Konvencija par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros


Parakstīta 1992. gada 15. decembrī


Šīs Konvencijas dalībvalstis, būdamas Eiropas Drošības un Sadarbības Apspriedes dalībvalstis,

apzinoties
savu pienākumu, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2.panta 3.punkts un 33.pants, atrisināt savus strīdus mierīgā ceļā;

uzsverot
, ka tām nav nodoma kaitēt citām institūcijām un mehānismiem, tajā skaitā Starptautiskajai Tiesai, Eiropas Cilvēktiesību Tiesai, Eiropas Kopienu Tiesai un Arbitrāžas Pastāvīgajai Palātai;

vēlreiz apliecinot
savu neapšaubāmo pienākumu noregulēt savus strīdus miermīlīgiem līdzekļiem un savu lēmumu attīstīt mehānismu strīdu noregulēšani starp EDSA dalībvalstīm;

atgādinot
, ka visu principu un saistību EDSA ietvaros pilnīga ievērošana ir būtisks elements strīdu noregulēšanai starp EDSA dalībvalstīm;

cenšoties
tālāk attīstīt un nostiprināt saistības, kas īpaši noteiktas Ekspertu Apspriedes par Strīdu Miermīlīgu Noregulēšanu ziņojumā, kas pieņemts Valletā un kuru atbalstīja EDSA Ārlietu ministru Padome, tiekoties Berlīnē 1991.gada 19. un 20.jūnijā,

vienojās par sekojošo:

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1. pants
Tiesas izveidošana

Samierināšanas un arbitrāžas tiesa tiek izveidota, lai noregulētu strīdus, kas iesniegti tanī izskatīšanai atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem samierināšanas ceļā un, attiecīgos gadījumos, arbitrāžas ceļā.

2. pants
Samierināšanas komisijas un Arbitrāžas tribunāli

1.Samierināšanu veic Samierināšanas komisija, kas tiek izveidota katram strīdam. Komisijas sastāvā ietilpst samierinātāji, kurus izvēl no saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.panta nosacījumiem.

2. Arbitrāžu veic Arbitrāžas tribunāls, kas tiek izveidots katram strīdam. Arbitrāžas tribunāla sastāvu veido arbitri, kurus izvēl no saraksta, kas sastādīts atbilstoši 4.panta nosacījumiem.

3. Samierinātāji un arbitri kopā izveido Samierināšanas un Arbitrāžas Tiesu EDSA ietvaros, turpmāk - Tiesa.

3. pants
Samierinātāju nozīmēšana

1. Katra šīs Konvencijas dalībvalsts divu mēnešu laikā no tās stāšanās spēkā nozīmē divus samierinātājus, no kuriem vismaz viens ir šīs valsts pilsonis. Otrs samierinātājs var būt citas EDSA dalībvalsts pilsonis. Valsts, kura kļūst šīs Konvencijas dalībniece pēc tās stāšanās spēkā, nozīmē savus samierinātājus divu mēnešu laikā pēc tam, kad šī Konvencija tanī stājusies spēkā.

2. Samierinātājiem jābūt personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas augstus valstiskus vai starptautiskus amatus, un kurām ir atzīta kvalifikācija starptautisko tiesību, starptautisko attiecību vai strīdu noregulēšanas jomā.

3. Samierinātājus nozīmē uz sešiem gadiem ar atkārtotas nozīmēšanas iespēju. Nozīmētāja valsts nevar pārtraukt to darbību to pilnvaru termiņa laikā. Samierinātāju nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, attiecīgā valsts nozīmē jaunu samierinātāju; jaunā samierinātāja pilnvaru laiks ir vienlīdzīgs tā priekšgājēja pilnvaru atlikušajam laikam.

4. Pēc pilnvaru laika izbeigšanās samierinātāji turpina izskatīt lietas, kurās viņi jau ir bijuši iesaistīti.

5. Samierinātāju uzvārdus paziņo Sekretāram, kurš tos iekļauj sarakstā, ko iesniedz EDSA Sekretariātā, lai to tālāk nosūtītu EDSA dalībvalstīm.

4. pants
Arbitru nozīmēšana

1. Katra šīs Konvencijas dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā nozīmē vienu arbitru un vienu arbitra vietnieku, kuri var būt tās pilsoņi vai kādas citas EDSA dalībvalsts pilsoņi. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas dalībnieci pēc tās stāšanās spēkā, nozīmē savu arbitru un tā vietnieku divu mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.

