EDSA Cilvēka faktora konferences Kopenhāgenas tikšanās dokuments


Kopenhāgenā, 1990. gada 29. jūnijā.

Saskaņā ar Eiropas drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) Vīnes tikšanās noslēguma dokumenta punktiem, kas attiecas uz EDSA Cilvēka faktora Konferenci, EDSA dalībvalstu Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Grieķijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Kanādas, Kipras, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Maltas, Monako, Nīderlandes, Norvēģijas, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Sanmarīno, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas, Ungārijas, Vatikāna, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas un Zviedrijas pārstāvji tikās Kopenhāgenā no 1990. gada 5. līdz 29. jūnijam.

Albānijas pārstāvis piedalījās Kopenhāgenas konferencē kā novērotājs.

Pirmā Konferences tikšanās notika Parīzē no 1989.gada 30.maija līdz 23.jūnijam.

Kopenhāgenas tikšanos atklāja un slēdza Dānijas ārlietu ministrs.

Kopenhāgenas tikšanās oficiālajā atklāšanā piedalījās Viņas Majestāte Dānijas karaliene un Viņa Karaliskā Augstība Princis Konsorts.

Ar atklāšanas runām uzstājās dalībvalstu ministri un ministru vietnieki.

Īpašā, pēc Dānijas Ārlietu ministra uzaicinājuma sasauktā EDSA dalībvalstu Ārlietu ministru apspriedē 1990. gada 5. jūnijā, tika nolemts 1990. gada 10.jūlijā Vīnē sasaukt Sagatavošanas komiteju, attiecīgo valstu vai valdību vadītāju galotņu tikšanās sagatavošanai Parīzē.

Ar lielu gandarījumu dalībvalstis apsveica fundamentālās politiskās pārmaiņas, kas notikušas Eiropā, kopš EDSA pirmās Cilvēka faktora Konferences tikšanās Parīze 1989. gadā. Tās atzīmēja, ka EDSA darbība devusi nozīmīgu ieguldījumu šo pārmaiņu izraisīšanā un šie notikumi, savukārt, krietni paātrinājuši Noslēguma Akta un citu EDSA dokumentu nosacījumu īstenošanu.

Tās atzina, ka plurālistiska demokrātija un likuma vara ir pamatā cilvēka tiesību un pamatbrīvību nodrošināšanai, humāno kontaktu attīstībai un citu līdzīgu humāna rakstura problēmu risināšanai. Tādēļ tās apsveica visu dalībvalstu izteikto uzticību demokrātijas ideāliem un politiskajam plurālismam kā arī kopējo apņemšanos veidot demokrātiskas sabiedrības uz brīvu vēlēšanu un likuma varas bāzes.

Kopenhāgenas tikšanās reizē dalībvalstis veica pārskatu par savu saistību īstenošanu cilvēka faktora jomā. Tās atzina, ka atbilstības pakāpe saistībām, kas ietvertas attiecīgajos EDSĀ dokumentu nosacījumos, kopš Parīzes tikšanās ir ievērojami uzlabojusies. Tāpat tās arī izteica viedokli, ka pilnīgai savu saistību īstenošanai attiecībā uz cilvēka faktoru, tomēr nepieciešama tālāka rīcība.

Dalībvalstis izteica pārliecību, ka pilnīga cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana, un uz plurālisma demokrātijas balstītu sabiedrību attīstība un likuma spēks ir priekšnoteikumi progresam ilgstoša miera drošības, taisnīguma un sadarbības izveidošanai, ko tās vēlas nodibināt Eiropā. Tādēļ tās vēlreiz apstiprina apņemšanos pilnībā realizēt visus Noslēguma Akta un citu EDSA dokumentu nosacījumus. kas attiecas uz cilvēka faktoru un apņemas turpināt jau sasniegto progresu.

Tās apzinās, ka savstarpēja sadarbība kā arī aktīva cilvēku, grupu, organizāciju un institūciju iesaistīšana būs ļoti būtiska viņu kopējo mērķu sasniegšanas pastāvīga progresa nodrošināšanā.

Lai nostiprinātu cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošanu un pastāvēšanu, lai attīstītu humānos kontaktus un atrisinātu līdzīga humāna rakstura problēmas, dalībvalstis nolemj sekojošo:


I

(1) Dalībvalstis izsaka pārliecību, ka cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir viens no valdības pamatnolūkiem un vēlreiz apstiprina, ka šo tiesību un brīvību atzīšana veido pamatu brīvībai, taisnīgumam un mieram.

(2) Tās apņemas atbalstīt un veicināt tos taisnīguma principus, kas veido likuma varas pamatu. Tās uzskata, ka likuma vara nenozīmē tikai formālu legalitāti, kas nodrošina regularitāti un konsekvenci demokrātiskas kārtības sasniegšanā un ieviešanā, bet arī taisnīgumu, kas balstīts uz cilvēka personības ārkārtējās vērtības pilnīgu atzīšanu un attiecīgu institūciju garantētu tās pilnīgas izteiksmes iespēju.

(3) Tās vēlreiz apstiprina, ka demokrātija ir likuma varas mantojamais elements. Tās apzinās plurālisma nozīmi attiecībā uz politiskajām organizācijām.

(4) Tās apstiprina, ka respektēs cita citas brīvas izvēles un attīstības tiesības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem kā arī viņu politiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un kultūras sistēmām. Izmantojot šis tiesības tās nodrošinās, ka viņu likumi, noteikumi, prakse un politika atbilst saistībām, ko tās uzņēmušās starptautiskā likuma ietvaros un saskan ar Principu Deklarācijas nosacījumiem un citām EDSA saistībām.

(5) Tās svinīgi deklarē, ka pie taisnīguma elementiem, kas ir būtiski pilnīgai cilvēka personībai piemītošās neatņemamās cieņas izpausmei un visu cilvēcisko būtņu vienlīdzīgām un neatņemamām tiesībām, pieder sekojošie:

(5.1) - brīvas vēlēšanas ar aizklātu balsošanu vai līdzvērtīgu brīvas balsošanas procedūru, kas tiks noturētas pēc pieņemamiem laika intervāliem, apstākļos, kas praktiski nodrošina brīvu velētāju viedokļa izteikšanu savu pārstāvju izvēlē;

(5.2) - pārstāvnieciska rakstura valdības forma, kurā izpildītājam jāatskaitās ievēlētajam likumdevējam vai vēlētajiem;

(5.3) - valdības un valsts iestāžu pienākums ievērot konstitūciju un darboties saskaņā ar likumu;

(5.4) - izteikts dalījums starp valsti un politiskajām partijām; konkrētāk - politiskās partijas netiks sapludinātas ar valsti.

