Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija


Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Ievērodamas
Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948.gada 10.decembrī;

Ievērodamas
, ka šī Deklarācija paredz nodrošināt vispārēju un efektīvu tajā deklarēto tiesību atzīšanu un ievērošanu;

Ievērodamas
, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās Dalībvalstu starpā un ka viens no līdzekļiem, kā šo mērķi sasniegt, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un turpmāka īstenošana;

No jauna apliecinādamas
savu patiesu pārliecību, ka šīs pamatbrīvības ir taisnīguma un miera pamats visā pasaulē un ka tās vislabāk var nodrošināt ar efektīvas politiskas demokrātijas palīdzību no vienas puses un ar cilvēktiesību, uz ko tās balstās, vispārēju sapratni un ievērošanu no otras puses;

Ņemot vērā
līdzīgos uzskatus un līdzīgu politisko tradīciju, ideālu, brīvības un likuma varas mantojumu Eiropas valstīs, to Valdības, nolemj spert pirmos soļus, lai kopīgi īstenotu zināmas Vispārējā deklarācijā minētās tiesības;

Vienojās par sekojošo:

1. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošinās ikvienam, kas atrodas to jurisdikcijā, šīs Konvencijas I sadaļā minētās tiesības un brīvības.

I SADAĻA

2. pants

1. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

2. Dzīvības atņemšana netiek uzskatīta par šī panta nosacījumu pārkāpumu, ja tā notiek spēka pielietošanas rezultātā, nepārsniedzot galējas nepieciešamības robežas:
a) lai aizstāvētu jebkuru personu pret nelikumīgu vardarbību;
b) lai veiktu likumīgu aizturēšanu vai aizkavētu likumīgi aizturētas personas bēgšanu;
c) lai veiktu likumīgas darbības ar nolūku savaldīt dumpi vai apvērsumu.

3. pants

Nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

4. pants

1. Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.

3. Šajā pantā termins "piespiedu vai obligāts darbs" neietver:
a) jebkuru darbu, ko parasti liek veikt ieslodzījuma laikā, kas piespriests saskaņā ar šīs Konvencijas 5. panta
nosacījumiem, vai nosacītas atbrīvošanas no ieslodzījuma laikā;
b) jebkuru militāra rakstura dienestu vai, ja notiek atteikšanās dienēt pārliecības dēļ tajās valstīs, kur to atzīst, dienestu, kas jāveic obligātā militārā dienesta vietā;
c) jebkuru dienestu izņēmuma stāvokļa vai stihiskas nelaimes gadījumā, kas apdraud sabiedrības dzīvi vai labklājību;
d) jebkuru darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoniskajos pienākumos.

5. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un drošību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot sekojošos gadījumos un likumā noteiktā kārtībā:
a) ja kāda persona tiek likumīgi ieslodzīta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;
b) ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta par nepakļaušanos likumīgam tiesas nolēmumam, vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu pienākumu izpildi;
c) ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņas bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;
d) ja likumīgi tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm;
e) ja likumīgi tiek aizturētas personas ar nolūku aizkavēt infekcijas slimību izplatīšanos, vai garīgi slimas personas, alkoholiķi vai narkomāni, vai klaidoņi;
f) ja likumīgi tiek aizturēta vai apcietināta kāda persona ar nolūku neļaut šai personai nelikumīgi ieceļot valstī, vai ja attiecībā pret kādu personu tiek veiktas darbības ar nolūku šo personu deportēt vai izraidīt no valsts.

2. Ikvienu aizturētu personu nekavējoties jāinformē viņam saprotamā valodā par aizturēšanas iemesliem un par jebkuru viņam izvirzīto apsūdzību.

3. Jebkura persona, kas aizturēta vai apcietināta saskaņā ar šī panta 1.c. apakšpunktu, ir nekavējoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota realizēt tiesu varu, un ir pakļaujama tiesas procesam saprātīgās laika robežās vai līdz tiesas procesam atbrīvojama. Atbrīvot var ar nosacījumu, kas nodrošina personas ierašanos tiesā.

4. Jebkura persona, kurai aizturot vai apcietinot atņemta brīvība, var grizties tiesā, kas nekavējoties lemj par viņas aizturēšanas likumīgumu, un nolemj viņu atbrīvot, ja aizturēšana nav bijusi likumīga.