2. Arbitriem un to vietniekiem jābūt tādai kvalifikācijai, kas nepieciešama, lai tos ieceltu savās valstīs visaugstākajos amatos tiesu institūcijās, vai juristiem ar atzītu kompetenci starptautisko tiesību jomā.

3. Arbitrus un to vietniekus nozīmē uz sešiem gadiem ar iespējamu nozīmēšanu uz vēl vienu termiņu. Nozīmētāja dalībvalsts nevar pārtraukt to darbību to pilnvaru termiņa laikā. Arbitra nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, arbitru aizstāj viņa vai viņas vietnieks.

4. Arbitra un viņa/viņas vietnieka nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, tiek veikta jauna arbitra iecelšana atbilstoši 1.punktam. Jaunais arbitrs un viņa/viņas vietnieks tiek iecelti uz savu priekšgājēju pilnvaru atlikušo laiku.

5. Tiesas Reglaments var paredzēt daļēju arbitru un viņu vietnieku sastāva atjaunošanu.

6. Beidzoties pilnvaru laikam, arbitri turpina izskatīt lietas, kurās viņi jau ir bijuši iesaistīti.

7. Arbitru uzvārdus paziņo Sekretāram, kurš tos iekļauj sarakstā, ko iesniedz EDSA Sekretariātā, lai pēc tam to tālāk nosūtītu EDSA dalībvalstīm.

5.pants
Tiesas locekļu un Sekretāra neatkarība

Samierinātāji, arbitri un Sekretārs veic savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi. Pirms stāšanās amatā viņi sniedz paziņojumu, ka pildīs savas funkcijas objektīvi un apzinīgi.

6. pants
Privilēģijas un imunitātes

Samierinātāji, arbitri, Sekretārs, kā arī strīda pušu parstāvji un pilnvarotie, pildot savas funkcijas šīs Konvencijas dalībvalstu teritorijā, bauda privilēģijas un imunitātes, kādas piešķirtas personām, kuras saistītas ar Starptautisko Tiesu.

7. pants
Tiesas Prezidijs

1. Tiesas Prezidijs sastāv no Prezidenta, Viceprezidenta un trīs citiem locekļiem.

2. Tiesas Prezidentu ievēl Tiesas locekļi no sava vidus. Prezidents ir Prezidija priekšsēdētājs.

3. Samierinātāji un arbitri izvēl no sava sastāva divus Prezidija locekļus un to vietniekus.

4. Prezidijs izvēl Viceprezidentu no savu locekļu vidus. Viceprezidents ir samierinātājs, ja Prezidents ir arbitrs, un arbitrs, ja Prezidents ir samierinātājs.

5. Prezidenta, kā arī citu Prezidija locekļu un to vietnieku ievēlēšanas kārtību, nosaka Tiesas Reglaments.

8. pants
Lēmumu pieņemšanas kārtība

1. Tiesas lēmumus pieņem ar locekļu, kuri piedalās balsošanā, balsu vairākumu. Atturējušies neskaitās piedalījušies balsošanā.

2. Prezidija lēmumus pieņem ar tā locekļu balsu vairākumu.

3. Samierināšanas komisiju un Arbitrāžas tribunālu lēmumus pieņem ar to locekļu balsu vairākumu, un tie nedrīkst atturēties no balsošanas.

4. Ja balsis sadalās līdzīgi, noteicošā ir sēdes priekšsēdētāja balss.

9. pants
Sekretārs

Tiesa nozīmē savu Sekretāru un var veikt pasākumus citu amatpersonu nozīmēšanai, kuras var izrādīties nepieciešamas. Nolikumu par Kancelejas personālu izstrādā Prezidijs, un to pieņem šīs Konvencijas dalībvalstis.

10. pants
Tiesas atrašanās vieta

1. Tiesa atrodas Ženēvā.

2. Pēc strīda pušu lūguma un ar Tiesas Prezidija piekrišanu Samierināšanas komisija vai Arbitrāžas tribunāls var rīkot sēdes citā vietā.

11. pants
Tiesas Reglaments

1. Tiesa pieņem savu Reglamentu, ko apstiprina šīs Konvencijas dalībvalstis.

2. Tiesas Reglamentā nosaka procedūras noteikumus, kas jāievēro Samierināšanas komisijām un Arbitrāžas tribunāliem, kas izveidoti, lai īstenotu šo Konvenciju. Reglaments nosaka, no kuriem noteikumiem strīda puses nedrīkst atteikties, pamatojoties uz vienošanos starp tām.