(5.5) - valdības un administrācijas kā arī tiesiskā darbība tiks veikta saskaņā ar likuma noteikto sistēmu. Šīs sistēmas ievērošanai jābūt nodrošinātai;

(5.6) - militārie spēki un policija ir civiliestāžu kontrolē un pakļautībā;

(5.7) - cilvēktiesības un pamatbrīvības garantē likums un atbilst valstu starptautiskajām likuma saistībām;

(5.8) - likumdošana, kas pieņemta publiskas procedūras rezultātā un noteikumi tiks publicēti, kas ir to pielietojamības nosacījums, šiem tekstiem jābūt visiem pieejamiem.

(5.9) - visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un visiem bez diskriminācijas ir tiesības uz vienādu likuma aizsardzību. Šajā ziņā likums aizliegs jebkādu diskrimināciju un garantēs visiem cilvēkiem vienādu un efektīvu aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju;

(5.10) - katram būs pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret administratīviem lēmumiem, lai garantētu pamattiesību cienīšanu un nodrošinātu tiesisko integritāti;

(5.11) - administratīvajiem lēmumiem pret personu jābūt pilnībā pamatotiem un jānorāda pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

(5.12) - tiks nodrošināta tiesnešu neatkarība un valsts tiesiskā dienesta objektīva darbība;

(5.13) - advokātu neatkarība tiks atzīta un aizsargāta, it īpaši attiecībā uz pieņemšanu darbā un praksi;

(5.14) - noteikumi, kas saistīti ar kriminālo procesu, saturēs skaidru definīciju par kompetenci attiecībā uz lietas izskatīšanu un pasākumiem pirms lietas izskatīšanas un tās laikā;

(5.15) - katrai kriminālās apsūdzības gadījumā apcietinātai vai aizturētai personai būs tiesības, lai pārbaudītu aresta vai aizturēšanas likumību, steidzami tikt nogādātai pie tiesneša vai citas likuma pilnvarotas amatpersonas šis funkcijas veikšanai;

(5.16) - izskatot kriminālu apsūdzību vai nosakot personas tiesības un pienākumus tiesas procesā, katram ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu ar likumu izveidotā kompetentā, neatkarīgā un objektīvā tiesā;

(5.17) - katrai apsūdzētajai personai ir tiesības aizstāvēt sevi pašai vai ar paša izvēlēta aizstāvja starpniecību vai, ja tai nav pietiekošu līdzekļu juridiskās aizstāvības apmaksai, saņemt to par brīvu, kad to prasa taisnīgas tiesas intereses;

(5.18) - neviens netiks apsūdzēts, tiesāts vai notiesāts par jebkādu kriminālu nodarījumu, ja vien Šis nodarījums nav paredzēts likumā, kas skaidri un precīzi definē ši nodarījuma elementus;

(5.19) - ikviens tiks uzskatīts par nevainīgu, kamēr saskaņā ar likumu nav pierādīta viņa vaina;

(5.20) - ņemot vērā starptautisko instrumentu nozīmīgo ieguldījumu cilvēka tiesību jomā likuma spēka nodrošināšanā nacionālajā līmeni, dalībvalstis apstiprina, ka tās izskatīs jautājumu par pievienošanos Starptautiskajam paktam par pilsonikajām un politskajām tiesībām, Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociāloajām un kultūras tiesībām un citiem būtiskiem starptautiskiem instrumentiem, ja tās to vēl nav izdarījušas;

(5.21) - lai papildinātu vietējos tiesību sargāšanas pasākumus un labāk nodrošinātu dalībvalstu starptautisko saistību ievērošanu, dalībvalsts izskatīs pievienošanos reģionālai vai globālai starptautiskai konvencijai par cilvēka tiesību aizsardzību, tādai kā Eiropas cilvēka tiesību konvencija vai Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Fakultatīvais protokols, kas nosaka atsevišķu personu tiesiskās aizsardzības procedūru starptautiskas institūcijās.

(6) Dalībvalstis deklarē, ka tautas griba, brīvi un godīgi izpausta periodisku un īstu vēlēšanu veidā, ir visu valdību varas un likumības pamatā. Dalībvalstis attiecīgi ievēros savu pilsoņu tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, vai nu tieši vai caur pārstāvjiem, kas brīvi viņu izvēlēti godīgu vēlēšanu ceļā. Tās apzinās savu pienākumu saskaņā ar saviem likumiem, savām starptautiskajām cilvēka tiesību saistībām un saviem starptautiskajiem pienākumiem, aizstāvēt un aizsargāt saskaņā ar tautas gribu brīvi iedibināto demokrātisko kārtību pret tādu personu, grupu vai organizāciju darbību, kas saistītas ar vai arī atsakās noliegt terorismu vai vardarbību, kas virzīts uz šis kārtības gāšanu vai citas dalībvalsts Šādas kārtības gāšanu.

(7) Lai nodrošinātu, ka tautas griba kalpo par valdības varas pamatu, dalībvalstis

(7.1) - noturēs brīvas vēlēšanas saprātīgos laika intervālos kā noteikts likumā;

(7.2) - pieļaus, ka vismaz vienas nacionālā likumdošanas orgāna palātas vietas tiks aizpildītas brīvu tautas vēlēšanu sacensības ceļā;

(7.3) garantēs vienlīdzīgas un universālas vēlēšanu tiesības pieaugušajiem pilsoņiem;

(7.4) - nodrošinās, lai balsošana notiktu aizklāti vai līdzvērtīgā brīvas balsošanas veidā un lai balsu skaitīšana un paziņojumi būtu godīgi, nododot atklātībai oficiālos rezultātus;

(7.5) - ieveros pilsoņu tiesības bez diskriminācijas, individuāli vai kā politiskas partijas vai organizācijas pārstāvjiem tiekties pēc oficiāliem vai politiskiem posteņiem;

(7.6) - ievēros indivīdu un grupu tiesības pilnīgi brīvi veidot politiskās partijas vai citas politiskas organizācijas un nodrošinās šādām politiskām partijām un organizācijām nepieciešamās juridiskās garantijas, lai iedrošinātu tās sacensties savā starpā pamatojoties uz vienlīdzību likuma un varas iestāžu priekšā;

