Eiropas Padomes Statūti


Pieņemti 1949. gada 5. maijā, Londonā


Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Zviedrijas Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

paužot pārliecību
, ka miera nodrošināšanai, kura ir balstīta uz taisnīgumu un starptautisku sadarbību, ir vitāla nozīme cilvēku sabiedrības un civilizācijas saglabāšanā;

no jauna apstiprinot
savu uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kuras ir šo valstu tautu kopīgs mantojums un personas brīvības, politisko brīvību un tiesiskuma īstenais avots, principiem, kuri veido jebkuras īstas demokrātijas pamatu;

ticot
, ka šo ideālu saglabāšanas un tālākas īstenošanas, kā arī ekonomiskā un sociālā progresa interesēs ir nepieciešams radīt ciešākas saites starp visām līdzīgi domājošām Eiropas valstīm; uzskatot, ka šo vajadzību un savu valstu tautu skaidri izteikto vēlmju apmierināšanai ir nepieciešams nekavējoties izveidot organizāciju, kura ciešāk apvienotu Eiropas valstis,

ievērojot
visu iepriekšminēto, ir nolēmušas izveidot Eiropas padomi, kura sastāv no valdību pārstāvju komitejas un konsultatīvās asamblejas, un šim nolūkam ir pieņēmušas šādus Statūtus.

I SADAĻA
EIROPAS PADOMES MĒRĶIS

1. paragrāfs

a) Eiropas padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu.

b) Šis mērķis tiks īstenots ar Padomes institūciju palīdzību, apspriežot jautājumus, kuri skar visu locekļu intereses, noslēdzot līgumus un kopīgi darbojoties ekonomikas, sociālajā, kultūras, zinātnes, likumdošanas un administratīvajā jomā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību saglabāšanā un tālākajā īstenošanā.

c) Piedalīšanās Eiropas padomē neietekmē tās locekļu sadarbību Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, citās organizācijās vai savienībās, kuru darbībā tās piedalās.

d) Nacionālās aizsardzības jautājumi neietilpst Eiropas padomes darbības sfērā.


II SADAĻA
DALĪBA

2. paragrāfs

Eiropas padomes locekļi ir šo Statūtu dalībnieki.

3. paragrāfs

Katram Eiropas padomes loceklim ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības Padomes locekļu jurisdikcijas ietvaros, un godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas I. sadaļā formulētā mērķa īstenošanā.

4. paragrāfs

Jebkuru Eiropas valsti, kura tiek uzskatīta par spējīgu un kura vēlas izpildīt 3. paragrāfa noteikumus, Ministru komiteja var uzaicināt kļūt par Eiropas padomes locekli. Šādā veidā uzaicinātā valsts kļūst par locekli, iesniedzot tās vārdā ģenerālsekretāram dokumentu par pievienošanos šiem Statūtiem.

5. paragrāfs

a) Īpašos apstākļos Eiropas valsti, kura tiek uzskatīta par spējīgu un kura vēlas izpildīt 3. paragrāfa noteikumus, Ministru komiteja var uzaicināt kļūt par Eiropas padomes asociēto locekli.

Šādā veidā uzaicināta valsts kļūst par asociēto locekli, iesniedzot tās vārdā ģenerālsekretāram dokumentu par pievienošanos šiem Statūtiem. Asociētajam loceklim ir tiesības būt pārstāvētam tikai Konsultatīvajā asamblejā.

b) Šajos Statūtos lietotais termins "loceklis" tiek attiecināts arī uz asociēto locekli, izņemot gadījumus, kad runa ir par pārstāvību Ministru komitejā.

6. paragrāfs

Pirms uzaicinājumu nosūtīšanas saskaņā ar 4. vai 5. paragrāfu Ministru komiteja nosaka pārstāvju skaitu Konsultatīvajā asamblejā, uz kuru būs tiesīga dalībvalsts kandidāte, kā arī tās dalības maksu.

7. paragrāfs

Jebkurš Eiropas padomes loceklis var izstāties no šīs organizācijas, oficiāli paziņojot ģenerālsekretāram par savu nodomu. Šāda izstāšanās stājas spēkā tā finansu gada beigās, kurā ir iesniegts paziņojums, ja vien paziņojums ir iesniegts attiecīgā finansu gada pirmajos deviņos mēnešos. Ja paziņojums ir iesniegts finansu gada triju pēdējo mēnešu laikā, tas stājas spēkā nākamā finansu gada beigās.

