Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija


Eiropas Padome
1994. gada 10. novembrī


Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas paraksta šo konvenciju,

uzskatot
, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās dalībvalstu starpā ar nolūku nostiprināt drošību, kā arī realizēt Eiropas Padomes idejas un principus, kas ir dalībvalstu kopīgais mantojums;

uzskatot
, ka viens no veidiem, kā sasniegt šādu mērķi, ir cilvēktiesību un fundamentālo brīvību saglabāšana un tālāka īstenošana;

vēloties
sekot Valstu vadītāju un Eiropas Padomes dalībvalstu 1993.gada 9.oktobrī pieņemtajai deklarācijai;

nolemjot
aizsargāt mazākumtautību eksistenci attiecīgo valstu teritorijās;

uzskatot
, ka Eiropas vēstures apvērsums apliecinājis, ka mazākumtautību aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā šai reģionā;

uzskatot
, ka plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jācienī katras mazākumtautības etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti;

uzskatot
, ka tolerances un dialoga atmosfēras radīšana ir nepieciešama, lai panāktu to, ka kultūru dažādība būtu nevis šķelšanās, bet gan katras sabiedrības bagātināšanās avots un faktors;

uzskatot
, ka tolerances un plaukstošas Eiropas pastāvēšana nav atkarīga vienīgi no sadarbības valstu starpā, bet arī no savstarpējās vietējo un reģionālo varas iestāžu sadarbības, neietekmējot katras valsts konstitucionālo un teritoriālo integritāti;

ņemot vērā
Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tai pievienotos Protokolus;

ņemot vērā
Apvienoto Nāciju konvenciju un deklarāciju saistības par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas Drošības un Sadarbības Konferences dokumentus, īpaši, 1990.gada 29.jūnija Kopenhāgenas dokumentu;

apņemoties
izteikt galvenos pamatnosacījumus, kuru ievērošana un izrietošās saistības nodrošinātu efektīvu dalībvalstu un citu valstu, kuras varētu kļūt par šīs Konvencijas Pusēm, nacionālo minoritāšu un to tiesību aizsardzību, un nacionālo minoritāšu personu brīvību aizsardzību likuma ietvaros, ņemot vērā valstu teritoriālo integritāti un nacionālo suverenitāti;

nolemjot
īstenot šai Konvencijā izteiktos pamatnosacījumus ar nacionālās jurisdikcijas un valdību politikas palīdzību,

vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

1. pants

Mazākumtautību, to tiesību un personu brīvību aizsardzība ir neatņemama starptautisko cilvēktiesību daļa un tādējādi iekļaujas starptautiskās sadarbības ietvaros.

2. pants

Šīs Konvencijas nosacījumi tiek īstenoti taisnīgi, ar sapratni un toleranci, saskaņojot labu kaimiņattiecību principus, draudzīgas attiecības un sadarbību valstu starpā.

3. pants

1. Katra pie mazākumtautības piederoša persona ir tiesīga brīvi izvēlēties, vai tā tiek vai netiek uzskatīta par mazākumtautību, un šī izvēle vai ar to saistīto tiesību izmantošana nerada nekādus traucējumus.

2. Jebkura persona katra atsevišķi vai kopā ar citām personām, kas pieder pie mazākumtautības, var izmantot tiesības vai baudīt brīvības, kuras izriet no šīs Konvencijas principiem.

II NODAĻA

4. pants

1. Puses apņemas garantēt tiesību vienlīdzību likuma priekšā un vienādu likuma aizsardzību personām, kuras pieder pie mazākumtautības. Šajā ziņā jebkura diskriminācija, kas saistīta ar piederību piemazākumtautības, ir aizliegta.

2. Ja nepieciešams, puses apņemas veikt atbilstošus pasākumus, kas veicinātu pilnīgu un efektīvu līdztiesību visās ekonomiskās, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās starp personām, kuras pieder pie mazākumtautībām un personām, kuras pieder pie vairākuma. Šajā ziņā puses apņemas ņemt vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz personām, kuras pieder pie mazākumtautībām.