(7.7) - nodrošinās, lai likums un valsts politika pieļautu politisku kampaņu norisi godīgā un brīvā atmosfērā, kurā ne administratīva darbība, ne vardarbība vai iebiedēšana neliktu šķēršļus partijām un kandidātiem brīvi izteikt savu viedokli un demonstrēt kvalifikāciju, un neatturētu vēlētājus no iepazīšanās ar tiem, to apspriešanas un savas balss nodošanas nebaidoties no soda;

(7.8) - nodrošinās, lai bez diskriminācijas visiem politiskajiem grupējumiem un indivīdiem, kas vēlas piedalīties vēlēšanu procesā nebūtu nekādu juridisku vai administratīvu šķēršļu netraucētai pieejai mēdijiem;

(7.9) - nodrošinās, ka kandidāti, kas ieguvuši likumā pieprasīto nepieciešamo balsu skaitu pienācīgi stātos attiecīgajā amatā un varētu palikt šajā amatā līdz viņu pilnvaru laiks beidzies vai arī tiek izbeigts likumā noteiktā kārtībā saskaņā ar demokrātiskām parlamentārām un konstitucionālām procedūrām.

(8) Dalībvalstis uzskata, ka gan ārvalstu, gan vietējo novērotāju klātbūtne var uzlabot vēlēšanu procesu valstis, kur notiek vēlēšanas. Tādēļ tās uzaicina novērotājus no jebkuras citas EDSA dalībvalsts un jebkādām piemerotām privātām institūcijām un organizācijām, kas to varētu vēlēties, novērot nacionālo vēlēšanu gaitu likuma atļautajā apjomā. Tās arī centīsies atvieglot līdzīgu pieeju zemāka līmeņa vēlēšanu procesiem. Šādi novērotāji uzņemsies neiejaukties vēlēšanu procesā.

II

(9) Dalībvalstis apstiprina, ka

(9.1) - ikvienam būs tiesības uz vārda brīvību, ieskaitot tiesības uz komunikāciju. Šis tiesības ietver uzskatu brīvību un informācijas un ideju saņemšanu un apmaiņu bez valsts varas iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. Šis tiesības var būt pakļautas tikai ierobežojumiem, kas paredzēti likumā un atbilst starptautiskiem standartiem. Tai skaitā netiks noteikti nekādi ierobežojumi pieejai jebkāda veida dokumentu pavairošanas līdzekļiem un to lietošanai, vienlaicīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības;

(9.2) - ikvienam būs miermīlīgas pulcēšanās un demonstrācijas tiesības. Jebkādi ierobežojumi, kas varētu tikt attiecināti uz §šo tiesību īstenošanu, tiks paredzēti likumā un būs atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

(9.3) - tiks garantētas asociācijas tiesības. Tiks garantētas tiesības veidot, atbilstoši vispārējām arodbiedrību tiesībām noteikt biedrības biedrus, un brīvi iestādes arodbiedrībās. Šīs tiesības izslēdz jebkādu iepriekšēju kontroli. Strādnieku asociācijas brīvība, ieskaitot streika brīvību, tiks garantēta ar likumā minētajiem un starptautiskajiem standartiem atbilstošajiem ierobežojumiem;

(9.4) - ikvienam būs domas, apziņas un reliģijas brīvība. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt reliģiju vai ticību un brīvību paust savu reliģiju vai ticību individuāli vai kopā ar citiem, publiski vai privāti, kalpojot, mācot, izpildot un vērojot reliģiozus rituālus. Šo tiesību īstenošana var būt pakļauta tikai likumā paredzētiem un starptautiskiem standartiem atbilstošiem ierobežojumiem;

(9.5) - tās ievēros ikviena tiesības atstāt jebkuru valsti, ieskaitot viņa paša, un atgriezties savā valstī saskaņā ar valsts starptautiskajām saistībām un EDSA saistībām. Šo tiesību ierobežojumiem ir ļoti retu izņēmumu raksturs, tie tiks uzskatīti par nepieciešamiem tikai konkrētas sabiedriskas vajadzības gadījumos, ja tiem ir likumīgs mērķis un tie proporcionāli atbilst šim mērķim un netiks patvaļīgi vai ļaunprātīgi pielietoti;

(9.6) - ikvienam ir tiesības miermīlīgi izmantot savu īpašumu vai nu vienatnē vai kopā ar citiem. Nevienam viņa īpašums nevar tikt atņemts, izņemot gadījumus, kad tas ir valsts interes5s, un atbilstoši likumā paredzētajiem un starptautiskajām saistībām atbilstošajiem nosacījumiem.

(10) Apstiprinot savu apņemšanos efektīvi nodrošināt indivīda tiesības zināt un darboties saskaņā ar cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām un individuāli vai kopā ar citiem dot aktīvu ieguldījumu to veicināšanā un aizsardzībā, dalībvalstis pauž savu apņemšanos

(10.1) - cienīt ikviena tiesības individuāli vai kopā ar citiem meklēt, saņemt un brīvi dalīties uzskatos un informācijā par cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, ieskaitot tiesības izplatīt un publicēt šādus uzskatus un informāciju;

(10.2) - cienīt ikviena tiesības individuāli vai kopā ar citiem pētīt un apspriest cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošanu, izvirzīt un apspriest idejas uzlabotai cilvēka tiesību aizsardzībai un labākiem līdzekļiem to atbilsfibas nodrošināšanai starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

(10.3) - nodrošināt, ka indivīdiem tiek atļauts īstenot asociācijas tiesības, ieskaitot tiesības izveidot, iestāties un efektīvi piedalīties ārpusvaldības organizācijās, kas tiecas veicināt un aizsargāt cilvēka tiesības un pamatbrīvības, ieskaitot arodbiedrības un cilvēktiesību ievērošanas novērošanas grupas;

(10.4) - atļaut šādu grupu un organizāciju biediem neierobežotu pieeju un komunikāciju ar līdzīgiem veidojumiem gan savā valstī, gan ārpus tās un starptautiskām organizācijām, iesaistīties apmaiņās, kontaktos un sadarbībā ar šādām grupām un organizācijām un lūgt, saņemt un izmantot cilvēka tiesību un pamatbrīvību veicināšanai un aizsardzībai brīvprātīgus finansiālus ieguldījumus no vietējiem un starptautiskiem avotiem kā tas paredzēts likumā.