5. Ikvienai personai, kas aizturēta vai apcietināta pretēji šī panta nosacījumiem, ir jābūt nodrošinātām tiesībām uz kompensāciju.

6. pants

1. Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā. Tiesas spriedumu jādara publiski zināmu, taču preses un publikas klātbūtne procesā var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta tikumisku apsvērumu, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interesēs tādā demokrātiskā sabiedrībā, kur to prasa nepilngadīgo intereses vai procesa dalībnieku privātās dzīves aizsardzība, vai arī tajā apmērā, kuru tiesa uzskata par absolūti nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība apdraudētu taisnīguma intereses.

2. Ikviens, kas tiek apsūdzēts noziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziegumā, ir sekojošs tiesību minimums:
a) tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu;
b) uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību;
c) aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlētu juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai segtu izdevumus par šo juridisko palīdzību, saņemt to par velti, ja tas nepieciešams taisnīguma interesēs;
d) uz apsūdzības liecinieku nopratināšanu vai nopratināt tos pašam un pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus;
e) uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā.

7. pants

1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī.

2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par noziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizēto nāciju atzītajiem tiesību principiem.

8. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību.

2. Valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

9. pants

1. Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

2. Brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, aizsargātu sabiedrisko kārtību, veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

10. pants

1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu.

2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.

11. pants

1. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses.

2. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, vai citu cilvēku tiesības un brīvības. Šis pants nekavē noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā.

12. pants

Likumā noteikto vecumu sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību.

13. pants

Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir nodrošināta efektīva aizsardzība valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.

14. pants

Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

15. pants

1. Kara vai kāda cita izņēmuma stāvokļa gadījumā, kas apdraud valsts dzīvi, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no saistībām, ko tā uzņēmusies šīs Konvencijas ietvaros, tai apjomā, ko neizbēgami prasa situācijas izņēmuma raksturs, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības.

2. Šī nosacījuma ietvaros nedrīkst būt atkāpju no Konvencijas 2. panta nosacījumiem, izņemot attiecībā uz nāves gadījumiem likumīgas kara darbības rezultātā, vai 3., 4. (1. punkta) un 7. panta nosacījumiem.

3. Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas piešķir sev šīs atkāpšanās tiesības, pilnībā informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem un iemesliem to veikšanai. Tās arī informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par šo pasākumu izbeigšanu un atgriešanos pie šīs Konvencijas nosacījumu pilnīgas ievērošanas.

16. pants

Nekas no 10., 11. un 14. pantā minētā nevar tikt uzskatīts par kavēkli Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, lai noteiktu ierobežojumus ārvalstnieku politiskajām aktivitātēm.

17. pants

Nekas no šajā Konvencijā minētā nevar tikt iztulkots kā jebkādas valsts, grupas vai personas jebkādas tiesības iesaistīties jebkurā darbībā vai veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt jebkuras no šeit minētajām tiesībām un brīvībām vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts šajā Konvencijā.

18. pants

Ierobežojumi, kurus šī Konvencija pieļauj attiecībā uz minētajām tiesībām un brīvībām, netiks pielietoti citiem mērķiem kā vien tiem, kam tie ir paredzēti.

II SADAĻA

19. pants

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, kuras Augstās Līgumslēdzējas Puses uzņēmušās šīs Konvencijas ietvaros, tiks nodibinātas:
a) Eiropas Cilvēktiesību komisija, turpmāk saukta "Komisija";
b) Eiropas Cilvēktiesību tiesa, turpmāk saukta "Tiesa".

III SADAĻA

20. pants

1. Komisijas locekļu skaits atbilst Augsto Līgumslēdzēju Pušu skaitam. Divi Komisijas locekļi nevar būt vienas un tās pašas valsts pilsoņi.

2. Komisijas apspriedes notiek plenārsēžu veidā. Taču tā var nodibināt palātas, katru ar vismaz septiņiem locekļiem. Palātas izskata prasības, kas iesniegtas saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu, kuras var izskatīt uz izskatīto lietu prakses pamata, vai kuras neskar nopietnus jautājumus par šīs Konvencijas nosacījumu interpretāciju vai pielietojumu. Izņemot šo ierobežojumu un šī panta 5. punktā minētos nosacījumus, palātām ir visas tās pašas pilnvaras, ko Komisijai piešķir šī Konvencija.