3. Pasākumi, kas veikti saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem, netiek uzskatīti par diskriminējošu darbību.
5. pants

1. Puses apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, lai saglabātu un attīstītu to kultūru, saglabātu tās identitātes būtiskos elementus, t. i., reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu.

2. Neietekmējot saskaņā ar vispārējās integrācijas politikas nosacījumiem veiktos pasākumus, Puses atturas no tādas politikas vai darbības, kas asimilētu mazākumtautībai piederošas personas pret to gribu, un aizsargā šādas personas no jebkādas darbības, kuru mērķis būtu šāda asimilācija.

6. pants

1. Puses veicina tolerances un starpkultūru dialoga veidošanos un izmanto līdzekļus savstarpējās cieņas un sapratnes, kā arī sadarbības veicināšanai starp visām personām, kuras dzīvo valsts teritorijā, īpaši izglītības, kultūras un mēdiju jomās, neskatoties uz šo personu etnisko, kultūras, lingvistisko vai reliģisko identitāti.

2. Puses apņemas veikt tādus pasākumus, kas aizsargātu personas, kuras varētu pakļaut draudiem vai diskriminējošai darbībai, naidam vai vardarbībai to etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās piederības rezultātā.

7. pants

Puses apņemas ievērot katras pie mazākumtautībām piederošas personas tiesības uz sapulcēšanās brīvību miermīlīgos nolūkos, apvienošanās brīvību, izteiksmes brīvību, domas, sirdsapziņas un reliģijas brīvību.

8. pants

Puses apņemas atzīt, ka jebkura pie mazākumtautības piederoša persona ir tiesīga izpaust savu reliģisko pārliecību vai ticību un dibināt reliģiskas institūcijas, organizācijas un asociācijas.

9. pants

1. Puses apņemas atzīt, ka katras pie mazākumtautības piederošas personas izteiksmes brīvības tiesības ietver uzskatu brīvības tiesības, kā arī tiesības saņemt un sniegt informāciju un viedokli mazākumtautības valodā bez varas iestāžu iejaukšanās un neraugoties uz robežām. Valstu juridisko sistēmu ietvaros Puses apņemas nodrošināt, ka pie mazākumtautības piederošas personas netiek diskriminētas masu saziņas līdzekļu izmantošanas ziņā.

2. 1.punkts nekavē Pusēm pieprasīt radio un televīzijas pārraižu vai kino uzņēmumu licences bez diskriminācijas un, pēc uz objektīviem kritērijiem.

3. Puses apņemas netraucēt radīt un izmantot iespieddarbu mediju personām, kuras pieder pie mazākumtautības. Juridiski noteiktajos radio un televīzijas pārraižu ietvaros Puses savu iespēju robežās un, ievērojot 1.punkta nosacījumus, nodrošina, ka pie mazākumtautības piederošām personām tiek sniegta iespēja radīt un izmantot savus masu saziņas līdzekļus.

4. Savu juridisko sistēmu ietvaros Puses apņemas veikt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu mazākumtautību personu pieeju masu saziņas līdzekļiem, kā arī toleranci un kultūras plurālismu.

10.pants

1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura pie mazākumtautībām piederoša persona ir tiesīga brīvi un bez iejaukšanās runāt savā mazākumtautības valodā privātā saskarsmē un sabiedrībā, rakstos un mutvārdos.

2. Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu attiecībās starp mazākumtautību personām un varas iestādēm tajās teritorijās, ko vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie mazākumtautības, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.

3. Puses apņemas garantēt katras pie mazākumtautības piederošas personas tiesības bez kavēšanās saņemt informāciju valodā, kuru viņš vai viņa saprot, par viņa vai viņas apcietināšanas iemesliem un jebkādu pret viņu vērsto apsūdzības raksturu vai cēloni, kā arī aizsargāt sevi šādā valodā, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību.

11. pants

1. Puses apņemas atzīt, ka jebkurai personai, kura pieder pie mazākumtautības, ir tiesības izmantot savu uzvārdu (dzimtas vārdu) un vārdu mazākumtautības valodā, kā arī tiesības uz tā oficiālu atzīšanu saskaņā ar juridisko sistēmu nosacījumiem.

2. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kura pieder pie mazākumtautības, ir tiesīga izvietot zīmes, uzrakstus un citu privāta rakstura informāciju mazākumtautības valodā sabiedrībai redzamās vietās.

3. Teritorijās, kuras tradicionāli apdzīvo ierērojams skaits mazākumtautībai piederošu personu, Puses apņemas to juridisko sistēmu ietvaros, un kur nepieciešams, arī slēdzot līgumus ar citām valstīm un ņemot vērā specifiskos apstākļus, izvietot sabiedrības informācijai tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citas topogrāfiskās zīmes arī mazākumtautības valodā, ja ir pietiekams iemesls izvietot šādas norādes.

12. pants

1. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt pasākumus izglītības un izpētes jomā, lai veicinātu mazākumtautību un vairākuma kultūras, vēstures, valodas un reliģisko zināšanu apguvi.

2. Šādā kontekstā Puses apņemas inter alia nodrošināt atbilstošas iespējas skolotāju apmācībai un pieejai mācību līdzekļiem un sekmēt kontaktu nodrošināšanu starp dažādu kopienu studentiem un skolotājiem.

3. Puses apņemas nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas visos līmeņos personām, kuras pieder pie mazākumtautības.

13. pants

1. Izglītības sistēmas ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie mazākumtautības, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības organizācijas.

2. Šo tiesību realizēšana nerada Pusēm nekādas finansiālās saistības.

14. pants

1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura mazākumtautību pārstāvoša persona ir tiesīga iegūt zināšanas savā mazākumtautības valodā.

2. Puses apņemas, ja nepieciešams, valstu izglītības sistēmu ietvaros nodrošināt personām, kuras pieder pie mazākumtautības, līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautību personas.

3. Šī panta 2.punkts tiek īstenots, netraucējot oficiālās valodas apguvi vai zināšanu iegūšanu šai valodā.

15. pants

Puses apņemas radīt nepieciešamos apstākļus personām, kuras pieder pie mazākumtautības, piedalīties kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, īpaši tādā, kas tās skar.

16. pants

Puses apņemas atturēties no tādiem pasākumiem, kas mainītu iedzīvotāju proporcionālo sastāvu teritorijā, kuru apdzīvo mazākumtautības, ar mērķi ierobežot tiesības un brīvības, kas izriet no šai Konvencijā noteiktajiem principiem.

17. pants

1. Puses apņemas nekavēt mazākumtautību personu tiesības veidot un saglabāt brīvus un miermīlīgus sakarus ar personām, kuras likumīgi uzturas citās valstīs, īpaši ar tādām personām, ar kurām tās vieno etniskā, kultūras, lingvistiskā vai reliģiskā kopība, vai arī kopīgs kultūras mantojums.

2. Puses apņemas nekavēt mazākumtautību personu tiesības piedalīties nevalstisku organizāciju darbībā ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī.

18. pants

1. Puses cenšas noslēgt, ja nepieciešams, divpusējus un daudzpusējus līgumus ar citām valstīm, īpaši kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu attiecīgo mazākumtautību personu aizsardzību.

2. Ja nepieciešams, Puses apņemas veikt pasākumus sadarbības veicināšanā valstu starpā.

19. pants

Puses apņemas cienīt un īstenot šajā Konvencijā noteiktos principus, nepieciešamības gadījumā veicot tikai tādus ierobežojumus vai atkāpšanos, ko nosaka starptautiski juridiskie dokumenti, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ciktāl tie attiecas uz augstākminētajām tiesībām un brīvībām, kas izriet no šiem principiem.

III NODAĻA

20. pants

Baudot jebkuras no šīs Konvencijas izrietošajām tiesībām un brīvībām, jebkura persona, kura pieder pie mazākumtautības, ievēro nacionālo likumdošanu un citu personu tiesības, īpaši tādu personu tiesības, kuras pieder pie vairākuma vai kādas citas mazākumtautības.

21. pants

Nekas šai Konvencijā nepieļauj interpretāciju, kas dotu tiesības iesaistīties jebkādā darbībā vai pašam veikt jebkādu darbību, kas ir pretrunā ar starptautisko likumu pamatprincipiem, īpaši ar valsts suverēnās līdztiesības, teritoriālās integritātes un politiskās neatkarības principu.

