Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais protokols

Redakcija, kas saskaņā ar Konvencijas 11.protokolu stājās spēka 1998.gada 1.novembrī


Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties
veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu noteiktu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) I sadaļā,

Vienojās par sekojošo:

1.pants
Īpašumtiesību aizsardzība

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu.

2. pants
Tiesības uz izglītību

Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību. Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.

3. pants
Tiesības uz brīvam vēlēšanām

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma laika perioda rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

4. pants
Teritoriālā piemērošana

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā norādīts, cik lielā mērā tā apņemas attiecināt šī Protokola nosacījumus uz tām paziņojumā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšminēto paziņojumu, var jebkurā laikā nosūtīt turpmākos paziņojumus par izmaiņām iepriekšējo paziņojumu nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

Saskaņā ar šo pantu izdarītais paziņojums tiks uzskatīts par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56.panta 1.punktu.

5. pants
Saistība ar Konvenciju

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1., 2., 3. un 4.panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

6. pants
Parakstīšana un ratifikācija

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas jāratificē reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas raksti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas to ratificēs vēlāk, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegts šīs valsts ratifikācijas raksts.

Ratifikācijas raksti tiek iesniegti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu nosaukumus.

Parakstīts Parīzē, 1952. gada 20. martā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušai valstij.