Komisijas loceklim, kurš ievēlēts no tās Augstās Līgumslēdzējas Puses, pret kuru ir iesniegta prasība, ir tiesības piedalīties tās palātas darbā, kurai uzticēts izskatīt šo prasību.

3. Komisija var nodibināt komitejas, ar vismaz trim locekļiem katrā, kuras ir pilnvarotas, nobalsojot vienbalsīgi, atzīt par noraidāmu vai izslēgt no izskatāmo lietu saraksta prasību, kura iesniegta, balstoties uz 25. pantu, ja šādu lēmumu var pieņemt bez turpmākas lietas izskatīšanas.

4. Palāta vai komiteja var jebkurā laikā nodot lietas izskatīšanu Komisijas plenārsēdē, kā arī Komisija var pieprasīt izskatīšanai jebkuru palātai vai komitejai nodoto prasību.

5. Vienīgi Komisijas plenārsēde ir pilnvarota:
a) izskatīt iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar 24. pantu;
b) iesniegt lietu izskatīšanai Tiesā saskaņā ar 48. panta a. apakšpunktu;
c) izstrādāt reglamentu saskaņā ar 36. pantu.

21. pants

1. Komisijas locekļus ievēl Ministru Komiteja ar absolūtu balsu vairākumu no kandidātu saraksta, ko sastādījis Konsultatīvās Asamblejas birojs; katra Augsto Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju grupa Konsultatīvajā Asamblejā izvirza trīs kandidātus, no kuriem vismaz divi ir šo valstu pilsoņi.

2. Ciktāl tā ir piemērojama, šī pati procedūra tiek ievērota, lai papildinātu Komisijas sastāvu tajā gadījumā, ja šai Konvencijai pievienojas citas valstis vai lai aizpildītu radušās vakances.

3. Kandidātiem jābūt augsti tikumiskiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tiesu institūcijās, vai arī atzītiem speciālistiem nacionālo vai starptautisko tiesību jomā.

22. pants

1. Komisijas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti uz jaunu termiņu. Taču septiņiem pirmajās vēlēšanas ievēlētajiem locekļiem pilnvaru termiņš izbeidzas pēc trim gadiem.

2. Tos locekļus, kuru termiņš izbeidzas sākotnējā trīs gadu perioda beigās, nosaka Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību tūlīt pēc pirmo vēlēšanu beigām.

3. Lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka ik pēc trim gadiem uz pusi tiek atjaunots Komisijas locekļu sastāvs, Ministru Komiteja var nolemt, vēl pirms vēlēšanu sarīkošanas, ka viena vai vairāku ievēlamo locekļu termiņš būs cits nekā seši gadi, taču ne lielāks par deviņiem un ne mazāks par trim gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un kur Ministru Komiteja piemēro iepriekšējo punktu, pilnvaru termiņu nosaka Ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Komisijas loceklis, kurš ir ievēlēts, lai aizstātu locekli, kura pilnvaru termiņš nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Komisijas locekļi pilda savu amatu līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem locekļiem. Pēc tam, kad tie tiek aizstāti, viņi turpina izsktīt tās lietas, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

23. pants

Komisijas locekļi piedalās Komisijas sēdēs, pārstāvot paši sevi. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt tādu amatu, kas nav savienojams ar viņu kā Komisijas locekļu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis amats.

24. pants

Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram izskatīšanai Komisijā iesniegumu par citas Augstās Līgumslēdzējas Puses Konvencijas jebkura nosacījuma pārkāpumu.

25. pants

1. Komisija var saņemt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas prasības no jebkuras personas, nevalstiskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas sūdzas, ka ir cietuši no šajā Konvencijā minēto tiesību pārkāpumiem, kurus izdarījusi kāda no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, ar nosacījumu, ka Augstā Līgumslēdzēja Puse, pret kuru iesniegta šī sūdzība, ir deklarējusi, ka tā atzīst Komisijas pilnvaras saņemt šādas prasības. Tās Augstās Līgumslēdzējas Puses, kuras ir izdarījušas šādu paziņojumu, apņemas nekādā veidā nekavēt efektīvu šo tiesību īstenošanu.

2. Šādi paziņojumi var tikt izdarīti uz noteiktu laika periodu.

