēdamas
, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālā Asambleja pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas nosoda aparteīda politiku un praksi kā noziegumus pret cilvēci,

atzīmēdamas
, ka Drošības Padome uzsvērusi, ka aparteīds, joprojām pieaugot un vēršoties plašumā, rada nopietnus šķēršļus un draudus starptautiskajām mieram un drošībai,

būdamas
pārliecinātas, ka Starptautiskā Konvencija par aparteīda likvidēšanu un sodīšanu par aparteīdu dos iespēju veikt jaunus efektīvus pasākumus starptautiskajā un nacionālajā līmenī, lai likvidētu aparteīdu un sodīti par to,

vienojās par sekojošo:

1. pants

1. Šās Konvencijas dalībvalstis paziņo, ka aparteīds ir noziegums pret cilvēci un ka necilvēcīgie akti, kas aparteīda un tam līdzīgās rasu segregācijas un diskriminācijas politikas un prakses sekas un kas noteikti šās Konvencijas II pantā, ir noziegums, kas pārkāpj starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus un rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai.

2. Šās Konvencijas dalībvalstis pasludina, par noziedzīgām organizācijas, iestādes un atsevišķas personas, kas izdarījušas aparteīda noziegumu.

2. pants

Šajā Konvencijā ar terminu "aparteīda noziegums", kurš ietver aparteīdam līdzīgu rasu segregācijas un diskriminācijas politiku un praksi, kāda tiek realizēta Dienvidāfrikā, apzīmē sekojošus necilvēcīgus aktus nolūkā nodibināt un uzturēt vienas cilvēku rases grupas kundzību pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātisku apspiešanu:
a) tiesību uz dzīvi un personas brīvību atņemšana rases grupas vai grupu locekļiem:
1) noslepkavojot rases grupas vai grupu locekļus,
2) nodarot rases grupai vai grupu locekļiem nopietnus miesas bojājumus vai radot garīgus traucējumus un apdraudot viņu brīvību vai pašcieņu, vai spīdzinot tos, vai pakļaujot nežēlīgam, necilvēcīgam vai pašcieņu pazemojošam sodam,
3) patvaļīgi arestējot un turot nelikumīgi cietumā rases grupas vai grupu locekļus;
b) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana rasses grupai vai grupām, lai tā pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu;
c) jebkādi likumdošanas vai citāda rakstura pasākumi, lai kavētu rases grupas vai grupu līdzdalību valsts politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, tīša apstākļu radīšana, kas liek šķēršļus šādas grupas vai grupu pilnīgai attīstībai, tai skaitā, atņemot rases grupas vai grupu locekļiem cilvēka pamattiesības un brīvības, arī tiesības uz darbu, uz atzītu arodbiedrību dibināšanu, tiesības uz izglītību, tiesības atstāt savu valsti un atgriezties tajā, tiesības uz pilsonību, tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, tiesības brīvi palikt pie savas pārliecības un brīvi to izpaust, tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību;
d) jebkādi pasākumi, tai skaitā arī likumdošanas, kas vērsti uz iedzīvotāju sadalīšanu pēc rases pazīmēm, izveidojot rases grupas vai grupu locekļiem izolētus rezervātus un geto, jauktu laulību aizliegšana starp dažādu rasu grupu locekļiem, rases grupai vai grupām vai to locekļiem piederošā zemes īpašuma ekspropriācija;
e) rases grupas vai grupu locekļu darba ekspluatācija, tai skaitā, izmantojot to piespiedu darbu;
f) organizāciju un personu vajāšana par uzstāšanos pret aparteīdu, atņemot tām pamattiesības un brīvības.

3. pants

Starptautiskajai kriminālatbildībai neatkarīgi no motīviem ir pakļautas personas - organizāciju un iestāžu locekles, kā arī valstu pārstāvji, kas dzīvo valsts teritorijā, kur šie nodarījumi izdarīti, vai jebkurā citā valstī, kur minētās personas vai valstu pārstāvji:
a) pastrādājuši šās Konvencijas II pantā minētos aktus, bijuši to līdzdalībnieki, tiešie uzkūdītāji vai ir nodomājuši tos pastrādāt;
b) tieši atbalstījuši aparteīda nozieguma izdarīšanu vai sadarbojušies tā izdarīšanā.

4. pants

Šās Konvencijas dalībvalstis apņemas:
a) veikt jebkurus likumdošanas vai citus pasākumus, lai likvidētu un novērstu aparteīda nozieguma un tam līdzīgās segregācijas politikas vai tās izpausmju veicināšanu un sodītu šajā noziegumā vainīgās personas;
b) veikt likumdošanas, tiesas un administratīvus pasākumus, lai vajātu, sauktu pie atbildības un sodītu saskaņā ar to jurisdikciju, personas, kurām jāatbild vai kuras tiek apsūdzētas par to, ka pastrādājušas šās Konvencijas II pantā minētos aktus, neatkarīgi no tā, vai ir šīs vai citas valsts pilsoņi vai personas bez pilsonības.

5. pants

Šās Konvencijas II pantā minēto aktu pastrādāšanā apsūdzētās personas var nodot jebkuras šās Konvencijas dalībvalsts, kas var iegūt jurisdikcijas tiesības attiecībā uz apsūdzētajām personām, kompetentai tiesai vai arī starptautiskajam krimināltribunālam, kura jurisdikcijā var būt dalībvalstis, kas tā jurisdikcijai piekritušas.