(11) Tālāk dalībvalstis pariņķo, ka gadījumos, kad tiek apgalvots, ka notikusi cilvēka tiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, pieejamie efektīvie tiesību sargāšanas līdzekļi ietver

(11.1) - indivīda tiesības griezties pēc adekvātas juridiskas palīdzības un saņemt to;

(11.2) - indivīda tiesības meklēt un saņemt palīdzību no citiem, aizstāvot cilvēka tiesības un pamatbrīvības, un palīdzēt citiem cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizstāvēšanā;

(11.3) - indivīdu vai viņu vārdā darbojošos grupu tiesības sazināties ar starptautiskiem orgāniem, kuru kompetence ir pieņemt un izskatīt informāciju, kas saistīta ar apgalvojumiem par cilvēka tiesību pārkāpumiem.

(12) Vēlēdamies nodrošināt lielāku atklātību, īstenojot saistības, ko tās uzņēmušās Vīnes noslēguma dokumenta EDSA cilvēka faktora nodaļā, dalībvalstis nolemj akceptēt kā uzticību stiprinošu pasākumu, dalībvalstu sūtītu novērotāju, ārpusvaldības organizāciju pārstāvju un citu ieinteresēto personu klātbūtni pirmstiesas procesos kā tas paredzēts nacionālajā likumdošanā un starptautiskajās tiesībās; tātad procesi var notikt slēgti (in camera) tikai likumā paredzētajos apstākļos un atbilstoši starptautiskajām saistībām un starptautiskajām tiesībām.

(13) Dalībvalstis nolemj veltīt īpašu uzmanību bērna tiesību atzīšanai, viņa civilajām tiesībām un individuālajām brīvībām, viņa ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un viņa tiesībām uz īpašu aizsardzību pret visa veida vardarbību un ekspluatāciju. Tās izskatīs jautājumu par pievienošanos, ja tās vēl nav to izdarījušas, Bērna tiesību konvencijai, kas tika nodota valstu parakstīšanai 1990. gada 26. janvāri. Savās vietējās likumdošanās tās atzīst bērna tiesības kā nosaka starptautiskās vienošanās, kurās valstis ir iesaistītās puses.

(14) Dalībvalstis vienojas, ka savās valstis jāveicina apstākļu radīšana citu dalībvalstu studentu un praktikantu, ieskaitot profesionālo un tehnisko kursu apmeklētājus, apmācībai. Tās arī vienojas par savu valstu jauniešu ceļojumu veicināšanu ar mērķi iegūt izglītību citās dalībvalstis un šajā sakarā veicināt, ja tas nepieciešams, divpusējo un daudzpusējo līgumu noslēgšanu starp to atbilstošajām valdības institūcijām, organizācijām un izglītības iestādēm.

(15) Dalībvalstis darbosies tādā veidā, lai atvieglinātu notiesāto personu pārsūtīšanu un iedrošinātu tās dalībvalstis, kas nav 1983. gada 21. novembrī Strasbūrā parakstītajā Notiesāto personu pārsūtīšanas konvencijā iesaistītās puses, izskatīt pievienošanos šai konvencijai.

(16) Dalībvalstis

(16.1) - apstiprina apņemšanos aizliegt spīdzināšanu un cita veida cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, veikt efektīvus likumdošanas, administratīvus, tiesiskus un citus pasākumus, lai izvairītos no tādiem gadījumiem un sodītu par tiem, aizsargāt personas no psihiatriskas vai cita veida medicīniskas apstrādes, kas pārkāpj cilvēka tiesības un pamatbrīvības un veikt efektīvus pasākumus, lai izvairītos no tādiem gadījumiem un sodītu par tiem;

(16.2) - gatavojas steidzamā kārtā izskatīt pievienošanos konvencijai pret spīdzināšanu un cita veida cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ja tās vēl nav to izdarījušas, un Komitejas pret spīdzināšanu kompetences atzīšanu saskaņā ar Konvencijas 21. un 22. paragrāfu, un nosacījumu atcelšanu attiecībā uz Komitejas kompetenci saskaņā ar 20. paragrāfu;

(16.3) - uzsver, ka nekādi izņēmuma apstākļi, ne kara stāvoklis vai kara draudi, ne iekšēja politiska nestabilitāte vai jebkāds cits ārkārtējs stāvoklis, nevar kalpot par attaisnojumu spīdzināšanai;

(16.4) - nodrošinās, lai apmācība un informācija par spīdzināšanas aizliegšanu, pilnībā tiktu iekļauta civilo vai militāro tiesību sargāšanas orgānu, medicīnas darbinieku, valsts kalpotāju un citu personu, kas varētu būt iesaistītas personu turēšanā apcietinājumā, nopratināšanā vai saskarē ar personām, kas pakļautas jebkāda veida arestam, aizturēšanai vai ieslodzījumam, apmācībā;

(16.5) - sistemātiski pārskatīs nopratināšanas noteikumus, instrukcijas, metodes un praksi, kā arī apcietinājuma apstākļus un izturēšanos pret personām, kas pakļautas jebkāda veida arestam, aizturēšanai vai ieslodzījumam jebkurā to jurisdikcijā esošā teritorijā, lai nepieļautu nekādus spīdzināšanas gadījumus;

(16.6) - prioritārā kārtā pieņems izskatīšanai un attiecīgi rīkosies, saskaņā ar pasākumiem un procedūrām efektīvai saistību īstenošanai attiecībā uz EDSA cilvēka faktoru, jebkādus spīdzināšanas gadījumus un citu necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, par ko tām paziņots caur oficiāliem kanāliem vai no jebkura cita uzticama informācijas avota;

(16.7) - darbosies ar izpratni, ka katra indivīda, kas pakļauts jebkāda veida spīdzināšanai un cita veida necilvēcīgām vai pazemojošām darbībām vai sodam, dzīvības un drošības saglabāšana un garantēšana, būs vienīgais kritērijs steidzamības un prioritātes noteikšanā attiecīgi labojot stāvokli, un tāpēc jebkādu spīdzināšanas un cita veida necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodīšanas gadījumu izskatīšana jebkura cita starptautiska orgāna vai mehānisma ietvaros nevar kalpot par attaisnojumu, lai izvairītos no gadījuma izskatīšanas un attiecīgu darbību veikšanas atbilstoši saskaņotajiem pasākumiem un procedūrām efektīvai saistību īstenošanai attiecībā uz EDSA cilvēka faktoru.