3. Šie paziņojumi tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš izsūta to kopijas Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un publicē tos.

4. Komisija īstenos šajā pantā minētās pilnvaras tikai tad, ja vismaz sešas Augstās Līgumslēdzējas Puses būs saistījušas sevi ar paziņojumiem kārtībā, kas minēta iepriekšējos punktos.

26. pants

Komisija izskata lietu tikai tad, ja ir izsmeltas visas iekšējās tiesiskās aizsardzības iespējas, saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību normām un sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad ticis pieņemts pēdējais lēmums.

27. pants

1. Komisija neizskata nevienu prasību, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, kura:
a) ir anonīma vai
b) pēc savas būtības ir tā pati lieta, kas jau tikusi izskatīta Komisijā vai jau ir bijusi pakļauta citai starptautiskai izskatīšanas vai konflikta risināšanas procedūrai un ja tā nesatur būtisku jaunu informāciju.

2. Komisija uzskata par noraidāmu jebkuru prasību, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, kuru tā uzskata par neatbilstošu šīs Konvencijas nosacījumiem, acīmredzami nepamatotu vai arī par tādu, kur ļaunprātīgi izmantotas prasības iesniegšanas tiesības.

3. Komisija noraida jebkuru tai iesniegto prasību, kuru tā uzskata par noraidāmu saskaņā ar 26. panta nosacījumiem.

28. pants

1. Ja Komisija pieņem tai iesniegto prasību:
a) faktu noskaidrošanas nolūkā tā kopīgi ar pušu pārstāvjiem uzsāk prasības izskatīšanu un, ja nepieciešams, izmeklēšanu, kuras efektīvai norisei, pēc viedokļu apmaiņas ar Komisiju, attiecīgās valstis nodrošina visus nepieciešamos apstākļus;
b) tajā pašā laikā Komisija nodod sevi iesaistīto pušu rīcībā, ar nolūku panākt mierizlīgumu lietā, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu, kā tas ir noteikts šajā Konvencijā.

2. Ja Komisijai izdodas panākt mierizlīgumu, tā sastāda ziņojumu, kas tiek nosūtīts iesaistītajām valstīm, Ministru Komitejai un Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram publicēšanai. Šis ziņojums satur īsu faktu un sasniegtā risinājuma izklāstu.

29. pants

Pēc tam, kad tā ir pieņēmusi prasību, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, Komisija var tomēr ar divu trešdaļu balsu vairākumu nolemt noraidīt minēto prasību, ja tās izskatīšanas gaitā tā nosaka, ka pastāv kāds no 27. pantā minētajiem noraidīšanas iemesliem.

Šajā gadījumā lēmumu dara zināmu pusēm.

30. pants

1. Jebkurā procesa stadijā Komisija var nolemt izsvītrot kādu prasību no izskatāmo lietu saraksta, ja apstākļi vedina secināt, ka:
a) prasības iesniedzējs negatavojas uzturēt prasību vai
b) jautājums ir atrisināts, vai
c) jebkura cita Komisijas konstatēta iemesla dēļ neattaisnojas turpināt izskatīt minēto prasību.

Tomēr Komisija turpina izskatīt prasību, ja to prasa šajā Konvencijā minēto cilvēktiesību ievērošana.

2. Ja Komisija nolemj izslēgt kādu tās pieņemtu prasību no izskatāmo lietu saraksta, tā sastāda ziņojumu, kurā ir izklāstīti fakti un lēmums izslēgt prasību, kā arī šī lēmuma pieņemšanas iemesli. Ziņojumu nosūta iesaistītajām pusēm, ka arī Ministru Komitejai informācijai. Komisija var to publicēt.

3. Komisija var nolemt atjaunot kādu prasību izskatāmo lietu sarakstā, ja tā uzskata, ka apstākļi attaisno šādu rīcību.

31. pants

1. Ja kādas prasības izskatīšana nav pabeigta saskaņā ar 28. pantu (2. punktu), 29. vai 30. pantu, Komisija sastāda ziņojumu par lietas faktiem un dod savu vērtējumu par to, vai konstatētie fakti liecina, ka attiecīgā valsts ir pārkāpusi šajā Konvencijā noteiktās saistības. Ziņojumā var tikt atspoguļoti Komisijas locekļu individuālie viedokļi par attiecīgo jautājumu.