12. pants
Darba valodas

Tiesas Reglamentā tiek noteikti valodu lietošanas noteikumi.

13. pants
Finansu protokols

Ievērojot 17.panta nosacījumus, visus tiesas izdevumus sedz šīs Konvencijas dalībvalstis. Nolikumi par izdevumu aprēķināšanu, Tiesas gada budžeta sastādīšanu un apstiprināšanu, izdevumu sadalīšanu starp šīs Konvencijas dalībvalstīm, Tiesas rēķinu auditēšanu un tiem saistītiem jautājumiem tiek ietverti Finansu protokolā, ko pieņem Vecāko Amatpersonu Komiteja. Valstij, kas kļuvusi šīs Konvencijas dalībniece, ir jāpilda šis Protokols.

14. pants
Periodiskais ziņojums

Prezidijs (ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību) katru gadu iesniedz EDSA Padomei ziņojumu par darbību atbilstoši šai Konvencijai.

15. pants
Paziņojums par lūgumiem par samierināšanu vai arbitrāžu

Tiesas Sekretārs nosūta EDSA Sekretariātam paziņojumu par visiem samierināšanas vai arbitrāžas lūgumiem, lai tos nekavējoties pārsūtītu EDSA dalībvalstīm.

16. pants
Pušu rīcība - Pagaidu pasākumi

1. Izmeklēšanas gaitā strīda puses atturas no jebkādas rīcības, kas var saasināt stāvokli vai apgrūtināt strīda noregulēšanu, vai traucēt tā noregulēšanu.

2. Jautājumā par izskatāmo strīdu Samierināšanas komisija var vērst strīda pušu uzmanību uz pasākumiem, kādus varētu veikt šīs puses, lai nepieļautu strīda saasināšanos vai tā noregulēšanas apgrūtināšanu.

3. Arbitrāžas Tribunāls, kurš ir izveidots katram noteiktam strīdam, var noteikt pagaidu pasākumus, kurus nepieciešams pieņemt pusēm saskaņā ar 26.panta 4.punkta nosacījumiem.

17. pants
Tiesas izdevumi

Strīda puses un jebkura tajā iesaistījusies puse sedz savus tiesas izdevumus pati.


II NODAĻA
KOMPETENCE

18. pants
Komisijas un Tribunāla kompetence

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var iesniegt izskatīšanai Samierināšanas komisijā jebkuru strīdu ar citu dalībvalsti, kas nav noregulēts saprātīgā laikā sarunu ceļā.

2. Strīdus var iesniegt Arbitrāžas tribunālā atbilstoši 26.panta noteikumiem.

19. pants
Esošo noregulēšanas līdzekļu saglabāšana

1. Samierināšanas komisija vai Arbitrāžas tribunāls, kas izveidoti kādam strīdam, neveic nekādus tālākus pasākumus gadījumā:
a) ja līdz iesniegšanai komisijā vai tribunālā strīds jau iesniegts kādā tiesā vai tribunālā, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro, vai, ja tāda institūcija jau pieņēmusi lēmumu par minēto strīdu pēc būtības;
b) ja strīda puses iepriekš atzinušas citas, nevis šajā konvencijā paredzētā Tribunāla, tiesas institūcijas, kurai ir tiesības pieņemt saistošu lēmumu attiecībā uz iesniegto strīdu īpašo jurisdikciju, vai arī, ja tā puses ir vienojušās censties panākt strīda noregulēšanu pilnīgi citiem līdzekļiem.

2. Pat, ja minētais strīds iesniegts arī Samierināšanas komisijā, kas izveidota strīdam, tā neveic nekādus tālākus pasākumus, ja viena vai visas puses nosūta šo strīdu kādai tiesai vai tribunālam, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro.

3. Samierināšanas komisija atliek strīda izskatīšanu, ja šis strīds nodots citai institūcijai, kura ir kompetenta noformulēt ieteikumus attiecībā uz minēto strīdu. Ja šādi iepriekš veiktie centieni nav palīdzējuši strīdu noregulēt, Komisija atjauno savu darbību pēc pušu vai vienas strīda puses lūguma ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 26.panta 1.punkta noteikumi.