6. pants

Šās Konvencijas dalībvalstis apņemas atzīt un izpildīt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem pieņemtos Drošības Padomes lēmumus, kas vērsti uz aparteīda novēršanu, likvidēšanu un sodīšanu par aparteīdu, kā arī veicināt citu Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetento orgānu lēmumu, kuri pieņemti šās Konvencijas mērķu īstenošanai, izpildīšanu.

7. pants

1. Šās Konvencijas dalībvalstis apņemas iesniegt saskaņā ar IX pantu nodibinātajai grupai periodiskus ziņojumus par likumdošanas, tiesas, administratīvajiem vai citiem veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu šās Konvencijas noteikumus.

2. Šo ziņojumu norakstus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību nosūta Speciālajai aparteīda komitejai.

8. pants

Ikviena šās Konvencijas dalībvalsts var griesties pie jebkura Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetenta orgāna ar prasību veikt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem visus pēc tās uzskatiem nepieciešamos pasākumus aparteīda nozieguma novēršanai un likvidēšanai.

9. pants

1. Saskaņā ar VII pantu iesniegto ziņojumu izskatīšanai Cilvēka tiesību komisijas priekšsēdētājs nozīmē grupu triju šīs komisijas locekļu, kuri vienlaikus ir arī šās Konvencijas dalībvalstu pārstāvji sastāvā.

2. Ja Cilvēka tiesību komisijas locekļu vidū nav šās Konvencijas dalībvalstu pārstāvju vai to ir mazāk par trim, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs, konsultējoties ar visām šās Konvencijas dalībvalstīm, nozīmē dalībvalsts pārstāvi vai dalībvalstu pārstāvjus darbam sasakaņā ar šī panta 1.punktu izveidotajā grupā līdz Konvencijas dalībvalstu pārstāvju ievēlēšanai Cilvēka tiesību komisijā.

3. Grupa saskaņā ar VII pantu iesniegto ziņojumu izskatīšanai var sanākt ne ilgāk kā uz piecām dienām pirms Cilvēka tiesību komisijas sesijas sākuma vai pēc tās beigām.

10. pants

1. Šās Konvencijas dalībvalsts pilnvaro Cilvēka tiesību komisiju:
a) lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas orgānus, nosūtot saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par visu rasu diskriminācijas veidu likvidēšanu 15.pantu petīcijas norakstus, pievērst uzmanību sūdzībām par šās Konvencijas II pantā minētajiem aktiem;
b) sastādīt, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetento orgānu un šās Konvencijas dalībvalstu ziņojumiem, to personu, organizāciju, iestāžu un valstu pārstāvju sarakstu, kam kā paredzams, ir jāatbild par šās Konvencijas II pantā minētajiem noziegumiem, kā arī to sarakstu, pret kuriem šās Konvencijas dalībvalstis veic iztiesāšanu;
c) pieprasīt no Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetentiem orgāniem informāciju par to varas iestāžu veiktajiem pasākumiem, kuras atbild par pārvaldi aizbilstamās teritorijās, teritorijās, kurās nav pašpārvaldes, un visās citās teritorijās, uz kurām attiecas Ģenerālās Asamblejas 1960.gada 14.decembra 1514.(XV) rezolūcija attiecībā par personām, kuras, kā paredzams, ir atbildīgas par šās Konvencijas II pantā minētajiem noziegumiem un, iespējams, atrodas to teritoriālās un administratīvās jurisdikcijas robežās.

2. Līdz Ģenerālās Asamblejas 1514.(XV) rezolūcijā ietvertās Deklarācijas par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām mērķu sasniegšanai šās Konvencijas noteikumi nekādā ziņā neierobežo petīciju iesniegšanas tiesības, kas šīm tautām piešķirtas saskaņā ar citiem starptautiskajiem dokumentiem vai kuras tām piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās specializētās iestādes.

11. pants

1. Šās Konvencijas II pantā minētie akti nav atzīstami par politiskiem noziegumiem jautājumos, kas attiecas uz vainīgo izdošanu.

2. Šās Konvencijas dalībvalstis apņemas realizēt šajos gadījumos ekstradīciju atbilstoši to likumdošanai un spēkā esošajiem līgumiem.

12. pants

Strīdi starp dalībvalstīm par šās Konvencijas interpretēšanu, piemērošanu vai izpildīšanu, kas nav atrisināti sarunu ceļā, pēc valstu - strīda pušu lūguma tiek nodoti Starptautiskajai tiesai, ja strīda puses nav vienojušās par citādu strīda noregulēšanas veidu.

13. pants

Šo Konvenciju var parakstīt visas valstis. Jebkura valsts, kas to neparakstīs līdz tās spēkā stāšanās brīdim, var tai pievienoties.

14. pants

1. Šī Konvencija jāratificē. Ratifikācijas raksti deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Šai Konvencijai pievienojas, nododot pievienošanās dokumentu glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

15. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc divdesmitā ratifikācijas raksta pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai tai pievienojas pēc divdesmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šās valsts ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

16. pants

Dalībvalstis var šo Konvenciju denonsēt, rakstveidā par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

17. pants

1. Ikviena dalībvalsts jebkurā laikā var iesniegt rakstveidā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram lūgumu par šās Konvencijas revidēšanu.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņem lēmumu par to, kādi pasākumi, ja tie nepieciešami, jāveic saskaņā ar šādu lūgumu.

18. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas valstis par:
a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar XIII un XIV pantu;
b) šās Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar XV pantu;
c) denonsācijām saskaņā ar XVI pantu;
d) par lūgumiem saskaņā ar XVII pantu.

19. pants

1. Šī Konvencija, kuras teksti angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta šās konvencijas apstiprinātos norakstus visām valstīm.