8. paragrāfs

Jebkuram Eiropas padomes loceklim, kurš ir izdarījis nopietnu 3.paragrāfa noteikumu pārkāpumu, var liegt pārstāvības tiesības, un Ministru komiteja var pieprasīt tā izstāšanos saskaņā ar 7.paragrāfu. Ja tāds loceklis neizpilda šo prasību, Komiteja var pieņemt lēmumu, ka tā dalība Padomes locekļu sastāvā tiek pārtraukta no tā datuma, kuru nosaka Komiteja.

9. paragrāfs

Loceklim, kurš nav izpildījis savas finansiālās saistības, Ministru komiteja var liegt pārstāvības tiesības Komitejā un Konsultatīvajā asamblejā līdz tam laikam, kamēr šīs saistības nebūs izpildītas.


III SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

10. paragrāfs

Eiropas padomes institūcijas ir šādas:
i) Ministru komiteja;
ii) Konsultatīvā asambleja.

Abas šīs institūcijas apkalpo Eiropas padomes Sekretariāts.

11. paragrāfs

Eiropas padomes mītne atrodas Strasbūrā.

12. paragrāfs

Eiropas padomes oficiālās valodas ir angļu un franču valoda. Ministru komitejas un Konsultatīvās asamblejas procedūras noteikumi nosaka, kādos apstākļos un ar kādiem noteikumiem var lietot citas valodas.


IV SADAĻA
MINISTRU KOMITEJA

13. paragrāfs

Ministru komiteja ir institūcija, kas darbojas Eiropas padomes vārdā saskaņā ar 15. un 16.paragrāfu.

14. paragrāfs

Katram loceklim ir tiesības uz vienu pārstāvi Ministru komitejā, un katram pārstāvim ir tiesības uz vienu balsi. Pārstāvji Komitejā ir ārlietu ministri. Gadījumos, kad ārlietu ministra klātbūtne nav iespējama, vai citos gadījumos, kad tas var būt vēlams, var tikt izvirzīts tā vietas izpildītājs, kurš rīkotos ārlietu ministra vārdā un kurš, ja iespējams, būtu savas valsts valdības loceklis.

15. paragrāfs

a) Ministru komiteja pēc Konsultatīvās asamblejas rekomendācijas vai pēc savas iniciatīvas apspriež darbības, kuras ir nepieciešamas Eiropas padomes izvirzītā mērķa sasniegšanai, arī konvenciju vai līgumu slēgšanu un valdību akceptu kopīgai politikai attiecībā uz konkrētiem jautājumiem. Tās secinājumi tiek nodoti dalībvalstīm ar ģenerālsekretāra starpniecību.

b) Attiecīgos gadījumos Komitejas lēmumi var būt izteikti kā rekomendācijas dalībvalstu valdībām, un Komiteja var lūgt dalībvalstu valdības informēt to par darbībām, kuras ir veiktas sakarā ar minētajām rekomendācijām.

16. paragrāfs

Ministru komiteja attiecībā uz 24., 28., 30., 32., 33. un 35.paragrāfā minētajiem noteikumiem, kuri skar Konsultatīvās asamblejas pilnvaras, pieņem saistošus lēmumus visos jautājumos, kuri attiecas uz Eiropas padomes iekšējo organizāciju un pasākumiem. Šim nolūkam Ministru komiteja var veikt visus nepieciešamos finansiāla un administratīva rakstura pasākumus.

17. paragrāfs

Ministru komiteja var veidot konsultatīvas un tehniskas komitejas tādiem konkrētiem nolūkiem, kādus tā uzskata par vēlamiem.

18. paragrāfs

Ministru komiteja apstiprina tās procedūras noteikumus, kuri citu jautājumu starpā nosaka arī:
i) kvorumu;
ii) prezidenta iecelšanas veidu un viņa pilnvaru termiņu;
iii) darba kārtībā iekļaujamo jautājumu pieņemšanas procedūru, arī rezolūciju projektu iesniegšanu;
iv) nepieciešamos paziņojumus attiecībā uz vietas izpildītāju izvirzīšanu saskaņā ar 14. paragrāfu.

19. paragrāfs

Katras Konsultatīvās asamblejas laikā Ministru komiteja iesniedz tai ziņojumus par savu darbību, papildinot tos ar atbilstošu dokumentāciju.