4. Valsts var šīs Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās brīdī izteikt iebildumu, lai nodrošinātu šīs Konvencijas radītā strīdu noregulēšanas mehānisma savienojamību ar citiem strīdu noregulēšanas līdzekļiem, kas izriet no starptautiskajām saistībām, kuras pielietotas pret šo valsti.

5. Ja kādā brīdī puses panāk sava strīda noregulējumu, Komisija vai Tribunāls izbeidz tiesvedību, tiklīdz no visām pusēm saņemts rakstisks apstiprinājums par to, ka tās panākušas minētā strīda noregulējumu.

6. Domstarpību gadījumā starp pusēm attiecībā uz Komisijas vai Tribunāla kompetenci, jautājumu atrisina Komisija vai Tribunāls.


III NODAĻA
SAMIERINĀŠANA

20. pants
Lūgums izveidot Samierināšanas komisiju

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var iesniegt Sekretāram iesniegumu ar lūgumu izveidot Samierināšanas komisiju strīda gadījumā starp to un citu dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm. Iesniegumu Sekretāram var iesniegt arī divas vai vairākas dalībvalstis kopīgi.

2. Lūgumu izveidot Samierināšanas komisiju var iesniegt arī pēc vienošanās starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai arī starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām citām EDSA dalībvalstīm. Par šādu vienošanos tiek paziņots Sekretāram.

21. pants
Samierināšanas Komisijas izveidošana

1. Katra strīda puse no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.pantam, nozīmē vienu samierinātāju Komisijas sastāvā.

2. Kad vairāk nekā divas valstis ir puses vienā un tajā pašā strīdā, valstis, kas aizstāv vienas un tās pašas intereses, var vienoties par viena kopēja samierinātāja nozīmēšanu. Ja šādas vienošanās nav, katra no divām strīda pusēm nozīmē vienādu samierinātāju skaitu, kas nepārsniedz to maksimālo daudzumu, ko noteicis Prezidijs.

3. Katra valsts, kas ir Samierināšanas komisijā iesniegtā strīda puse un nav šīs Konvencijas dalībniece, var nozīmēt kādu personu Komisijas sastāvā vai nu no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.panta nosacījumiem, vai arī no citu personu vidus, kuras ir kādas no EDSA dalībvalstu pilsoņi. Tādā gadījumā strīda izskatīšanas mērķiem šīm personām ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā citiem Komisijas locekļiem. Viņi pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un pirms darba sākšanas Komisijā sniedz paziņojumu, kā to paredz 5.pants.

4. Tiklīdz saņemti iesniegumi vai vienošanās, ar kuru starpniecību valstis, kas ir strīda puses, lūdz izveidot Samierināšanas komisiju, Tiesas Prezidents rīko konsultācijas ar strīda pusēm jautājumā par citiem Komisijas locekļiem.

5. Prezidijs nozīmē vēl trīs samierinātājus Komisijas sastāvā. Prezidijs var palielināt vai samazināt to skaitu ar nosacījumu, ka tas paliek nepāra skaitlis. Prezidija locekļi un to vietnieki, kas atrodas samierinātāju sarakstā, var tikt nozīmēti Komisijas sastāvā.

6. Komisija izvēl savu Priekšsēdētāju no to locekļu vidus, ko nozīmējis Prezidijs.

7. Tiesas Reglamentā tiek noteikta kārtība, ko izmanto tādā gadījumā, ja izskatīšanas sākumā vai tās gaitā pret vienu no Komisijas sastāvā nozīmētiem locekļiem ir izteikts iebildums vai arī tas nespēj vai atsakās strādāt Komisijā.

8. Jebkuru jautājumu attiecībā uz šī panta pielietošanu izlemj Pezidijs kā pagaidu jautājumu.

22. pants
Samierināšanas Komisijas izveidošanas kārtība

1. Ja lūgums izveidot Samierināšanas komisiju iesniegts iesnieguma formā, iesniegumā norāda strīda priekšmetu, pusi vai puses, kurai vai kurām tas adresēts, un samierinātāja vai samierinātāju vārdus, kurus nozīmējusi vai nozīmējušas strīda puse vai puses. Iesniegumā īsumā norāda noregulēšanas līdzekļus, kas izmantoti iepriekš.