22. pants

Nekas šai Konvencijā nav jāsaprot kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošana vai atkāpšanās no tām, un tas tiek nodrošināts saskaņā ar jebkuras Līgumslēdzējpuses likumiem vai jebkuru citu Puses līgumu.

23. pants

No šīs Konvencijas principiem izrietošās tiesības un brīvības, kamēr tās pakļaujas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai vai tai pievienotajiem Protokoliem, tiek saprastas saskaņā ar pēdējās nosacījumiem.

IV NODAĻA

24. pants

1. Eiropas Padomes Ministru Padome uzrauga Līgumslēdzējpušu darbību šīs Konvencijas īstenošanai.

2. Puses, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, piedalās Konvencijas realizācijas mehānismā, kā tiks noteikts.

25. pants

1. Viena gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma attiecībā pret Līgumslēdzējpusi pēdējā apņemas nodot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas veikti, īstenojot šajā Konvencijā noteiktos principus.

2. No tā laika katra Puse regulāri un tādā laikā, kā to pieprasa Ministru Padome, nodod Ģenerālsekretāram jebkādu turpmāku informāciju par šīs Konvencijas īstenošanu.

3. Ģenerālsekretārs nodod saņemto informāciju Ministru Padomei saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

26. pants

1. Izvērtējot Pušu veikto pasākumu atbilstību šīs Konvencijas principiem, Ministru Padomei palīdz konsultatīva komiteja, kuras dalībnieki ir atzīti eksperti mazākumtautību aizsardzības jomā.

2. Šīs konsultatīvās komitejas sastāvu un tās darbību nosaka Ministru Padome viena gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma.

V NODAĻA

27. pants

Šo Konvenciju paraksta Eiropas Padomes dalībvalstis. Līdz Konvencijas spēkā stāšanās datumam to var parakstīt jebkura cita valsts pēc Ministru Padomes aicinājuma. Tā pakļaujas ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek nodoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

28. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 3 mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā 12 Eiropas Padomes dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības saskaņā ar 27.panta nosacījumiem.

2. Ja kāda Dalībvalsts pēc tam izsaka savu piekrišanu uzņemties saistības, šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā tiek nodoti ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti.

29. pants

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un pēc konsultācijām ar Līgumslēdzējpusēm, Eiropas Padomes Ministru Padome var aicināt jebkuru valsti, kura nepieder pie Eiropas Padomes un kura pēc šāda aicinājuma saskaņā ar 27.panta nosacījumiem to nav darījusi, vai arī jebkuru citu valsti, pievienoties Konvencijai, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, kā to nosaka Eiropas Padomes Statūtu 20.d.pants.

2. Attiecībā pret jebkuru citu pievienojušos valsti šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 3 mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā pievienošanās dokumenti nodoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

30. pants

1. Jebkura valsts, parakstot vai nododot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, var noteikt teritoriju vai teritorijas, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un attiecībā uz kurām tiek pielietota šī Konvencija.

2. Jebkura valsts var paplašināt šīs Konvencijas darbību kādā citā teritorijā, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju un norādot šo teritoriju deklarācijā. Attiecībā pret šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņem šādu deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kura iesniegta saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem attiecībā uz deklarācijā noteiktajām teritorijām, tiek atcelta, nosūtot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šāda deklarācijas atcelšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs menešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.

31. pants

1. Jebkura Puse var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā, nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 6 mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

32. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sniedz Padomes dalībvalstīm, citām valstīm, kuras paraksta Konvenciju, un jebkurai valstij, kura pievienojas šai Konvencijai, šādu informāciju:
a) par jebkādu parakstīšanu;
b) par jebkādu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu nodošanu;
c) par jebkādu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 28., 29. un 30.pantu;
d) par jebkuru citu darbību, paziņojumu vai ziņu saistībā ar šo Konvenciju.


Apliecinot augstāk minēto, atbilstoši pilnvaroti pārstāvji paraksta šo Konvenciju.

Līgums noslēgts vienā eksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski, un šis eksemplārs tiek nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un jebkurai valstij, kura aicināta parakstīt vai pievienoties šai Konvencijai.