20. paragrāfs

a) Ministru komitejas rezolūcijām attiecībā uz šādiem svarīgiem jautājumiem:
i) 15.paragrāfa b) punktā minētās rekomendācijas;
ii) 19.paragrāfā minētie jautājumi;
iii) 21.paragrāfa a i un b punktā minētie jautājumi;
iv) 33.paragrāfā minētie jautājumi;
v) 1.paragrāfa d punkta, 7., 15., 20. un 22.paragrāfa grozījumiem;
vi) jebkuri citi jautājumi, kurus izlemj Komiteja, pieņemot rezolūciju, kā tas norādīts zemāk minētajā d punktā, jābūt pieņemtām vienbalsīgi - ņemot vērā to svarīgumu, tām nepieciešams visu balsošanā piedalījušos pārstāvju vienbalsīgs akcepts un Komitejā esošo valstu pārstāvju vairākuma klātbūtne.

b) Lēmumus jautājumos, kuri attiecas uz procedūras noteikumiem vai finansiālām un administratīvām lietām, var pieņemt ar Komitejā esošo valstu pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu.

c) Lai pieņemtu Komitejas rezolūcijas, kuras attiecas uz 4. un 5.paragrāfa minētajiem jautājumiem, nepieciešams divu trešdaļu Komitejā esošo valstu pārstāvju akcepts.

d) Visu pārējo Komitejas rezolūciju pieņemšanai, ieskaitot budžeta, procedūras noteikumu un finansiālu un administratīvu noteikumu apstiprināšanu, šo Statūtu paragrāfu grozījumus, izņemot tos, kas minēti šā paragāfa a v punktā, kā arī šaubu gadījumā izlemjot, kurš no attiecīgā paragrāfa punktiem ir piemērojams, nepieciešams divu trešdaļu balsošanā piedalījušos pārstāvju akcepts un Komitejā esošo valstu pārstāvju vairākuma klātbūtne.

21. paragrāfs

a) Ja vien Komiteja nenolemj citādi, Ministru komitejas sēdes tiek rīkotas:
i) aiz slēgtām durvīm un
ii) Padomes mītnē.

b) Komiteja nosaka, kāda informācija tiek publicēta attiecībā uz slēgto sēžu lēmumiem un diskusijām.

c) Komitejas sēdes rīko pirms katras Konsultatīvās asamblejas sesijas un šīs sesijas sākumā, kā arī citā laikā pēc Komitejas ieskatiem. V sadaļa. Konsultatīvā asambleja


V SADAĻA
KONSULTATĪVĀ ASAMBLEJA

22. paragrāfs

Konsultatīvā asambleja ir Eiropas padomes padomdevēja institūcija. Tā apspriež jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šiem Statūtiem, un dod rekomendācijas Ministru komitejai.

23. paragrāfs

a) Konsultatīvā asambleja var apspriest un pieņemt rekomendācijas visos jautājumos, kuri attiecas uz I. sadaļā minēto Eiropas padomes mērķi un darbības spektru. Tā arī apspriež un var pieņemt rekomendācijas jautājumā, par kuru Ministru komiteja ir lūgusi izteikt savu attieksmi.

b) Asambleja izstrādā savu darba kārtību saskaņā ar iepriekš minētā a punkta noteikumiem, ņemot vērā citu Eiropas starpvaldību organizāciju darbību, kurā piedalās dažas vai visas Padomes dalībvalstis.

c) Asamblejas prezidents šaubu gadījumā izlemj, vai jautājums, kas izvirzīts sesijas darba gaitā, atbilst Asamblejas darba kārtībai.

24. paragrāfs

Konsultatīvā asambleja, ņemot vērā 38. paragrāfa d punkta noteikumus, var veidot komitejas vai komisijas, lai izskatītu jebkuru jautājumu, kurš saskaņā ar 29. paragrāfu ietilpst tās kompetencē, un sniegtu ziņojumu par to, izskatītu un sagatavotu tās darba kārtībā iekļautos jautājumus, kā arī sniegtu konsultācijas visos procedūras jautājumos.

25. paragrāfs

a) Konsultatīvās asamblejas sastāvā ir katras dalībvalsts pārstāvji, kurus ievēlējuši dalībvalstu parlamenti no šo parlamentu deputātu vidus vai kuri ir iecelti no šo parlamentu deputātu vidus tādā veidā, kā to ir nolēmuši paši parlamenti, ņemot vērā katras dalībvalsts tiesības iecelt papildpārstāvjus parlamentu sesiju starplaikos, ja vien parlamenti nav pieņēmuši attiecīgu procedūru šādu papildpārstāvju iecelšanai. Katram pārstāvim ir jābūt tās valsts pilsonim, kuru tas pārstāv, taču tas vienlaikus nevar būt Ministru komitejas loceklis.
Šādā veidā iecelto pārstāvju pilnvaru laiks sākas līdz ar kārtējo sesiju, kura notiek tūdaļ pēc attiecīgā pārstāvja iecelšanas; tas izbeidzas līdz ar nākamās kārtējās sesijas sākumu, izņemot gadījumus, kad sakarā ar dalībvalstu parlamentu vēlēšanām šīm dalībvalstīm ir tiesības iecelt jaunus pārstāvjus.
Ja dalībvalsts aizpilda vakances sakarā ar nāves gadījumu vai demisiju vai ieceļ jaunus pārstāvjus sakarā ar notikušajām parlamenta vēlēšanām, jauno pārstāvju pilnvaru laiks sākas līdz ar to pirmo piedalīšanos Asamblejas darbā tūdaļ pēc iecelšanas.