(17) Dalībvalstis

(17.1) - atceras Vīnes noslēguma dokumentā pieņemtās saistības paturēt jautājumu par augstāko soda mēru izskatīšanā un sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām;

(17.2) - šajā kontekstā atceras 1989. gada 15. decembri Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas pieņemto Otro fakultatīvo protokolu Starptautiskajam paktam par pilsonikajām un politskajām tiesībām, kura mērķis ir nāvessoda atcelšana;

(17.3) - atzīmē ierobežojumus un nosacījumus attiecībā uz nāvessoda piemērošanu, ko starptautiskā sabiedrība pieņēma ar Starptautiskā pakta par pilsonikajām un politskajām tiesībām 6. pantu;

(17.4) - atzīmē Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sestā protokola nosacījumus attiecībā uz augstākā soda mēra atcelšanu;

(17.5) - atzīmē nesenos vairāku dalībvalstu veiktos pasākumus augstākā soda mēra atcelšanā;

(17.6) - atzīmē vairāku ārpusvaldības organizāciju darbību jautājumā par nāvessodu;

(17.7) - apmainīsies ar informāciju Konferences par cilvēka faktoru ietvaros jautājumā par nāvessoda atcelšanu un paturēs šo jautājumu izskatīšanā;

(17.8) - padarīs informāciju par nāvessoda piemērošanu publiski pieejamu.

(18) Dalībvalstis

(18.1) - atzīst, ka Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisija atzinusi, ka ikvienam ir tiesības uz iebildumiem pret karadienestu personīgās pārliecības dēļ;

(18.2) - atzīmē nesenos vairāku dalībvalstu veiktos pasākumus, lai pieļautu atbrīvošanu no obligātā karadienesta personīgās pārliecības dēļ;

(18.3) - atzīmē vairāku ārpusvaldības organizāciju darbību jautājumā par iebildumiem pret obligāto karadienestu personīgās pārliecības dēļ;

(18.4) - vienojas, tur kur tas vēl nav izdarīts, izskatīt dažādas alternatīvā dienesta formas, kas būtu savienojamas ar personīgās pārliecības iebildumu pamatojumu, §šis alternatīvā dienesta formas principā nav saistītas ar dienestu kara daļās vai ir tīri civila rakstura, tās būs sabiedriski noderīgas un tām nebūs soda rakstura;

(18.5) - padarīs informāciju par šo jautājumu publiski pieejamu.

(18.6) - cilvēka faktora konferences ietvaros izskatīs atbilstošos jautājumus saistība ar izņēmuma gadījumiem obligātā karadienesta sakarā, kur tas eksistē, personām, kas atsakās dienēt pārliecības dēļ, kā arī apmainīsies ar informāciju par šiem jautājumiem.

(19) Dalībvalstis no jauna apliecina ka brīvāka kustība un kontakti starp to iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīgi cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizstāvībā. Tās nodrošinās, ka to politika attiecībā uz iebraukšanu šajās valstīs būs pilnībā saskaņota ar Noslēguma dokumenta, Madrides noslēguma dokumenta un Vīnes noslēguma dokumenta atbilstošajiem nosacījumiem. Apliecinot savu apņemšanos neatkāpties no saistībām, kas ietvertas EDSA dokumentos, tās uzņemas pilnībā ieviest un uzlabot patreizējās saistības humāno kontaktu jomā, ieskaitot divpusējā un daudzpusējā ceļā. Šajā kontekstā tās:

(19.1) centīsies ieviest procedūras iebraukšanai savā teritorijā, ieskaitot vīzu un pasu izsniegšanu un muitas kontroli, pēc labākās sirdsapziņas un bez neattaisnotas kavēšanās. Kur nepieciešams tās saīsinās gaidīšanas laiku lēmumu pieņemšanai par vizu izsniegšanu, kā arī vienkāršos procedūru un samazinās administratīvās prasības vīzu pieprasījumiem.

(19.2) strādājot ar vīzu pieteikumiem, tās nodrošinās, ka tie tiek apstrādāti pēc iespējas ātri, lai inter alia pienācīgi ņemtu vērā nozīmīgus ģimenes, personiskos vai profesionālos apsvērumus, īpaši steidzīgos, humanitāras dabas gadījumos.

(19.3) ierosinās, kur tas nepieciešams, samazināt maksu par vizu izsniegšanu līdz zemākajam iespējamam līmenim.

(20) Atbilstošās dalībvalstis konsultēsies un pēc atbilstības sadarbosies, risinot problēmas, kas varētu rasties personu pastiprinātas pārvietošanās rezultātā.

(21) Dalībvalstis iesaka nākamās EDSA Helsinku procesa turpinājuma tikšanās laikā noturēt konsulāro jautājumu ekspertu tikšanos.

(22) Dalībvalstis no jauna apliecina, ka migrantu strādnieku veicināšana un aizstāvēšana arī ir cilvēka faktora sastāvdaļa. Šajā kontekstā tās:

(22.1) - piekrīt, ka migrantu strādnieku tiesību veicināšana un aizstāvība ir visu dalībvalstu rūpes un kā tādas tās ir jāskata EDSA ietvaros;

(22.2) - no jauna apliecina savu apņemšanos pilnībā ieviest vietējā likumdošanā migrantu strādnieku tiesības, ko nosaka tie starptautiskie līgumi, kuriem tās pievienojušās;

(22.3) - apsvērs iespēju turpmākajos starptautisko tiesību dokumentos, kas skar migrantu strādniekus, ņemt vērā, ka šis jautājums ir svarīgs visām valstīm;

(22.4) - izsaka savu gatavību pārbaudīt nākamajās EDSA tikšanās laikā tālāku migrantu strādnieku un viņu ģimeņu tiesību aizstāvību.

(23) Dalībvalstis apstiprina savu Vīnes noslēguma dokumentā izteikto pārliecību, ka ekonomisko. sociālo un kultūras tiesību kā arī civilo un politisko tiesību atbalstīšanai ir ārkārtīgi liela nozīme cilvēka cieņas nodrošināšanā un katra indivīda likumīgo centienu sasniegšanā. Tās arī apstiprina savu Bonnas Eiropas ekonomiskas sadarbības konferences dokumentā pausto apņemšanos veicināt sociālo taisnīgumu un uzlabot dzīves un darba apstākļus. Kontekstā savu centienu turpināšanai ar visiem atbilstošajiem līdzekļiem, pakāpeniski sasniegt pilnīgu ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību realizāciju, tās pievērsīs īpašu uzmanību nodarbinātības, dzīvokļu, sociālās nodrošināšanas, veselības, izglītības un kultūras problēmām.