2. Ziņojumu iesniedz Ministru Komitejai. Tas tiek nosūtīts arī iesaistītajām valstīm, kurām nav tiesību to publicēt.

3. Iesniedzot ziņojumu Ministru Komitejai, Komisija var izteikt priekšlikumus, kurus tā uzskata par piemērotiem.

32. pants

1. Ja jautājums netiek iesniegts Tiesai saskaņā ar šīs Konvencijas 48. pantu trīs mēnešu laikā no dienas, kad ziņojums tika iesniegts Ministru Komitejai, Ministru Komiteja ar pilntiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, vai Konvencija ir tikusi pārkāpta.

2. Pozitīva balsojuma gadījumā Ministru Komiteja nosaka laika periodu, kurā attiecīgajai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei jāizpilda Ministru Komitejas lēmumā noteiktās prasības.

3. Ja attiecīgā Augstā Līgumslēdzēja Puse noteiktajā laikā nav veikusi pienācīgus pasākumus, Ministru Komiteja ar 1. punktā minēto balsu vairākumu nolemj, kā tiks īstenots tās sākotnējais lēmums, un publicē ziņojumu.

4. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas uzskatīt par saistošu jebkuru Ministru Komitejas lēmumu, kas var tikt pieņemts, piemērojot iepriekšējos punktos minētos nosacījumus.

33. pants

Komisijas sēdes ir slēgtas.

34. pants

Ievērojot 20. panta 3. punkta un 29. panta nosacījumus, Komisija pieņem lēmumus ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

35. pants

Komisija notur sēdes pēc vajadzības. Sēdes sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.

36. pants

Komisija pati sastāda savu reglamentu.

37. pants

Komisijas sekretariātu nodrošina Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.


IV SADAĻA

38. pants

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam. Divi tiesneši nevar būt vienas un tās pašas valsts pilsoņi.

39. pants

1. Tiesas locekļus ievēl Konsultatīvā Asambleja ar balsu vairākumu no kandidātu saraksta, kurus izvirzījušas Eiropas Padomes dalībvalstis; katra dalībvalsts izvirza trīs kandidātus, no kuriem vismaz divi ir tās pilsoņi.

2. Iespēju robežās šo pašu procedūru ievēro papildinot Tiesas sastāvu jaunu Eiropas Padomes dalībvalstu uzņemšanas gadījumā, kā arī aizpildot radušās vakances.

3. Kandidātiem jābūt augsti tikumiskiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tiesu institūcijās, vai arī autoritatīviem juristiem.

40. pants

1. Tiesas locekļus ievēl uz deviņiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti. Taču četru pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu termiņš beidzas pēc trim gadiem un vēl citu četru - pēc sešiem gadiem.

2. Tos locekļus, kuru pilnvaru termiņš beidzas sākotnējo trīs un sešu gadu beigās, Ģenerālsekretārs nosaka ar izlozes palīdzību tūlīt pēc pirmo vēlēšanu beigām.

3. Lai iespēju robežās ik pēc trim gadiem nodrošinātu Tiesas sastāva atjaunošanu par vienu trešdaļu, pirms nākošo vēlēšanu sarīkošanas Konsultatīvā Asambleja var nolemt, ka viena vai vairāku jaunievēlamo locekļu pilnvaru termiņš būs cits nekā deviņi gadi, taču ne lielāks par divpadsmit un ne mazāks par sešiem gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un Konsultatīvā Asambleja piemēro iepriekšējā punkta nosacījumus, Ģenerālsekretārs nosaka pilnvaru termiņus ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Tiesas loceklis, kas ievēlēts, lai aizvietotu kādu citu locekli, kura pilnvaru termiņš vēl nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Tiesas locekļi pilda savu amatu līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem locekļiem. Pēc tam, kad tie ir aizstāti, viņi turpina izskatīt lietas, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

7. Tiesas locekļi piedalās Tiesas sēdēs, pārstāvot paši sevi. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt tādu amatu, kas nav savienojams ar viņu kā Tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis amats.

41. pants

Tiesa ievēl savu prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus uz trim gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti.

42. pants

Tiesas locekļi par katru dienu, ko tie pavada, pildot savus pienākumus, saņem atalgojumu, kuru nosaka Ministru Komiteja.