b) Pārstāvim Asamblejas sesijas laikā var atņemt tā statusu tikai ar Asamblejas piekrišanu.

c) Katram pārstāvim var būt vietnieks, kurš pārstāvja prombūtnes laikā piedalās Asamblejas darbā, uzstājas un balso viņa vietā; a punkta noteikumi piemērojami arī vietnieku iecelšanai.


26. paragrāfs

Locekļiem ir tiesības uz šādu pārstāvju skaitu:
Austrija - 6
Beļģija - 7
Bulgārija - 6
Kipra - 3
Čehoslovakija - 8
Dānija - 5
Somija - 5
Francija - 18
Vācija - 18
Grieķija - 7
Ungārija - 7
Islande - 3
Īrija - 4
Itālija - 18
Lihtenšteina - 2
Luksemburga - 3
Malta - 3
Nīderlande - 7
Norvēģija - 5
Polija - 12
Portugāle - 7
Sanmarīno - 2
Spānija - 12
Zviedrija - 6
Šveice - 6
Turcija - 12
Lielbritānija - 18

27. paragrāfs

Noteikumus, ar kādiem Ministru komiteja kolektīvi var piedalīties Konsultatīvās asamblejas debatēs vai Komitejas individuālie pārstāvji vai to vietas izpildītāji var griezties pie Asamblejas, nosaka procedūras noteikumi šajā jautājumā, kurus pieņem komiteja pēc konsultēšanās ar Asambleju.

28. paragrāfs

a) Konsultatīvā asambleja apstiprina tās procedūras noteikumus un no savu locekļu vidus ievēlē tās prezidentu, kas pilda savas funkcijas līdz nākamajai kārtējai sesijai.

b) Prezidents kontrolē darba gaitu, bet nepiedalās ne debatēs, ne balsošanā. Par prezidentu ievēlētā pārstāvja vietnieks piedalās Asamblejas darbā, uzstājas un balso viņa vietā.

c) Procedūras noteikumi nosaka inter alia:
i) kvorumu;
ii) prezidenta un citu amatpersonu ievēlēšanas veidu un to pilnvaru laiku;
iii) darba kārtības noteikšanas veidu un kārtību, kādā tā tiek paziņota pārstāvjiem;
iv) laiku un veidu, kādā tiek paziņoti pārstāvju un to vietnieku vārdi.

29. paragrāfs

Ņemot vērā 30. paragrāfa noteikumus, lai pieņemtu Konsultatīvās asamblejas rezolūcijas, arī rezolūcijas:
i) kurās izteiktas rekomendācijas Ministru komitejai;
ii) kurās Komitejai ieteikti jautājumi apspriešanai Asamblejā;
iii) par komiteju vai komisiju izveidošanu;
iv) par tās sesiju sasaukšanas laiku;
v) kurās noteikts, kāda veida vairākums nepieciešams tādu rezolūciju pieņemšanai, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos i - iv punktos, vai arī šaubu gadījumos - rezolūcijas par nepieciešamā vairākuma noteikšanu, nepieciešams divu trešdaļu balsošanā piedalījušos pārstāvju vairākums.

30. paragrāfs

Jautājumos, kuri attiecas uz Asamblejas iekšējo procedūru, arī amatpersonu ievēlēšanu, kandidātu izvirzīšanu darbam komitejās un komisijās un procedūras noteikumu apstiprināšanu, Konsultatīvās asamblejas rezolūcijas var pieņemt ar tādu balsu vairākumu, kādu nosaka Asambleja saskaņā ar 29. paragrāfa v punktu.

31. paragrāfs

Debates par priekšlikumiem Ministru komitejai attiecībā uz kāda jautājuma iekļaušanu Konsultatīvās asamblejas darba kārtībā jāierobežo tā, lai tās skartu tikai attiecīgā jautājuma saturu, argumentus par un pret tā iekļaušanu darba kārtībā.