(24) Dalībvalstis nodrošinās, ka augstāk minēto cilvēka tiesību un pamatbrīvību īstenošana netiks pakļauta nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas paredzēti likumā un atbilst viņu saistībām attiecībā uz starptautiskajām tiesībām, it sevišķi Starptautiskajam paktam par pilsonisikajām un politiskajām tiesībām un viņu starptautiskajām saistībām, tai skaitā Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai. Šiem ierobežojumiem ir izņēmuma raksturs. Dalībvalstis nodrošinās, lai šie ierobežojumi netiktu pielietoti ļaunprātīgi vai patvaļīgi, bet tā, lai tiktu nodrošināta efektīva šo tiesību īstenošana.

Jebkuram tiesību vai brīvību ierobežojumam demokrātiskā sabiedrībā jābūt saistītam ar vienu no pielietojamā likuma mērķiem un stingri proporcionālam §šā likuma mērķim.

(25) Dalībvalstis apstiprina, ka jebkura atkāpšanās no saistībām, kas attiecas uz cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām ārkārtēja stāvokļa laikā nedrīkst pārsniegt robežu, ko nosaka starptautiskās tiesības, tai skaitā attiecīgie starptautiskie instrumenti, kas tās saista, it sevišķi attiecībā uz tiesībām no kurām nevar būt atkāpšanās. Tās arī apstiprina, ka

(25.1) - pasākumi, kas atkāpjas no tādām saistībām var tikt veikti tikai stingri atbilstoši šajos instrumentos noteiktajām procesuālajām prasībām;

(25.2) - ārkārtējā stāvokļa ieviešana oficiāli jāpaziņo publiski un saskaņā ar likumā minētajiem nosacījumiem;

(25.3) - pasākumi, kas ietver sevi atkāpšanos no saistībām, tiks stingri ierobežoti atkarībā no situācijas kritiskuma;

(25.4) - šie pasākumi nebūs diskriminējoši, pamatojoties tikai uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģiju, sociālo izcelšanos vai piederību minoritātei.

III

(26) Dalībvalstis atzīst, ka dzīvotspējīga demokrātija kā neatņemama sastāvdaļa ir atkarīga no demokrātisku vērtību un prakses nacionālās drīves kā arī plaša demokrātisko institūciju loka. Tāpēc tās veicinās, atvieglos un, ja nepieciešams, atbalstīs praktiskus sadarbības centienus un informācijas, ideju un pieredzes apmaiņu savā starpā un tiešu kontaktu un sadarbības veidā starp indivīdiem, grupām un organizācijām jomās, kas ietver sekojošās:

- konstitucionālās tiesības, reformas un attīstība,

- vēlēšanu likumdošana, administrācija un novērošana,

- tiesu un tiesisko sistēmu izveidošana un pārvalde,

- objektīva un efektīva valsts dienesta izveide, kurā darbā pieņemšana un paaugstināšana balstītos uz nopelniem,

- likumu īstenošana,

- vietējā pārvalde un decentralizācija,

- pieeja informācijai un konfidencialitātes nodrošināšana,

- attīstošās politiskās partijas un to loma plurālistiskās sabiedrībās,

- kooperatīvā kustība,

- citu formu brīvo asociāciju un sabiedrisko interešu grupu attīstīšana,

- žurnālistika, neatkarīgie mediji, intelektuālā un kultūras dzīve,

- demokrātisko vērtību un mācību iestāžu institūciju un prakses pasniegšana, un brīvas izziņas atmosfēras veicināšana.

Šādi centieni varētu aptvert EDSA cilvēka faktora ietvaros iekļauto sadarbības spektru, ieskaitot apmācību, informācijas, grāmatu un mācību materiālu apmaiņu, sadarbības programmas un projektus, akadēmiskas un profesionālas apmaiņas un konferences, stipendijas, subsīdijas pētījumiem, ekspertu slēdzienu un konsultāciju nodrošināšanu, biznesa un zinātniskos kontaktus un programmas.

(27) Dalībvalstis arī atvieglos neatkarīgu nacionālo institūciju izveidošanu un nostiprināšanu cilvēktiesību un likuma varas nodrošināšanas jomā, kas varētu arī kalpot kā koordinācijas un sadarbības centri starp §āda veida institūcijām dalībvalstīs. Tās ierosina sadarbības veicināšanu dalībvalstu parlamentāriešu starpā, ieskaitot pastāvošās starpparlamentārās asociācijas un, cita starpā, kopējās komisijas, televīzijas debates ar parlamentāriešu piedalīšanos, tikšanās un apaļā galda diskusijas. Tās arī iedrošinās pastāvošās institūcijas, tādas kā Apvienoto Nāciju sistēmas organizācijas un Eiropas Padomi, turpināt un paplašināt šajā jomā aizsākto darbu.

(28) Dalībvalstis atzīst Eiropas Padomes nozīmīgo pieredzi cilvēka tiesību un pamatbrīvību jomā un vienojas par turpmāko veidu un līdzekļu izskatīšanu, kas lautu Eiropas Padomei dot savu ieguldījumu EDSA cilvēka faktorā. Tās vienojas, ka šī ieguldījuma raksturu varētu turpmāk analizēt kādā no nākamajiem EDSA forumiem.

(29) Dalībvalstis izskatīs ideju par ekspertu tikšanās vai semināra rīkošanu, lai izskatītu un apspriestu sadarbības pasākumus, kas paredzēti dzīvotspējīgu demokrātisko institūciju veicināšanai un saglabāšanai dalībvalstīs, ieskaitot salīdzinošus likumdošanas pētījumus dalībvalstīs cilvēka tiesību un pamatbrīvību jomā, cita starpā, izmantojot Eiropas Padomes iegūto pieredzi šajā ziņā un Komisijas "Demokrātija caur likumu" darbību.

