Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu


Parakstīta 1977. gada 27. janvārī

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas padomes dalībvalstis,

Ņemot vērā
, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību dalībvalstu starpā;

Apzinoties
, ka terora aktu vēršanās plašumā vieš jo lielākas bažas;

Vēloties
veikt efektīvus pasākumus, lai nepieļautu šādu terora aktu veicēju izvairīšanos no tiesas izmeklēšanas un soda;

Pārliecinātas
, ka noziedznieku izdošana ir īpaši efektīvs līdzeklis, ar kura palīdzību panākt šo rezultātu,

Ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Ja noziedznieks no vienas Līgumslēdzējas valsts jāizdod otrai Līgumslēdzējai valstij, neviens no šādiem nodarījumiem nav atzīstams par politisku nodarījumu vai par tādu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu, vai ko ir ierosinājuši politiski motīvi:
a) 1970.gada 16.decembra Hāgas Konvencijā par gaisa kuģu prettiesiskas sagrābšanas novēršanu paredzētie nodarījumi;
b) 1971.gada 23.septembra Monreālas Konvencijā par cīņu pret prettiesiskiem aktiem, kas vēsti pret civilās aviācijas drošību paredzētie nodarījumi;
c) nopietni nodarījumi, kas saistīti ar uzbrukumiem starptautiski aizsargātu personu, arī diplomātisko pārstāvju dzīvībai, veselībai vai brīvībai;
d) nodarījumi, kas saistīti ar personu nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu vai nelikumīgu aizturēšanu;
e) nodarījumi, kas rada draudus personām un ir saistīti ar bumbas, granātas, raķetes, automātiska šaujamieroča vai aploksnē ievietota spridzekļa, vai sainī noslēptas bumbas pielietošanu;
f) mēģinājumi veikt jebkuru no iepriekš minētiem nodarījumiem vai piedalīšanās tajos kā tādas personas līdzzinātājam, kura veic vai mēģina veikt šādus nodarījumus.

2. pants

1. Ja noziedznieks no vienas Līgumslēdzējas valsts jāizdod otrai Līgumslēdzējai valstij, viena Līgumslēdzēja valsts var nolemt neuzskatīt par politisku nodarījumu vai par nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai par tādu nodarījumu, ko ierosinājuši politiski motīvi, smagus vardarbīgus nodarījumus, kas nav minēti 1. pantā un kas apdraud personas dzīvību, veselību vai brīvību.

2. Tas pats attiecas uz tādiem smagiem nodarījumiem, kas nav minēti 1. pantā un ir saistīti ar nelikumīgu vēršanos pret īpašumu, ja šāda rīcība apdraud vairākas personas.

3. Tas pats attiecas uz mēģinājumu veikt jebkuru no iepriekš minētiem nodarījumiem vai piedalīties tajos kā tādas personas līdzzinātājam, kura veic vai mēģina veikt šādu nodarījumu.

3. pants

Visu ar noziedznieku izdošanu saistīto līgumu un vienošanos, kas ir piemērojami attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm, tai skaitā arī Eiropas Konvencijas par izdošanu, noteikumi ir jāgroza tiktāl, lai tie saskanētu ar šo Konvenciju.

4. pants

Šīs Konvencijas mērķis ir iekļaut jebkuru nodarījumu, kas minēts 1.pantā vai 2.pantā, bet nav minēts nevienā citā konvencijā vai līgumā par izdošanu, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējām valstīm, kā nodarījumu par kuru draud izdošana.

5. pants

Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā pienākums kādu izdot, ja valstij, kurai lūgts izdot kādu personu, ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka lūgums izdot viņu par kādu no 1.pantā vai 2. pantā minēto nodarījumu iesniegts nolūkā sākt kriminālvajāšanu pret šo personu vai sodīt to rases, ticības, tautības vai politisku uzskatu dēļ, vai arī, ja šīs personas stāvoklis var tikt apdraudēts jebkura minētā iemesla dēļ.