32. paragrāfs

Konsultatīvā asambleja rīko savu kārtējo sesiju vienu reizi gadā, tās sasaukšanas datumu un sesijas ilgumu nosaka Asambleja, cenšoties pēc iespējas izvairīties no tās sakrišanas ar dalībvalstu parlamentu sesijām un ANO Ģenerālās Asamblejas sesijām. Nekādā gadījumā kārtējās sesijas ilgums nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi, ja vien tam nepiekrīt gan Asambleja, gan Ministru komiteja.

33. paragrāfs

Konsultatīvās asamblejas kārtējās sesijas tiek rīkotas Padomes mītnē, ja vien gan Asambleja, gan Ministru komiteja nepiekrīt, ka sesija notiek citā vietā.

34. paragrāfs

Konsultatīvo asambleju var sasaukt uz ārkārtas sesiju pēc Ministru komitejas vai Asamblejas prezidenta ierosinājuma, tiem savstarpēji vienojoties, turklāt ar šo vienošanos tiek noteikts arī sesijas laiks un vieta.

35. paragrāfs

Konsultatīvās asamblejas debates ir publiskas, ja vien Asambleja nenolemj citādi.


VI SADAĻA
SEKRETARIĀTS

36. paragrāfs

a) Sekretariāta sastāvā ir ģenerālsekretārs, viņa vietnieks un pēc vajadzības cits personāls.

b) Ģenerālsekretāru un viņa vietnieku ieceļ Konsultatīvā asambleja pēc Ministru komitejas rekomendācijas.

c) Pārējo Sekretariāta personālu ieceļ ģenerālsekretārs saskaņā ar nolikumu par administrāciju.

d) Neviens Sekretariāta darbinieks nedrīkst strādāt kādas valdības apmaksātu darbu, būt Konsultatīvās asamblejas loceklis vai kādas valsts likumdošanas institūcijas loceklis, nodarboties ar jebkādu citu darbu, kas nav saistīts ar tiešo pienākumu veikšanu.

e) Katram Sekretariāta darbiniekam jādod svinīgs solījums, kurā viņš apliecina savus pienākumus Eiropas padomes priekšā, to, ka šos pienākumus veiks apzinīgi un nepakļausies nekādu nacionālo uzskatu ietekmei, ka negaidīs un nesaņems nekādus norādījumus attiecībā uz savu dienesta pienākumu izpildi ne no vienas valdības vai citas varas iestādes ārpus Padomes, kā arī atturēsies no jebkādas darbības, kura varētu ietekmēt viņa kā vienīgi Padomei pakļautas starptautiskas amatpersonas statusu. Ģenerālsekretāram un viņa vietniekam šis solījums jādod Komitejas priekšā, pārējiem Sekretariāta darbiniekiem - ģenerālsekretāra priekšā.

f) Katrs loceklis respektēs ģenerālsekretāra un Sekretariāta darbinieku atbildības ekskluzīvo starptautisko raksturu un necentīsies panākt, lai viņu rīcība būtu pretrunā ar tiem uzlikto atbildību.

37. paragrāfs

a) Sekretariāts atrodas Padomes mītnē.

b) Ģenerālsekretārs ir atbildīgs Ministru komitejai par Sekretariāta darbu. Citu uzdevumu starpā tas atbilstoši 38. paragrāfa d punktam nodrošina Konsultatīvo asambleju ar tādu Sekretariāta un cita veida palīdzību, kādu pieprasa Asambleja.


VII SADAĻA
FINANSES

38. paragrāfs

a) Katrs loceklis pats sedz savus pārstāvības izdevumus Ministru komitejā un Konsultatīvajā asamblejā.

b) Sekretariāta izdevumi un visi pārējie kopējie izdevumi tiek sadalīti starp locekļiem tādās proporcijās, kādas nosaka Komiteja atbilstoši dalībvalstu skaitam. Asociēto locekļu iemaksas nosaka Komiteja.

c) Saskaņā ar finansu nolikumiem ģenerālsekretārs katru gadu iesniedz Padomes budžetu Komitejai apstiprināšanai.

d) Ģenerālsekretārs nosūta Komitejai izskatīšanai Asamblejas pieprasījumus, kuri paredz izdevumus, kas pārsniedz Asamblejai un tās darbībai jau budžetā iedalīto līdzekļu summu.

e) Ģenerālsekretārs iesniedz Ministru komitejai tāmi par izdevumiem, kuri radīsies Komitejai iesniegto rekomendāciju īstenošanas gaitā. Neviena rezolūcija, kuras īstenošana prasa papildizdevumus, nav uzskatāma par pieņemtu, ja vien Komiteja nav apstiprinājusi arī attiecīgo papildizdevumu tāmi.