IV

(30) Dalībvalstis atzīst, ka jautājumi, kas skar nacionālās minoritātes, var tikt sekmīgi atrisināti tikai demokrātiskos politiskajos apstākļos, kas balstīti uz likuma varu ar funkcionējošu neatkarīgu tiesisko sistēmu, šie apstākļi garantē pilnīgu cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošanu, vienlīdzīgas tiesības un statusu visiem pilsoņiem, visu viņu likumīgo interešu un centienu brīvu izpausmi, politisko plurālismu, sociālo iecietību un tiesisko normu izpildi, kas efektīvi aizkavē valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Tās arī atzīst ārpusvaldības organizāciju, tai skaitā politisko partiju, arodbiedrību, cilvēktiesību organizāciju un reliģisko grupu nozīmīgo lomu tolerances, kultūras daudzveidības un nacionālo minoritāšu jautājumu risināšanas veicināSan2L

Turpinājumā tās apstiprina, ka cieņa pret nacionālajām minoritātēm piederošu personu tiesībām, kā vispāratzīto cilvēka tiesību daļu, ir būtisks miera,^ taisnīguma, stabilitātes un demokrātijas faktors dalībvalstis.

(31) Nacionālajām minoritātēm piederošajām personām ir tiesības efektīvi un pilnībā īstenot savas cilvēku tiesības un pamatbrīvības bez jebkādas diskriminācijas un pilnīgas vienlīdzības apstākļos likuma priekša.

Dalībvalstis veiks, ja nepieciešams, noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu nacionālajām minoritātēm piederošo personu pilnīgu vienlīdzību ar citiem pilsoņiem cilvēka tiesību un pamatbrīvību īstenošanā.

(32) Piederība nacionālajai minoritātei ir personīgās izvēles jautājums un šādai izvēlei nav jārada nekāda veida nelabvēlīga situācija.

Nacionālajām minoritātēm piederošajām personām ir tiesības brīvi paust, saglabāt un attīstīt savu etnisko, kultūras, valodas un reliģisko identitāti un uzturēt un attīstīt savu kultūru visos aspektos, nebaidoties no mēģinājumiem tikt asimilētām pret pašu gribu. Tai skaitā tām ir tiesības:

(32.1) - brīvi lietot savu mātes valodu gan privātajā gan sabiedriskajā dzīvē;

(32.2) - izveidot un uzturēt savas izglītības, kultūras un reliģiskās institūcijas, organizācijas un asociācijas, kas var meklēt brīvprātīgus finansiālus un cita veida ieguldījumus, kā arī valsts atbalstu, saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(32.3) - sludināt un piekopt savu reliģiju, ieskaitot reliģisko materiālu iegūšanu, atrašanos īpašumā un izmantošanu, un veikt reliģiski izglītojošas darbības savā mātes valodā;

(32.4) - dibināt un uzturēt netraucētus kontaktus savā starpā gan savā valstī gan arī pāri robežām ar citu valstu pilsoņiem, ar kuriem tiem ir kopīga etniskā vai nacionālā izcelšanās, kultūras mantojums vai reliģiskā ticība;

(32.5) - izplatīt, iegūt un apmainīties ar informāciju savā mātes valodā;

(32.6) - dibināt un uzturēt organizācijas vai asociācijas savā valstī un piedalīties staq)tautiskās ārpusvaldības organizācijās.

Nacionālajām minoritātēm piederošās personas var īstenot savas tiesības individuāli vai kopā ar citiem savas grupas locekļiem. Nacionālajai minoritātei piederošai personai atkarībā no tā vai tā izmanto vai neizmanto jebkuras no šīm tiesībām nevar rasties nekāda nelabvēlīga situācija.

(33) Dalībvalstis aizsargās nacionālo minoritāšu etnisko, kultūras, valodas un reliģisko identitāti savā teritorijā un radis apstākļus šīs identitātes veicināšanai. Tās veiks attiecīgos pasākumus šāda mērķa Īstenošanai pēc attiecīgām konsultācijām, iekaitot kontaktēšanos ar šo minoritāšu organizācijām vai asociācijām, saskaņā ar katras valsts lēmumu pieņemšanas procedūru

Jebkuri šādi pasākumi atbildis vienlīdzības un anti-diskriminācijas principiem attiecībā uz citiem iesaistītās dalībvalsts pilsoņiem.

(34) Dalībvalstis centīsies nodrošināt, lai nacionālajām minoritātēm piederošajām personām, neatkarīgi no nepieciešamības mācīties attiecīgās valsts oficiālo valodu vai valodas, būtu pienācīgas iespējas mācīties savu dzimto valodu vai savā dzimtajā valodā, kā arī kad vien iespējams un nepieciešams, lietot to valsts iestādēs saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

Mācību iestāžu vēstures un kultūras mācīšanas kontekstā tās arī ņems vērā nacionālo minoritāšu vēsturi un kultūru.

(35) Dalībvalstis cienīs nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesības efektīvi piedalīties valsts lietās, ieskaitot piedalīšanos lietās, kas skar minoritāšu identitātes aizsardzību un veicināšanu.

Dalībvalstis atzīmē centienus apstākļu radīšanā noteiktu nacionālo minoritāšu etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes veicināšanai, saskaņā ar attiecīgās valsts politiku, kā vienu no iespējamajiem līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai, izveidojot attiecīgus vietējos vai autonomos pārvaldes orgānus atbilstoši specifiskajiem šo minoritāšu vēsturiskajiem vai teritoriālajiem apstākļiem.

(36) Dalībvalstis atzīst savstarpējas konstruktīvas sadarbības paplašināšanas īpašo nozīmi nacionālo minoritāšu jautājumos. Šāda sadarbība veicinātu savstarpējo sapratni un uzticību, draudzīgas un labas kaimiņattiecības, starptautisku mieru, drošību un taisnīgumu.

Katra dalībvalsts veicinās savstarpējas cieņas, sapratnes, sadarbības un solidaritātes atmosfēru visu savā teritorijā dzīvojošo cilvēku starpā, neatkarīgi no to etniskās vai nacionālās izcelšanās vai reliģijas un veicinās problēmu risināšanu dialoga veidā, kas balstīts uz likuma varas principiem.

(37) Nevienu no šim saistībām nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības iesaistīties vai veikt jebkādu darbību pretēji Apvienoto Nāciju Hartas mērķiem un principiem vai citām saistībām starptautisko tiesību sakarā vai Noslēguma Akta nosacījumiem, ieskaitot valstu teritoriālās integritātes principu.

(38) Dalībvalstis, savos centienos aizsargāt un atbalstīt nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesības, pilnībā ievēros savas apņemšanās saskaņā ar pastāvošajām cilvēktiesību konvencijām un citiem būtiskiem starptautiskiem instrumentiem un izskatīs pievienošanos attiecīgām konvencijām, ja tās vēl nav to izdarījušas, ieskaitot tās, kas nodrošina indivīdiem sūdzības tiesības.