6. pants

1. Katra Līgumslēdzēja valsts veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār jebkuru 1.pantā minēto nodarījumu, ja aizdomās turētais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā, bet tā viņu neizdod, lai arī Līgumslēdzēja valsts, kuras likumi balstās uz tādu pašu jurisdikcijas noteikumu, kas līdzvērtīgi pastāv pirmās valsts likumdošanā, iesniegusi lūgumu attiecīgo personu izdot.

2. Šī Konvencija nenoraida nekādu kriminālo jurisdikciju, kas īstenota saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem tiesību aktiem.

7. pants

Ja Līgumslēdzējas valsts teritorijā atrasta persona, ko tur aizdomās par kādu no 1. pantā minēto nodarījumu, un tā saņēmusi lūgumu izdot šo personu saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem, bet tā šo personu neizdod, šai valstij, nepieļaujot nekādus izņēmumus un lieki nevilcinoties, lieta jāiesniedz savām kompetentām iestādēm, lai sāktu tiesas izmeklēšanu. Šīs iestādes lēmumu pieņem tāpat kā gadījumā, ja izdarīts kāds smags nodarījums saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem tiesību aktiem.

8. pants

1. Līgumslēdzējas valstis kriminālizmeklēšanas jomā cita citai sniedz visplašāko iespējamo savstarpējo palīdzību sakarā ar tiesas prāvām, kas ierosinātas par 1.pantā vai 2. pantā minētajiem nodarījumiem. Visos gadījumos attiecībā uz savstarpēju palīdzību kriminālizmeklēšanas jautājumos spēkā ir tās valsts likumi, kura saņēmusi lūgumu par izdošanu. Šādu palīdzību tomēr nevar atteikt, par iemeslu uzrādot tikai to, ka tā attiecas uz politisku nodarījumu vai nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai tādu nodarījumu, ko ierosinājuši politiski motīvi.

2. Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādējādi, ka tā uzliktu valstīm par pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību, ja valstij, kas saņēmusi lūgumu kādu izdot, ir būtiski iemesli ticēt, ka lūgums par savstarpējo palīdzību attiecībā uz 1.pantā vai 2. pantā minēto nodarījumu ir izteikts ar nolūku uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu viņa rases, ticības, tautības vai politisku uzskatu dēļ, vai ka šīs personas stāvoklis varētu būt apdraudēts dēļ jebkura no šiem iemesliem.

3. Visi noteikumi, kas ietverti līgumos un vienošanās, kuri attiecas uz savstarpēju palīdzību kriminālizmeklēšanas jautājumos, arī Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, un ir spēkā Līgumslēdzēju valstu starpā, Līgumslēdzējām valstīm attiecīgi ir jāgroza tiktāl, lai tie saskanētu ar šo Konvenciju.

9. pants

1. Eiropas padomes Eiropas Komiteja kriminālizmeklēšanas problēmu risināšanai pastāvīgi jāinformē par šīs Konvencijas piemērojumu.

2. Tai jādara viss nepieciešamais, lai palīdzētu draudzīgi atrisināt visas grūtības, ko varētu radīt tās īstenošana.

10. pants

1. Visas dalībvalstu domstarpības, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuras nav atrisinātas saskaņā ar 9.panta 2.punkta principiem, ja to pieprasa viena no domstarpībās iesaistītām Pusēm, jānodod šķīrējtiesai. Katrai Pusei jāizvirza viens šķīrējtiesnesis, un abiem šķīrējtiesnešiem jāizvirza tiesnesis. Ja trīs mēnešus pēc lūguma sasaukt šķīrējtiesu kāda Puse nav izvirzījusi savu šķīrējtiesnesi, viņu pēc otras Puses lūguma izvirza Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents. Ja prezidents ir pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm, viņa pienākumi jāpilda tiesas viceprezidentam, bet, ja viceprezidents ir pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm, tie jāpilda vecākajam no tiesas tiesnešiem, kas nav pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm. Tāda pati kārtība jāievēro, ja šķīrējtiesneši nevar vienoties par tiesneša izvēli.

2. Šķīrējtiesai pašai jāizstrādā sava darba kārtība. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Tās spriedums ir galīgs.

11. pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt visas Eiropas padomes dalībvalstis. Tā jāratificē, jāapstiprina vai jāpieņem. Ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošie dokumenti jānodod glabāšanā Eiropas padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošais dokuments.

3. Attiecībā uz parakstītājvalsti, kas vēlāk ratificē, apstiprina vai pieņem šo Konvenciju, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošais dokuments.

12. pants

1. Ikviena valsts, parakstot vai iesniedzot glabāšanā ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošo dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās piemērojama šī Konvencija.

2. Ikviena valsts, iesniedzot glabāšanā ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošo dokumentu, gan arī vēlāk Eiropas padomes Ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā var norādīt uz kādu citu teritoriju vai teritorijām, kurās vēl piemērojama šī Konvencija, un par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir tiesīga uzņemties saistības.

3. Ikvienu paziņojumu, kas iesniegts atbilstoši abiem iepriekšminētajiem punktiem par jebkuru teritoriju, kas norādīta attiecīgajā paziņojumā, var atsaukt ar Eiropas padomes Ģenerālsekretāram adresētu pieteikumu. Šāds pieteikums stājas spēkā tūlīt vai arī pieteikumā norādītajā datumā.

13. pants

1. Katra valsts, parakstot vai iesniedzot glabāšanā ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošo dokumentu, var deklarēt, ka tā patur tiesības neizdot personu par kādu no 1.pantā minētajiem nodarījumiem, ja uzskata to par politisku nodarījumu vai par nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai par nodarījumu, ko ierosinājuši politiski motīvi, ar nosacījumu, ka, vērtējot nodarījumu, tā apņemas pienācīgi ievērot visus īpaši smago nodarījuma aspektus, tajā skaitā:
a) ka tas apdraudējis vairāku personu dzīvību, veselību vai brīvību; vai
b) ka tas skāris personas, kam nav bijuši zināmi nodarījuma iemesli; vai
c) ka, izdarot noziegumu, lietoti brutāli vai varmācīgi līdzekļi.

2. Ikviena valsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu formulētu atrunu ar Eiropas padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurš stājas spēkā dienā, kad tas tiek saņemts.

3. Valsts, kas formulējusi atrunu saskaņā ar šī panta 1. punktu, nevar celt prasību citai valstij piemērot 1. panta noteikumus; tomēr, ja atruna ir daļēja vai tā izvirza īpašu papildu nosacījumu, šī valsts var celt prasību otrai valstij piemērot šo pantu tiktāl, ciktāl pirmā valsts pati ir to pieņēmusi.

14. pants

Ikviena Līgumslēdzēja valsts var denonsēt šo Konvenciju iesniedzot Eiropas padomes Ģenerālsekretāram adresētu rakstisku pieteikumu. Katrs denonsējums stājas spēkā tūlīt vai arī pieteikumā minētā datumā.

15. pants

Šī Konvencija zaudē spēku attiecībā uz tām Līgumslēdzējām valstīm, kas izstājas no Eiropas padomes vai pārstāj būt tās dalībvalsts.

16. pants

Eiropas padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas padomes dalībvalstis par:
a) katru šīs Konvencijas parakstītāju;
b) katru glabāšanai iesniegtu ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošu dokumentu;
c) katru datumu, kad, saskaņā ar šīs Konvencijas 11.pantu, kādā valstī tā stājas spēkā;
d) katru paziņojumu vai pieteikumu, kas saņemts saskaņā ar 12.panta noteikumiem;
e) katru atrunu, kas formulēta saskaņā ar 13.panta 1.punkta noteikumiem;
f) katru atrunas atsaukumu saskaņā ar 13.panta 2.punkta noteikumiem;
g) katru pieteikumu, kas saņemts saskaņā ar 14.pantu, un datumu, kad denonsējums stājas spēkā;
h) katru gadījumu, kad, saskaņā ar 15.pantu, Konvencija vairs nav spēkā.

Apliecinot iepriekšminēto, apakšā parakstījušās, un attiecīgi uz to pilnvarotas, personas ir parakstījušas šo Konvenciju.


Parakstīta Strasbūrā 1977.gada 27.janvārī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek nodots glabāšanā Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas visām parakstītājvalstīm.