Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Ceturtais protokols,
kas nodrošina noteiktas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās pirmajā protokolā

Redakcija, kas saskaņā ar Konvencijas 11.protokolu stājās spēka 1998.gada 1.novembrī



Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties
veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu noteiktu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) I sadaļā un šīs Konvencijas 1952. gada 20. martā Parīzē parakstītā Pirmā Protokola 1.-3.pantos,

Vienojās par sekojošo:

1. pants
Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ

Nevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.

2. pants
Pārvietošanās brīvība

1. Ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.

2. Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti.

3. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, nepieļautu noziegumus, aizsargātu veselību un tikumību vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

4. Tiesības, kas noteiktas 1.punktā, zināmās jomās var tikt pakļautas ierobežojumiem, kurus nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrības interesēs demokrātiskā sabiedrībā.

3. pants
Pilsoņu izraidīšanas aizliegums

1. Nevienu cilvēku nedrīkst izraidīt nedz individuāli, nedz kolektīvi no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības ieceļot tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir.

4. pants
Ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums

Kolektīva ārvalstnieku izraidīšana ir aizliegta.

5. pants
Teritoriālā piemērošana

1. Parakstot vai ratificējot šo Protokolu, vai jebkurā laikā pēc tam ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā norāda, cik lielā mērā šī Protokola nosacījumi attiecas uz tām paziņojumā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām Puse ir atbildīga.

2. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšējā punktā minēto paziņojumu, var jebkurā laikā nosūtīt nākošos paziņojumus par izmaiņām iepriekšējo paziņojumu nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

3. Saskaņā ar šo pantu izdarītais paziņojums tiks uzskatīts par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56.panta 1.punktu.

4. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju vai akceptēšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar šo pantu, ir uzskatāmas par atsevišķām teritorijām 2. un 3. pantā minētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

5. Ikviena Valsts, kas nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, nevalstiskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34.panta nosacījumiem attiecībā uz visiem vai jebkuru no šī Protokola 1. līdz 4.pantam.

6. pants
Saistība ar Konvenciju

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1.-5. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

7. pants
Parakstīšana un ratifikācija

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas tiks ratificēts reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas raksti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas to ratificēs vēlāk, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegts šīs valsts ratifikācijas raksts.

2. Ratifikācijas raksti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu nosaukumus.


To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1963. gada 16. septembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušai valstij.