39. paragrāfs

Ģenerālsekretārs katru gadu informē katra locekļa valdību par tā iemaksas apmēru, un katrs loceklis iemaksā paziņojumā noteikto summu ģenerālsekretāram ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no paziņojuma datuma.


VIII SADAĻA
PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

40. paragrāfs

a) Eiropas padome, tās locekļu un Sekretariāta pārstāvji dalībvalstu teritorijā bauda tādas privilēģijas un imunitāti, kāda ir nepieciešama to dienesta pienākumu izpildīšanai. Šī imunitāte ietver visu Konsultatīvās asamblejas pārstāvju imunitāti pret arestu un visu pārējo tiesvedību dalībvalstu teritorijā attiecībā uz Asamblejā, tās komitejās vai komisijās izteiktajiem uzskatiem vai balsošanā ieņemto pozīciju.

b) Locekļi pēc iespējas ātrāk panāk vienošanos par iepriekšminētā a punkta noteikumu izpildi. Šajā nolūkā Ministru komiteja rekomendē dalībvalstu valdībām akceptēt līgumu, kas noteiktu garantētās privilēģijas un imunitāti visu locekļu teritorijā. Papildus tam tiks noslēgts īpašs līgums ar Francijas Republikas valdību par tām privilēģijām un imunitāti, kas attieksies uz Padomi tās mītnē.


IX SADAĻA
GROZĪJUMI

41. paragrāfs

a) Priekšlikumus par šo Statūtu grozījumiem var izteikt Ministru komiteja vai 23. paragrāfā paredzētajos gadījumos Konsultatīvā asambleja.

b) Komiteja rekomendē un nodrošina to grozījumu ieprotokolēšanu, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

c) Grozījumu protokols stājas spēkā, kad to ir parakstījušas un ratificējušas divas trešdaļas locekļu.

d) Neraugoties uz šā paragrāfa iepriekšējiem punktiem, 23.-35., 38. un 39. paragrāfa grozījumi, kurus apstiprinājušas Ministru komiteja un Asambleja, stājas spēkā no dienas, kad ģenerālsekretārs paziņojumā dalībvalstu valdībām apliecina to apstiprināšanu. Šis punkts nav spēkā līdz Asamblejas otrās kārtējās sesijas lēmuma pieņemšanai.


X SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. paragrāfs

a) Šie Statūti ir ratificējami. Ratifikācijas dokumenti tiek nodoti uzglabāšanā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai.

b) Šie Statūti stājas spēkā pēc septiņu ratifikācijas dokumentu nodošanas uzglabāšanā. Lielbritānijas valdība nodos visām parakstītāju valstu valdībām apliecinājuma dokumentu ar paziņojumu, ka šie Statūti ir stājušies spēkā, norādot, kuras valstis attiecīgajā datumā ir Eiropas padomes locekles.

c) Visas pārējās parakstītājas valstis kļūst par šo Statūtu dalībniecēm no tā datuma, kurā tās iesniedz uzglabāšanā Statūtu ratifikācijas dokumentus.

Būdami attiecīgi pilnvaroti, ar saviem parakstiem apliecinām šos Statūtus.


Parakstīti Londonā 1949. gada 5. maijā angļu un franču valodā - turklāt abi teksti ir pilnīgi autentiski - vienā eksemplārā, kas tiks nodots uzglabāšanā Apvienotās Karalistes valdības arhīvā, un Apvienotās Karalistes valdība nodos apliecinātas Statūtu kopijas pārējo parakstītāju valstu valdībām.



Uz Statūtiem attiecinātie teksti, kurus apstiprinājusi Ministru komiteja 8. un 9.sesijas gaitā un kurus galīgajā variantā paredzēts iekļaut revidētajos Statūtos



1. Ministru komitejas rezolūcija, kas pieņemta tās 8. sesijā 1951. gada maijā

Ministru komiteja

attiecībā uz Konsultatīvās asamblejas priekšlikumiem par Eiropas padomes Statūtu revīziju,

uzskatot
, ka tālāk minētie noteikumi nav pretrunā ar pašreizējiem Statūtiem,

deklarē savu vēlmi piešķirt likumīgu spēku šādiem noteikumiem:


Jaunu locekļu uzņemšana

Ministru komiteja, pirms tā uzaicina kādu valsti kļūt par Eiropas padomes locekli vai asociēto locekli saskaņā ar Statūtu 4. un 5. paragrāfu vai pirms izsaka priekšlikumu kādai valstij izstāties no Eiropas padomes saskaņā ar 8. paragrāfu, konsultējas ar Konsultatīvo asambleju atbilstoši pastāvošajai praksei.