2. Pēc iesnieguma saņemšanas Sekretārs paziņo par to otrai strīda pusei vai pusēm, kuras ir minētas iesniegumā. Piecpadsmit dienu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas brīža otra strīda puse vai puses pēc sava ieskata nozīmē samierinātāju vai samierinātājus Komisijas sastāvam. Ja šajā laika posmā viena vai vairākas puses nav nozīmējušas Komisijas locekli vai locekļus, kurus viņiem ir tiesības nozīmēt, Prezidijs nozīmē nepieciešamo samierinātāju skaitu. Šāda nozīmēšana notiek no to samierinātāju vidus, kurus ir nozīmējusi saskaņā ar 3.pantu puse vai katra puse, kura piedalās strīdā, vai arī, ja šīs puses vēl nav nozīmējušas samierinātājus no citu samierinātāju vidus, kurus nav nozīmējusi cita puse vai puses, kuras piedalās strīdā.

3. Ja lūgums par Samierināšanas komisijas izveidošanu ir iesniegts saskaņā ar vienošanos, tad tajā ir jānorāda strīda priekšmets. Ja nav panākta pilnīga vai daļēja vienošanās attiecībā uz strīda priekšmetu, katra puse var izteikt savu pozīciju attiecībā uz strīda priekšmetu.

4. Vienlaicīgi ar lūguma par Samierināšanas komisijas izveidošanu saskaņā ar vienošanās iesniegšanu, katra puse paziņo Sekretāram tā samierinātāja vai samierinātāju uzvārdus, kurus tā nozīmējusi Komisijas sastāvam.

23. pants
Samierināšanas procedūra

1. Samierināšanas izskatīšana notiek konfidenciāli, un visām strīda pusēm ir tiesības būt uzklausītām. Ievērojot 10. un 11.pantu un Tiesas Reglamentu, Samierināšanas komisija pēc konsultācijām ar strīda pusēm nosaka procedūru.

2. Ar strīda pušu piekrišanu Samierināšanas komisija var piedāvāt jebkurai šīs Konvencijas dalībvalstij, kas ir ieinteresēta strīda noregulēšanā, piedalīties izskatīšanā.

24. pants
Samierināšanas mērķis

Samierināšanas komisija sniedz palīdzību strīda pusēm, lai rastu noregulējumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām un to saistībām EDSA ietvaros.

25. pants
Samierināšanas rezultāts

1. Ja izskatīšanas gaitā strīda puses ar Samierināšanas komisijas palīdzību nonāk pie abpusēji pieņemama rezultāta, tās ietver šī noregulējuma noteikumus secinājumu kopsavilkumā, ko paraksta to pārstāvji un Komisijas locekļi. Ar šī dokumenta parakstīšanu izskatīšana ir pabeigta. EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību paziņo par samierināšans veiksmīgu iznākumu.

2. Ja Samierināšanas komisija uzskata, ka iepazīti visi strīda aspekti un visas iespējas, lai rastu risinājumu, tā sastāda noslēguma ziņojumu. Ziņojumā tiek atspoguļoti Komisijas priekšlikumi strīda miermīlīgai noregulēšanai.

3. Par Samierināšanas komisijas ziņojumu paziņo strīda pusēm, kurām tiek dotas trīsdesmit dienas, lai ar to iepazītos un lai paziņotu Komisijas Priekšsēdētājam par to, vai tās ir gatavas pieņemt piedāvāto noregulējumu.

4. Ja viena no strīda pusēm nepiekrīt piedāvātajam noregulējumam, otrai pusei vai pusēm to piekrišana tam vairs nav saistoša.

5. Ja, beidzoties termiņam, kā tas noteikts 3.punktā, strīda puses nav pieņēmušas piedāvāto noregulējumu, ziņojums tiek nosūtīts EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību.

6. Tiek sagatavots ziņojums, kas paredz, ka ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību EDSA Padomei nekavējoties jāpaziņo, par apstākļiem, kādos viena no pusēm neierodas uz samierināšanas procedūru vai atsakās no šādas procedūras pēc tam, kad tā sākusies.


IV NODAĻA
ARBITRĀŽA

26. pants
Lūgums izveidot Arbitrāžas tribunālu

1. Lūgums par arbitrāžu var tikt iesniegts jebkurā brīdī pēc vienošanās starp divām vai vairākām šīs Konvencijas dalībvalstīm vai arī starp vienu vai vairākām šīs Konvencijas dalībvalstīm un vienu vai vairākām citām EDSA dalībvalstīm.

