Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm protokols



Parīzē, 1949.gada 2.septembrī Vispārējā Līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm (turpmāk sauktu "Līgums") parakstījušo valstu valdības, vēloties papildināt Līguma nosacījumus, vienojās par sekojošo:

1. pants

Jebkura Eiropas Padomes pašreizējā vai nākamā Dalībvalsts, kas nav parakstījusi Līgumu, var pievienoties tam un šim Protokolam, iesniedzot pievienošanās instrumentus par abiem līgumiem Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kas par to paziņos Padomes Dalībvalstīm.

2. pants

a) Līguma 4.nodaļas noteikumi attiecināmi uz pārstāvjiem, kas piedalās Ministru vietnieku sēdēs.

b) 4.nodaļas noteikumi attiecināmi uz pārstāvjiem (izņemot pārstāvjus Konsultatīvajā Asamblejā), kuri piedalās Eiropas Padomes sasaukto sēžu darbā, kas notiek ārpus Ministru Komitejas un Ministru vietnieku sesiju perioda; tai pat laikā pārstāvji, kas piedalās šajās sēdēs, nebauda imunitāti pret arestu un tiesas procesa ierosināšanu, ja tie tiek pieķerti pārkāpumā, mēģinot to izdarīt, vai tūlīt pēc tā izdarīšanas.

3. pants

Līguma 15.panta noteikumi attiecināmi arī uz Konsultatīvās Asamblejas pārstāvjiem un to [SD1] vietniekiem, tiklīdz viņi piedalās sēdē vai ierodas kādas Asamblejas komitejas vai apakškomitejas sēdē vai dodas projām no tās neatkarīgi no tā, vai sēde notiek Konsultatīvās Asamblejas sesijā vai nē.

4. pants

Dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Eiropas Padomē savu funkciju izpildes laikā un atrodoties ceļā uz sanāksmju vietām un no projām no tās, bauda tādas pašas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, kādas tiek piešķirtas diplomātisko misiju tāda paša ranga pārstāvjiem.

5. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes nevis viņu pašu personīgajam labumam, bet ar mērķi nodrošināt viņu pienākumu neatkarīgu izpildi Eiropas Padomē. Tātad Dalībvalstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atcelt sava pārstāvja imunitāti ikreiz, kad pēc tās ieskata imunitāte varētu traucēt spriest tiesu un kad to var atcelt, nekaitējot mērķim, kā dēļ imunitāte tika piešķirta.

6. pants

4.panta noteikumi nevar tikt pielietoti attiecībā uz tās valsts varas institūcijām, kuras pilsonis ir šī persona, vai tās Dalībvalsts varas institūcijām, ko viņš pārstāv vai ir pārstāvējis.

7. pants

a) Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai Līgumu parakstījušām Dalībvalstīm. Protokols ratificējams vienlaicīgi ar Līgumu vai pēc tā ratifikācijas. Ratifikācijas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

b) Šis Protokols stājas spēkā dienā, kad to būs ratificējušas visas to parakstījušās valstis, kas uz to laiku būs ratificējušas Līgumu ar nosacījumu, ka Līgumu un Protokolu parakstījušo valstu skaits nav mazāks par septiņām.

c) Attiecībā uz tām valstīm, kas Protokolu ratificēs vēlāk, tas stājas spēkā dienā, kad iesniegti ratifikācijas instrumenti.

d) Dalībvalstīs, kas pievienojas Līgumam un Protokolam saskaņā ar 1.panta noteikumiem, Līgums un Protokols stājas spēkā:
(i) dienā, kas norādīta augšminētajā (b) paragrāfā, gadījumos, ja pievienošanās dokuments ir iesniegts pirms šīs dienas, vai
(ii) dienā, kad iesniegts pievienošanās instruments gadījumos, ja tas tiek iesniegts pēc dienas, kas norādīta augšminētajā (b) paragrāfā.

To apliecinot, apakšā parakstījušies šim nolūkam attiecīgi pilnvarotie parakstīja šo Protokolu.


Sastādīts Strasbūrā, 1952.gada 6.novembrī, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katras valsts, kas pievienojusies vai parakstījusi, valdībai.