Ministru komitejas pilnvaras
(Statūtu 15. paragrāfs)

Komitejas secinājumus attiecīgos gadījumos var izteikt konvencijas vai vienošanās veidā. Šādā gadījumā ievērojami šādi noteikumi:
i) ģenerālsekretārs nodod konvenciju vai vienošanos visiem locekļiem ratifikācijai;
ii) visi locekļi apņemas viena gada laikā no saņemšanas brīža vai, ja tas ārkārtēju apstākļu dēļ nav iespējams, astoņpadsmit mēnešu laikā jautājumu par konvencijas vai vienošanās ratifikāciju izvirzīt attiecīgās valsts kompetentai institūcijai vai institūcijām;
iii) ratifikācijas dokumenti tiek nodoti uzglabāšanai ģenerālsekretāram;
iv) konvencija vai vienošanās ir saistoša tikai tiem locekļiem, kuri to ratificējuši.


Apvienotā komiteja

i) Apvienotā komiteja ir Eiropas padomes koordinācijas institūcija. Neskarot Ministru komitejas un Konsultatīvās asamblejas attiecīgās tiesības, Apvienotās komitejas funkcijas ir šādas:
a) izskatīt jautājumus, kuri skar abas institūcijas;
b) pievērst abu šo institūciju uzmanību jautājumiem, kuri var izraisīt Eiropas padomes interesi;
c) izteikt priekšlikumus par Ministru komitejas un Konsultatīvās asamblejas sesiju darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem;
d) izskatīt un veicināt tādu līdzekļu lietošanu, kuri dotu praktisku efektu vienas vai otras institūcijas pieņemto rekomendāciju īstenošanai.

ii) a) Apvienotā komiteja principā sastāv no divpadsmit locekļiem, pieci no tiem pārstāv Ministru komiteju un septiņi - Konsultatīvo asambleju; šo septiņu skaitā arī Konsultatīvās asamblejas prezidents, kas būs loceklis ex officio.
Locekļu skaitu var palielināt, Ministru komitejai un Konsultatīvajai asamblejai savstarpēji vienojoties. Tomēr Ministru komiteja pēc saviem ieskatiem var palielināt savu pārstāvju skaitu par vienu vai diviem cilvēkiem.
b) Ministru komiteja un Konsultatīvā asambleja brīvi izvēlas kārtību, kādā tās izvirza savus pārstāvjus darbam Apvienotajā komitejā.
c) Ģenerālsekretāram ir tiesības apmeklēt Apvienotās komitejas sēdes ar padomdevēja tiesībām.

iii) a) Konsultatīvās asamblejas prezidents ir Apvienotās komitejas priekšsēdētājs.
b) Komiteja ir darbaspējīga, ja ir nodrošināts kvorums, kas sastāv no trim Ministru komitejas pārstāvjiem un pieciem Konsultatīvās asamblejas pārstāvjiem.
c) Apvienotās komitejas secinājumi pieņemami bez balsošanas.
d) Apvienotās komitejas sēdes sasauc priekšsēdētājs atbilstoši vajadzībai, proti, pirms un pēc Ministru komitejas un Konsultatīvās asamblejas sesijām.
e) Ņemot vērā iepriekšminētos noteikumus, Apvienotā komiteja var pieņemt savus procedūras noteikumus.


Specializētās institūcijas

i) a) Eiropas padome var izvirzīt iniciatīvu, uzsākt sarunas starp locekļiem, lai izveidotu specializētas Eiropas institūcijas, kas būtu kompetentas ekonomikas, sociālajā, kultūras, likumdošanas, administratīvajā jomā un citās tamlīdzīgās jomās.
b) Katrs loceklis var brīvi izvēlēties - pievienoties vai nepievienoties kādai no Eiropas specializētajām institūcijām.

ii) Ja dalībvalstis pašas pēc savas iniciatīvas izveido specializētas Eiropas institūcijas, jāizskata nepieciešamība nodibināt sakarus starp tām un Eiropas padomi, ņemot vērā Eiropas kopības intereses.