(39) Dalībvalstis cieši sadarbosies starptautiskajās organizācijās. kurās tās ir locekles, ieskaitot Apvienotās Nācijas un attiecīgos gadījumos Eiropas Padomi. paturot prātā viņu veicamo darbu nacionālo minoritāšu jautājumos.

Tās izskatīs ekspertu tikšanās sasaukšanu vispusīgai nacionālo minoritāšu jautājuma apspriešanai.

(40) Dalībvalstis skaidri un neapšaubāmi nosoda totalitārismu, rasu un etnisko naidu, antisemītismu, ksenofobiju un pret jebkuru vērstu diskrimināciju kā arī vajāšanu reliģisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ. Šajā kontekstā tās arī atzīst romu (čigānu) īpašās problēmas.

Tās deklarē stingru apņemšanos aktivizēt savu darbību šo parādību apkarošanā visos to veidos, un tāpēc

(40.1) - veiks efektīvus pasākumus, ieskaitot, saskaņā ar savu konstitucionālo sistēmu un starptautiskajām saistībām, tādu likumu pieņemšanu kādi varētu būt nepieciešami, lai nodrošinātu aizsardzību pret jebkādām darbībām, kas ietver kūdīšanu uz vardarbību pret personām vai grupām, balstoties uz nacionālo, rasu, etnisko vai reliģisko diskrimināciju, naidīgumu vai naidu, ieskaitot antisemītismu;

(40.2) apņemsies veikt piemērotus un atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu personas vai grupas, kas varētu būt pakļautas draudiem vai diskriminācijai, naidīguma vai vardarbības aktiem, viņu rasu, etniskās, kultūras, valodas vai reliģiskās identitātes dēļ, un aizsargāt viņu īpašumu;

(40.3) - veiks efektīvus pasākumus saskaņā ar savām konstitucionālajām sistēmām nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, lai veicinātu sapratni un iecietību, it sevišķi izglītības, kultūras un informācijas jomās;

(40.4) - centīsies nodrošināt lai izglītībā īpaša nozīme tiktu veltīta rasu aizspriedumu un naida problēmai un cieņas attīstīšanai pret dažādām civilizācijām un kultūrām;

(40.5) - atzīs indivīda tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un centīsies atzīt, saskaņā ar nacionālo likumdošanu, ieinteresēto personu vai grupu tiesības ierosināt un uzturēt prasības pret diskriminācijas aktiem, ieskaitot rasistiskus un ksenofobijas aktus;

(40.6) - izskatīt pievienošanos, ja tās to vēl nav izdarījušas, starptautiskajiem instrumentiem, kuros tiek aplūkota diskriminācijas problēma un nodrošināt pilnīgu tur minēto saistību ievērošanu, ieskaitot saistības par periodisku ziņojumu iesniegšanu;

(40.7) - izskatīt arī to starptautisko mehānismu pieņemšanu, kas atļauj valstīm un indivīdiem iesniegt starptautiskajām organizācijām ziņojumus par diskrimināciju.

V

(41) Dalībvalstis apstiprina uzticību EDSA cilvēka faktoram un uzsver UĻ kā neatņemamas sastāvdaļas lielo nozīmi, sabalansētai pieejai Eiropas drošībai un sadarbībai. Tās vienojas, ka EDSA Konference par cilvēka faktoru un EDSA cilvēka faktora mehānisms, kas aprakstīts Vīnes Noslēguma dokumenta cilvēka faktora nodaļā ir nodemonstrējusi savu vērtību kā metodes viņu dialoga turpināšanai, sadarbībai un palīdzībai attiecīgo specifisko jautājumu risināšanā. Tās izsaka pārliecību, ka šis metodes jāturpina un jāattīsta kā EDSA augošā procesa sastāvdaļa.

(42) Dalībvalstis atzīst nepieciešamību turpmāk paaugstināt Vīnes noslēguma dokumenta EDSA cilvēka faktora nodaļas 1. līdz 4. paragrāfā aprakstīto procedūru efektivitāti un šajā nolūkā nolemj

(42.1) - nodrošināt cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā, rakstisku atbildi uz informācijas pieprasījumiem un rakstiskiem citu dalībvalstu sūtījumiem saskaņā ar 1. paragrāfu;

(42.2) - ka divpusējās tikšanās, kas paredzētas 2. paragrāfā, notiks vistuvākajā laikā, trīs nedēļu laikā no iesnieguma datuma;

(42.3) - atturēties divpusējās tikšanās laika, kas paredzēta 2. paragrāfa no situāciju un jautājumu ierosināšanas, kas nav saistītas ar tikšanās tēmu, ja vien abas puses nav par to vienojušās.

(43) Dalībvalstis izskatīja praktiskos priekšlikumus jauniem pasākumiem, lai uzlabotu saistību īstenošanu attiecībā uz EDSA cilvēka faktoru. Šajā sakara tās izskatīja piedāvājumus attiecībā uz novērotāju sūtīšanu īpašu gadījumu un situāciju izpētei, ziņotāju nozīmēšanu izmeklēšanai un atbilstošu risinājumu piedāvāšanai, EDSA Cilvēka Faktora Komitejas izveidošanu, plašāku cilvēku, organizāciju un institūciju piesaistīšanu cilvēka faktora mehānismam un turpmākiem divpusējiem un daudzpusējiem centieniem veicināt atbilstošo jautājumu risināšanu.

Tās nolemj turpmākajos atbilstošajos EDSA forumos turpināt vispusīgi apspriest §šos un citus priekšlikumus cilvēka faktora mehānisma stiprināšanai un turpmākā EDSA procesa attīstības kontekstā izskatīt jaunu atbilstošu pasākumu pieņemšanu. Tās vienojas, ka šiem pasākumiem būtu jādod ieguldījums turpmāka progresa sasniegšanā, jāveicina konfliktu novēršana un uzticība EDSA cilvēka faktora jomā.

(44) Dalībvalstu pārstāvji izsaka dziļu pateicību Dānijas tautai un valdībai par teicamo Kopenhāgenas tikšanās organizāciju un tikšanās dalībvalstu delegācijām parādīto patieso viesmīlību.

(45) Saskaņā ar Vīnes EDSA tikšanās Noslēguma Dokumenta nosacījumiem attiecībā uz EDSA Konferenci par cilvēka faktoru, trešā Konferences tikšanās notiks Maskavā no 1991. gada 10. septembra līdz 4. oktobrim.

Kopenhāgenā, 1990. gada 29. jūnijā.