2. Šīs Konvencijas dalībvalstis var jebkurā laikā ar Depozitārijam adresēta paziņojuma palīdzību deklarēt, ka tās ipso facto un bez īpašas vienošanās atzīst par saistošu Arbitrāžas tribunāla jurisdikciju, ja tas tiek darīts abpusēji. Tāds paziņojums var tikt veikts bez termiņa ierobežojuma vai arī uz noteiktu termiņu. To var attiecināt uz visiem strīdiem vai arī izslēgt tos strīdus, kas attiecas uz valsts teritoriālo veselumu, tās nacionālo aizsardzību, tiesībām uz suverenitāti attiecībā uz sauszemi vai vienlaicīgas pretenzijas attiecībā uz citu teritoriju jurisdikciju.

3. Lūgums par arbitrāžu pret šīs Konvencijas dalībvalsti, kas veikusi 2.punktā paredzēto deklarāciju, var būt Sekretāram adresēta iesnieguma formā tikai trīsdesmit dienas pēc tam, kad Samierināšanas komisija, kas izskatījusi minēto strīdu, iesniegusi EDSA Padomei ziņojumu atbilstoši 25.panta 5.punktam.

4. Nododot strīdu izskatīšanai Arbitrāžas tribunālam atbilstoši šim pantam, Tribunāls var, pamatojoties uz savām pilnvarām vai arī pēc vienas no pusēm vai visu pušu lūguma, norādīt pagaidu pasākumus, kurus strīda pusēm vajadzētu pieņemt, lai izvairītos no strīda saasinājuma, risinājuma rašanas sarežģījumiem vai arī iespēju, ka vienas vai vairāku strīda pušuuzvedības dēļ būs neiespējami nodrošināt lēmuma, ko varētu pieņemt Tribunāls, izpildi.

27. pants
Lietas ierosināšana Arbitrāžas tribunālā

1. Ja lūgums par arbitrāžu iesniegts uz vienošanās pamata, tajā norāda strīda priekšmetu. Ja attiecībā uz strīda priekšmetu vienošanās nav pilnībā vai daļēji, katra puse var izteikt savu nostāju jautājumā par strīda priekšmetu.

2. Ja lūgums par arbitrāžu ir iesnieguma formā, tajā norāda strīda priekšmetu, šīs Konvencijas dalībvalsti vai dalībvalstis, pret kuru tas vērsts, kā arī galvenos faktus un tiesiskās normas, kas ir tā pamatā. Pēc iesnieguma saņemšanas Sekretārs nekavējoties par to paziņo citai dalībvalstij vai dalībvalstīm, kas minētas iesniegumā.

28. pants
Arbitrāžas tribunāla izveidošana

1. Pēc lūguma par arbitrāžu iesniegšanas tiek izveidots Arbitrāžas tribunāls.

2. Arbitri, kurus nozīmē strīda puses atbilstoši 4.pantam, ir Tribunāla ex officio locekļi. Kad vairāk nekā divas valstis ir viena un tā paša strīda puses, valstis, kuras aizstāv vienas un tās pašas intereses, var vienoties par viena kopīga arbitra nozīmēšanu.

3. Prezidijs nozīmē no arbitriem Tribunāla sastāvam zināmu locekļu skaitu, lai locekļu skaits, ko nozīmē Prezidijs, vismaz par vienu cilvēku pārsniegtu ex officio locekļu skaitu. Prezidija locekļus un to vietniekus, kuru uzvārdi atrodas arbitru sarakstā, var nozīmēt Tribunāla sastāvā.

4. Ja ex officio loceklis nevar piedalīties lietas noklausīšanā vai arī agrāk kaut kādā veidā piedalījies lietas noklausīšanā, kas izriet no Tribunālam iesniegtā strīda, šī locekļa vietā nāk viņa vai viņas vietnieks. Ja vietnieks atrodas tādā pašā stāvoklī, tad ieinteresētā valsts nozīmē citu locekli minētā strīda izskatīšanai atbilstoši kārtībai un noteikumiem, ko paredz 5.punkts. Šaubu rašanās gadījumos attiecībā uz kāda no locekļu vai viņa vai viņas vietnieka spējām piedalīties Tribunāla darbā lēmumu šajā jautājumā pieņem Prezidijs.