iii) a) Ministru komiteja var lūgt jebkuru institūciju periodiski sniegt pārskatu par savu darbību.
b) ja kādā līgumā par specializētas institūcijas izveidošanu ir paredzēta tās pakļaušana parlamentārai institūcijai, šo parlamentāro institūciju var lūgt sniegt periodiskus ziņojumus Eiropas padomes Konsultatīvajai asamblejai.
iv) a) Noteikumus, ar kādiem specializētā institūcija uztur sakarus ar Padomi, var reglamentēt īpašā līgumā, kas tiek noslēgts starp Padomi un attiecīgo specializēto institūciju. Tādos līgumos tiek paredzēts arī:
1) abpusēja pārstāvība un, ja rodas jautājums par integrāciju,- attiecīgie Eiropas padomes un specializēto institūciju integrācijas veidi;
2) informācijas, dokumentu un statistikas datu apmaiņa;
3) specializētās institūcijas ziņojumu sniegšana Eiropas padomei un Eiropas padomes rekomendāciju došana specializētajai institūcijai;
4) pasākumi, kuri attiecas uz personālu un administratīvajiem, tehniskajiem, budžeta un finansu pakalpojumiem.
b) Par šādu līgumu noslēgšanu sarunas ved Ministru komiteja un pēc Konsultatīvās asamblejas viedokļa noskaidrošanas tos noslēdz Eiropas padomes vārdā.
v) Eiropas padome var koordinēt to specializēto institūciju darbu, kuras nodibinājušas sakarus ar Eiropas padomi, saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem, rīkojot kopīgas diskusijas un dodot tām savas rekomendācijas, kā arī dodot rekomendācijas locekļu valdībām.


Attiecības ar starpvaldību un nevaldību starptautiskajām organizācijām

i) Ministru komiteja var Eiropas padomes vārdā slēgt līgumus ar jebkurām starpvaldību organizācijām jautājumos, kuri ietilpst Padomes kompetencē. Šajos līgumos jādefinē noteikumi, ar kādiem attiecīgā organizācija nodibina attiecības ar Eiropas padomi.
ii) Eiropas padome vai jebkura no institūcijām ir pilnvarota pildīt jebkuras funkcijas, kuras ietilpst Eiropas padomes darbības spektrā un kuras tai ir uzticējušas citas Eiropas starpvaldību organizācijas. Ministru komiteja slēdz visus šim nolūkam nepieciešamos līgumus.
iii) Līgums, kas minēts i punktā, cita starpā var paredzēt:
a) ka padome veiks attiecīgus pasākumus, lai saņemtu no organizācijām regulārus ziņojumus un informāciju, kā arī lai apgādātu tās ar attiecīgiem ziņojumiem un informāciju mutvārdos vai rakstveidā;
b) ka Padome sniegs tādus pakalpojumus, kādus šīs organizācijas lūgs.
iv) Ministru komiteja Eiropas padomes vārdā var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos ar starptautiskajām nevaldību organizācijām, kuras nodarbojas ar Eiropas padomes kompetencē ietilpstošiem jautājumiem.



II. Daļējas vienošanās (Ministru komitejas rezolūcija, kas pieņemta tās 9. sesijā 1951. gada augustā)


Ministru komiteja,

ņemot vērā
Statūtu 20.a paragrāfu, kurā teikts, ka tādos gadījumos, kad tiek pieņemtas Ministru komitejas rekomendācijas locekļu valdībām, nepieciešams balsošanā piedalījušos pārstāvju vienbalsīgums un Komitejā esošo pārstāvju vairākuma klātbūtne;

ņemot vērā
3.rekomendāciju, kuru pieņēmusi Konsultatīvā asambleja 1950.gada augustā;

vēloties
pēc iespējas panākt vienbalsīgu vienošanos, taču atzīstot, ka noteiktos apstākļos atsevišķi locekļi var vēlēties atturēties no piedalīšanās;

uzskatot
, ka šai nolūkā būtu vēlams, lai atturēšanās procedūra, kura jau ir atzīta Statūtu 20.a paragrāfā, būtu definēta tādā veidā, ka Ministru komitejas atsevišķie pārstāvji varētu, atturoties no balsošanas par priekšlikumu, izvairīties no tādu lēmumu uzspiešanas savām valdībām, kurus pieņēmuši to kolēģi,

ir nolēmusi:

1. Ja Komiteja ar balsošanā piedalījušos pārstāvju vienbalsīgu lēmumu Komitejā esošo pārstāvju vairākuma klātbūtnē nolemj, ka atturēšanās balsošanā par kādu jautājumu tiek atļauta, šis priekšlikums tiek izvirzīts Komitejai izskatīšanai; tiek uzskatīts, ka šo priekšlikumu pieņem tikai tie pārstāvji, kuri par to balsojuši, un tā darbība attiecīgi arī tiek limitēta.

2. Jebkurus papildu izdevumus, kuri rodas Padomei sakarā ar šāda veida procedūrā apstiprināto priekšlikumu, sedz tikai tie locekļi, kuru pārstāvji ir balsojuši par minēto priekšlikumu.