43. pants

Lai izskatītu ikvienu iesniegto lietu, Tiesa izveido palātu, kas sastāv no deviņiem tiesnešiem. Tajā kā ex officio palātas loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ar šo lietu saistītās dalībvalsts pilsonis, vai, ja tāda nav, attiecīgā valsts izvēlas personu, kura piedalās sēdēs ar tiesneša pilnvarām; pārējo tiesnešu vārdus pirms lietas izskatīšanas sākuma nosaka prezidents ar izlozes palīdzību.

44. pants

Tikai Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un Komisijai ir tiesības iesniegt lietu izskatīšanai Tiesā.

45. pants

Tiesas jurisdikcija attiecas uz visām lietām, kas saistītas ar šīs Konvencijas interpretāciju un pielietojumu, kuras Augstās Līgumslēdzējas Puses vai Komisija iesniedz Tiesā saskaņā ar 48. pantu.

46. pants

1. Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā paziņot, ka tā atzīst Tiesas jurisdikciju visos jautājumos, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretāciju un pielietojumu, par obligātu ipso facto un bez īpašas vienošanās par to.

2. Minētie paziņojumi var būt bez nosacījumiem, vai ar nosacījumu, ka vairākas vai konkrēti noteiktas Augstās Līgumslēdzējas Puses tos izdara uz savstarpējības pamata, vai arī uz noteiktu laika periodu.

3. Šie paziņojumi tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš to kopijas izsūta Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.

47. pants

Tiesa var izskatīt kādu lietu vienīgi tad, kad Komisija ir atzinusi, ka visas pūles panākt mierizlīgumu ir bijušas veltas, un Tiesai tas jādara 32. pantā minēto trīs mēnešu laikā.

48. pants

Ar nosacījumu, ka Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja tāda ir tikai viena, vai Augstās Līgumslēdzējas Puses, ja tādas ir vairākas, pakļaujas obligātajai Tiesas jurisdikcijai, vai, šim nosacījumam nepastāvot, ar attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas Puses, ja tāda ir tikai viena, vai Augsto Līgumslēdzēju Pušu, ja tādas ir vairākas, piekrišanu, lietas izskatīšanu Tiesā var ierosināt:
a) Komisija;
b) Augstā Līgumslēdzēja Puse, kuras pilsonis pretendē uz cietušā statusu;
c) Augstā Līgumslēdzēja Puse, kura ir iesniegusi lietu Komisijai;
d) Augstā Līgumslēdzēja Puse, pret kuru ir iesniegta sūdzība.

49. pants

Strīds par to, vai lieta ir Tiesas jurisdikcijā, tiek atrisināts ar Tiesas lēmumu.

50. pants

Ja Tiesa konstatē, ka lēmums vai rīcība, ko pieņēmusi vai veikusi kāda Augstās Līgumslēdzējas Puses tiesībaizsardzības vai kāda cita valsts institūcija, pilnībā vai daļēji ir pretrunā ar saistībām, kas izriet no šīs Konvencijas, un ja attiecīgās Puses iekšējie tiesību akti pieļauj tikai daļēju šī lēmuma vai rīcības seku labošanu, ar Tiesas lēmumu cietušajai pusei, ja nepieciešams, tiek sniegta taisnīga kompensācija.

51. pants

1. Tiesas spriedumam tiek dots pamatojums.

2. Ja spriedums vai nu pilnībā, vai daļēji neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, ikvienam tiesnesim ir tiesības izteikt atsevišķu viedokli.

52. pants

Tiesas spriedums ir galīgs.

53. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ievērot Tiesas lēmumu ikvienā lietā, kurā tās ir puses.

54. pants

Tiesas spriedums tiek nosūtīts Ministru Komitejai, kura pārrauga tā izpildi.

55. pants

Tiesa izstrādā savus noteikumus un pieņem savu reglamentu.

56. pants

1. Pirmās Tiesas locekļu vēlēšanas notiek pēc tam, kad 46. pantā minēto Augsto Līgumslēdzēju Pušu paziņojumu skaits ir sasniedzis astoņus.

2. Pirms šīm vēlēšanām Tiesai nevar iesniegt nevienu lietu.


V SADAĻA

57. pants

Saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse sniedz paskaidrojumus par veidu, kādā tās iekšējie tiesību akti nodrošina efektīvu jebkura šīs Konvencijas nosacījuma īstenošanu.