5. Jebkura valsts, kas ir puse strīdā, kas iesniegts Arbitrāžas tribunālā, un nav šīs Konvencijas dalībniece, var nozīmēt pēc sava ieskata Tribunāla sastāvā kādu personu vai nu no arbitru saraksta, kas sastādīts atbilstoši 4.panta nosacījumiem, vai arī no to personu skaita, kas ir kādas EDSA dalībvalsts pilsoņi. Jekurai šādi nozīmētajai personai jāatbilst 4.panta 2.punkta nosacījumiem, un šī strīda izskatīšanas mērķiem tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem Tribunāla locekļiem. Šī persona veic savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, un pirms stāšanās Tribunāla darbā sniedz paziņojumu, kā to paredz 5.pants.

6. Tribunāls nozīmē savu Priekšsēdētāju no to locekļu vidus, ko nozīmējis Prezidijs.

7. Gadījumā, ja viens no Tribunāla locekļiem, kuru nozīmējis Prezidijs, nevar piedalīties izskatīšanā, tā vietā nāk cits loceklis tikai tādā gadījumā, ja locekļu skaits, ko nozīmējis Prezidijs, kļuvis mazāks par ex officio locekļu skaitu, ko nozīmējušas strīda puses atbilstoši 5.punktam. Tādā gadījumā Prezidijs nozīmē vienu vai vairākus jaunus locekļus atbilstoši šī panta 3.un 4.punktam. Nozīmējot jaunu vai vairākus jaunus locekļus, jauns Priekšsēdētājs netiek izvēlēts, ja vien Tribunāla loceklis, kurš nespēj veikt savus pienākumus, pats nav Priekšsēdētājs.

29. pants
Arbitrāžas procedūra

1. Visām strīda pusēm ir tiesības tikt uzklausītām arbitrāžas lietas izskatīšanas gaitā, kam jāatbilst taisnīgas tiesas procesa principiem. Izskatīšana sastāv no rakstiskās daļas un mutiskās daļas.

2. Arbitrāžas tribunālam attiecībā uz strīda pusēm ir pilnvaras noskaidrot faktus un veikt izmeklēšanu, kas tam nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus.

3. Jebkura EDSA dalībvalsts, kas uzskata, ka Tribunāla lēmums varētu aizskart tās īpašas juridiska rakstura intereses, var piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad EDSA Sekretariāts pārsūtījis paziņojumu atbilstoši 15.pantam, nosūtīt Sekretāram lūgumu par iejaukšanos lietā. Šo lūgumu nekavējoties pārsūta strīda pusēm un Tribunālam, kas izveidots šim strīdam.

4. Ja valsts, kas iejaucas lietā, konstatē, ka tai ir tādas intereses, tā saņem atļauju piedalīties izskatīšanā, ciktāl tas var būt nepieciešams šādu interešu aizstāvēšanai. Attiecīgā Tribunāla lēmuma daļa ir saistoša šai valstij, kas iejaucas lietā.

5. Strīda puses var trīsdesmit dienu laikā nosūtīt Tribunālam savus komentārus attiecībā uz lūgumu par iejaukšanos. Tribunāls paziņo savu lēmumu par lūguma pieļaujamību.

6. Izskatīšana Tribunālā notiek in camera, ja vien Tribunāls nepieņem citu lēmumu pēc strīda pušu lūguma.

7. Gadījumā, ja viena vai vairākas strīda puses neierodas, otra puse vai puses var lūgt Tribunālu izlemt par labu šai pusei vai pusēm. Pirms šādas rīcības Tribunālam jāpārliecinās, ka tas ir kompetents un ka puses vai pušu, kas piedalās izskatīšanā, prasības ir pamatotas.

30. pants
Arbitrāžas tribunāla funkcija

Arbitrāžas tribunāla funkcija ir lemt par tam iesniegtajiem strīdiem atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Minētais nosacījums neierobežo Tribunāla tiesības izlemt lietu ex aequo et bono, ja par to vienojas strīda puses.

31. pants
Arbitrāžas lēmums

1. Arbitrāžas tribunāla lēmumā jābūt minētiem apsvērumiem, uz kuriem tas balstās. Ja lēmums pilnībā vai daļēji neizsaka vienbalsīgu Tribunāla locekļu viedokli, tad jebkuram Arbitrāžas tribunāla loceklim ir tiesības izteikt savu īpašo viedokli vai arī paziņot par nepiekrišanu tam.

2. Ievērojot 29.panta 4.punktu, Tribunāla lēmums ir saistošs tikai strīda pusēm un attiecībā uz lietu, uz ko tas attiecas.

3. Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tajā pat laikā strīda puses vai viena no pusēm var griezties Tribunālā ar lūgumu dot izskaidrojumu tā lēmumam, kas attiecas uz tā būtību vai pielietošanas jomu. Ja strīda puses nevienojas par kaut ko citu, tādu lūgumu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma paziņošanas. Pēc komentāru saņemšanas no strīda pusēm Tribunāls pēc iespējas ātrāk sniedz savu skaidrojumu.

4. Lūgumu par lēmuma pārskatīšanu var iesniegt tikai pamatojoties uz jaunatklātiem apstākļiem, kam pēc sava rakstura ir būtiska ietekme uz lietas iznākumu un,- kas pirms lēmuma pieņemšanas nebija zināmi ne Tribunālam, ne arī strīda pusei vai pusēm, kas pieprasa pārskatīšanu. Lūgums par pārskatīšanu jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc jaunu apstākļu noskaidrošanas. Pēc desmit gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas nevar iesniegt nekādus lūgumus par pārskatīšanu.

5. Lūgumu par lēmuma skaidrojumu vai pārskatīšanu jāizskata pēc iespējas tam Tribunālam, kas šo lēmumu pieņēmis. Ja Prezidijs uzskata par nepieciešamu, tad tiek izveidots jauns Tribunāls atbilstoši 28.panta nosacījumiem.

32. pants
Arbitrāžas lēmuma publicēšana

Lēmumu publicē Sekretārs. Tā apstiprināta kopija tiek izsūtīta strīda pusēm un EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību.


V NODAĻA
NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI

33. pants
Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai EDSA dalībvalstīm līdz 1993.gada 31.martam Zviedrijas valdībā. Tā ir pakļauta ratifikācijai.

2. EDSA dalībvalstis, kuras nav parakstījušas šo Konvenciju, var turpmāk tai pievienoties.

3. Šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc divpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas.

4. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc divpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc tam, kad tā iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

5. Šīs Konvencijas depozitārijs ir Zviedrijas valdība.

34. pants
Atrunas

Šai Konvencijai nevar veikt nekādas atrunas, kuras tā tieši neparedz.

35. pants
Labojumi

1. Labojumi šajā Konvencijā jāpieņem atbilstoši sekojošiem punktiem.

2. Labojumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts, un Depozitārijs tos nosūta EDSA Sekretariātam, lai tos tālāk pārsūtītu EDSA dalībvalstīm.

3. Ja EDSA Padome pieņem ierosinātā labojuma tekstu, tad šo tekstu Depozitārijs nosūta šīs Konvencijas dalībvalstīm, lai saņemtu to piekrišanu to attiecīgo konstitucionālo prasību ietvaros.

4. Jebkurš šāds labojums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas šīs Konvencijas dalībvalstis paziņo Depozitārijam par savu piekrišanu tam.

36. pants
Denonsēšana

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, nosūtot par to paziņojumu Depozitārijam.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu.

3. Šo Konvenciju tomēr turpina pielietot denonsējušā puse attiecībā uz lietu izskatīšanu, kas notiek laikā, kad denonsēšana stājas spēkā. Šādas lietu izskatīšanas turpinās līdz to pabeigšanai.

37. pants
Paziņojumi un ziņojumi

Paziņojumi un ziņojumi, kurus nosūta Depozitārijs, tiek nodoti Sekretāram un EDSA Sekretariātam, lai tos tālāk nodotu EDSA dalībvalstīm.

38. pants
Valstis, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces

Atbilstoši starptautiskajām tiesībām tiek apstiprināts, ka nekas šajā Konvencijā nevar tikt skaidrots kā tāds, kas rada jebkādas saistības vai pienākumus EDSA dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces, ja vien tas īpaši netiek paredzēts un ja tādas valstis nedod savu skaidri izteiktu piekrišanu par to rakstiski.

39. pants
Pārejas nosacījumi

1. Tiesa četru mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā ievēl Prezidiju, pieņem savu Reglamentu un nozīmē Sekretāru atbilstoši 7., 9. un 11.pantu noteikumiem. Tiesas saņēmējas valsts valdība kopā ar Depozitāriju veic nepieciešamos pasākumus.

2. Līdz Sekretāra nozīmēšanai Sekretāra pienākumus atbilstoši 3.panta 5.punktam un 4.panta 7.punktam pilda Depozitārijs.


Sastādīts Stokholmā, 1992.gada 15.decembrī angļu, spāņu, itāļu, vācu, krievu un franču valodās, turklāt visi seši teksti ir vienlīdz autentiski.