58. pants

Komisijas un Tiesas izdevumus sedz Eiropas Padome.

59. pants

Savu pienākumu pildīšanas laikā Komisijas un Tiesas locekļiem ir tiesības uz privilēģijām un imunitāti, kas noteiktas Eiropas Padomes Statūtu 40. pantā un saskaņā ar Statūtiem noslēgtajos līgumos.

60. pants

Neko šajā Konvencijā nedrīkst iztulkot kā ierobežojumu vai atkāpšanos no jebkurām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ko var nodrošināt saskaņā ar jebkuras Augstās Līgumslēdzējas Puses likumiem vai jebkuru citu līgumu, kas tai ir saistošs.

61. pants

Nekas šajā Konvencijā neierobežo Ministru Komitejas pilnvaras, ko tai piešķir Eiropas Padomes Statūti.

62. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka, izņemot atsevišķi par to vienojoties, tās neizmantos līgumus, konvencijas vai deklarācijas, kuras ir spēkā to starpā, lai prasības veidā iesniegtu izskatīšanai strīdu, kas radies, interpretējot vai pielietojot šo Konvenciju, citām konfliktu risināšanas instancēm, nekā tām, kas ir paredzētas šajā Konvencijā.

63. pants

1. Ikviena valsts, vai nu šīs Konvencijas ratificēšanas laikā, vai pēc tās ratificēšanas, var paziņot, nosūtot rakstveida paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija attieksies uz visām vai jebkuru no tās teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

2. Konvencija attieksies uz teritoriju vai teritorijām, kas minētas paziņojumā, sākot ar trīsdesmito dienu pēc tās dienas, kad Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs saņems šo paziņojumu.

3. Taču minētajās teritorijās šīs Konvencijas nosacījumi tiek pielietoti, ņemot vērā vietējās prasības.

4. Ikviena valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Komisijas kompetenci saņemt prasības no indivīdiem, nevalstiskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu.

64. pants

1. Parakstot šo Konvenciju vai nosūtot tās ratifikācijas rakstu, ikvienai valstij ir tiesības izdarīt atrunu attiecībā uz jebkuru atsevišķu Konvencijas nosacījumu tiktāl, cik kāds no tās teritorijā spēkā esošiem likumiem neatbilst šim nosacījumam. Šis pants nosaka, ka vispārēja rakstura atrunas nav pieļaujamas.

2. Jebkurai saskaņā ar šo pantu izdarītai atrunai ir jāsatur īss attiecīgā likuma izklāsts.

65. pants

1. Augstā Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tikai pēc pieciem gadiem kopš dienas, kad tā kļuva par Konvencijas dalībvalsti, paziņojot par to sešus mēnešus iepriekš rakstiskā paziņojumā, kas adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš par to informēs pārējās Augstās Līgumslēdzējas Puses.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo attiecīgo Augsto Līgumslēdzēju Pusi no tās saistībām šīs Konvencijas ietvaros attiecībā uz jebkuru rīcību, kas varētu tikt uzskatīta par šo saistību pārkāpumu, ko tā varētu būt izdarījusi pirms denonsēšanas spēkā stāšanās brīža.

3. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas pārtrauc būt Eiropas Padomes locekle, zaudē savu dalībvalsts statusu attiecībā uz šo Konvenciju saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

4. Konvencija var tikt denonsēta saskaņā ar iepriekšējo punktu nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, par kuru saskaņā ar 63. panta nosacījumiem tika paziņots, ka šī Konvencija to aptver.

66. pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis. Tā jāratificē. Ratifikācijas raksti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā pēc tam, kad glabāšanā būs nodoti desmit ratifikācijas raksti.

3. Attiecībā uz ikvienu šai Konvencijai pievienojušos valsti, kas to ratificē vēlāk, Konvencija stājas spēkā ar to dienu, kad šīs valsts ratifikācijas raksts tiek nodots glabāšanā.

4. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par Konvencijas stāšanos spēkā, Augsto Līgumsledzēju Pušu vārdus, kas ir to ratificējušas, un par visiem ratifikācijas rakstiem, kas tiek nodoti glabāšanā vēlāk.


Parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Konvenciju parakstījušai valstij.